Mašīnu izmešu nodoklis balstās melīgos aprēķinos

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa kopējais pieaugums ir balstīts tajos pašos melīgajos automašīnu izmešu datos, kas izraisīja dīzeļgeitas skandālu, totāli diskreditējot visu Eiropas autobūves industriju. Turklāt tas ir arī netaisnīgs, jo aprēķinā netiek ņemts vērā sadedzinātās degvielas apjoms un reāli radītie izmeši.

Šobrīd nav skaidrs, kuri autobūves neveiksminieki caur Satiksmes ministriju ir lobēti: elektroautomobiļi, kas savas nepilnvērtīgās tehnoloģijas un neadekvātas dārdzības dēļ nav piemēroti Latvijas privātpersonu autoparkam, vai vidi īpaši piesārņojoši premium klases dīzeļi. Pamatojums ir tik nesakarīgs, ka gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kratās vaļā no likuma izmaiņu skaidrošanas. Direkcijā apgalvo, ka VID licis izdomāt jebkādu veidu, kā palielināt konkrētā nodokļa ieņēmumus, un CSDD ir tikai kasieris un ieceres tehniskais izpildītājs. Savukārt VID oponē, ka likuma autors ir satiksmes resors – VID funkcija šajā lietā esot vienīgi iekasētās naudas pārskaitīšana un aizsūtīšana Valsts kasei. Savlaicīgs skaidrojums par nodokļa kāpumu netika sniegts, un rodas iespaids, ka abu iestāžu darbiniekiem ir kauns par šo bezjēdzību. Nelielai daļai dārgo mašīnu nodoklis patiešām samazinās, bet vairumam pieaug. Ja arī konkrētāki aprēķini eksistē, tad CSDD tādus nepublisko. Tikai kopējo likuma izmaiņu ietekmēto iedzīvotāju skaitu. Ar šo gadu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme mainās aptuveni 140 000 automašīnu īpašniekiem un turpmāk ir atkarīga no ražotāja deklarētā oglekļa dioksīda CO2 izmešu daudzuma – gramiem uz vienu kilometru. Tas attiecas uz visiem spēkratiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008. gada 31. decembra.

Teorija un meli

Uzskats, ka klimata izmaiņu pamatā ir tieši cilvēka darbības rezultātā radusies ogļskābā gāze – CO2, pats par sevi ir tikai teorija. Taču autobūves gadījumā ir vispārzināms, ka ražotāju deklarētie CO2 izmešu rādītāji ir vienkārši safabricēti un neatbilst īstenībai. Šie meli 2015. gadā izraisīja grandiozu skandālu visā autobūves industrijā, un tā sekas joprojām ietekmē tirgu. Sākotnēji to nodēvēja par Volkswagen skandālu, bet, kad Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un virkne valstu sāka neatkarīgas izmeklēšanas, izrādījās, ka faktiski neviens ražotājs tehnoloģiski nespēj izpildīt Eiropas Savienības pieprasītās izmešu ierobežojumu normas, tāpēc testos datus falsificē ar speciālu programmatūru palīdzību. Skandālu pārdēvēja par dīzeļgeitu, kaut gan arī tas nav īsti korekti, jo falsificēti arī benzīna motoru izmešu dati un elektroauto nobraukumi. Faktiski neizpildāmu ES prasību dēļ auto industrija melojusi par visu.
Un tagad šī pati melīgā informācija tiek likta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa pamatā. Netaisnīga ir arī tā piemērošanas kārtība, jo svētdienas braucējam, kurš nedēļā nobrauc dažus desmitus kilometru, ir jāmaksā tikpat, cik taksistam, kura nobraukums mērāms tūkstošos kilometru.

Mērķis – vairāk naudas

«Tas nav godīgi!» atzīst tiesu autotehniskais eksperts Oskars Irbītis. Taisnīgs risinājums būtu CO2 maksājuma iekļaušana degvielas cenā, jo izmešu apjoms ir tieši atkarīgs no sadedzinātās degvielas daudzuma. Taču ar rūpēm par vidi jaunajai nodokļa aprēķināšanas metodikai vispār nav nekāda sakara, jo tagad ir izdevīgi braukt ar vecām grabažām vai premium klases dīzeļiem ar uztūnētiem CO2 rādītājiem, kam maksājums paliek tāds pats vai pat būtiski samazinās. Turpretim budžeta klases mašīnām maksājumi būtiski pieaugs. Piemēram, 2008. gadā ražotam Latvijā diezgan populāram ģimenes autiņam Chrysler Voyager nodoklis uzlec no 190 uz 250 eiro. Un tas, pēc eksperta domām, arī ir galvenais izmaiņu mērķis – paņemt vairāk naudas. Satiksmes ministrija apstiprina, ka, mainot nodokļa aprēķina metodiku un iekļaujot tajā maksu par CO2 izmešiem, gadā plānots papildus iekasēt 19 miljonus eiro. Izmaiņu oficiālajā pamatojumā gan tiek norādīti citi argumenti, nevis nauda, un tie nav pārliecinoši: patērētājiem tiek atvieglota iespēja mašīnas iegādes brīdī noskaidrot nodokļa likmi. Tiek samazināts kopējais CO2 izmešu daudzums vidē. Patērētāji tiek mudināti izvēlēties videi draudzīgākus automobiļus. To, ka šobrīd nodokļu likmes aprēķinā tiek izmantoti dīzeļgeitas skandālu izraisījuši melīgi dati, ministrija nenoliedz – «likmes noteikšanā izmantota informācija, kas norādīta transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā vai citu ES dalībvalstu izsniegtos vieglo automobiļu reģistrācijas dokumentos». Ar šo gadu Eiropas Savienībā tiks ieviesta jauna transportlīdzekļu emisijas testēšanas procedūra – jaunos modeļus testēs godīgāk. Taču tas nemaina lietas būtību – dati par iepriekšējos gados ražotām mašīnām ir patiesībai neatbilstoši.

Elektroauto nav risinājums

Vārdos un dokumentos apkarojot CO2, netiek ņemts vērā fakts, ka daudz lielāku kaitējumu videi un cilvēku veselībai nodara dīzeļdzinēju radītie slāpekļa oksīda izmeši un cietās daļiņas. Veciem dīzeļiem kvēpi ir melni, biezi un kaitē ēku fasādēm. Moderno dīzeļu izmestās cietās daļiņas ir tik sīkas, ka nav redzamas. Mājas saglabā krāsojumu. Toties ar tām netiek galā cilvēku plaušas. Eiropas Savienības un arī Latvijas satiksmes politikā iekļauts mērķis risināt šīs problēmas, mudinot iedzīvotājus izvēlēties ar elektrību darbināmus automobiļus.

Elektroauto patiešām ir vienīgie, kas spēj iekļauties CO2 izmešu normā zem 50 gramiem uz kilometru, un bojā tikai to cilvēku veselību, kas strādā niķeļa raktuvēs vai akumulatoru rūpnīcās. Ekoloģiskā pēda grandioza, tomēr par šīm mašīnām nodoklis nav jāmaksā. Taču ierobežotās veiktspējas, neadekvāto starta izmaksu un valsts subsīdiju trūkuma dēļ iedzīvotāju vairākumam elektriskās mašīnas nav pieejamas.

Rezumējot problēmu, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis jaunajā izpildījumā izveidots tā, ka iedzīvotājus atturēs no jaunāku un videi draudzīgāku automašīnu iegādes.

Komentāri