JRT rekonstrukcija: VNĪ gatavojas lauzt līgumu ar būvniekiem

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā (JRT Projekts) konstruktīvas sadarbības vietā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ, Pasūtītājs) izlēmis apturēt JRT Projekta virzību, pārtraucot līgumu ar būvnieku PS “RERE BŪVE 1”, būtībā vainojot būvnieku tehniskā projekta kļūdās, ko izstrādājis SIA “Zaigas Gailes birojs” (Projektētājs).

Būvnieks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

Izpildītājs iesaistījās Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz Pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu, un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus.

Uzsākot projekta izpildi, Izpildītājs veica darbus stingri pēc projekta, kam veikta pilna valsts ekspertīze, izmantojot tajā paredzētos risinājumus un Projektētāja noteiktās tehnoloģijas. Būvnieks konstatēja un līdz šim brīdim turpina konstatēt tehniskā projekta būtiskas kļūdas, nepilnības un dažādus vispār neizstrādātus risinājumus, kas apdraud projekta realizāciju, norāda būvnieks.

Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama.
Piemēram, šādas:

– Teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.

– Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav.

– Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ieteikmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

Ņemot vērā projektā konstatētās kļūdas, būvnieks pieņēma lēmumu drošības nolūkos darbus problēmzonā pārtraukt, lai, saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem projekta, Pasūtītājs kopā ar tā autoriem tās novērstu.Pārējā zonā buvnieks bija gatavs darbus turpināt, kam Pasūtītājs lika šķēršļus.

Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, kura nepilnības ir jānovērš tā autoram.

“Esam gatavi projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav mūsu pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta ieprikums bija par būvniecību, ne projektēšanu. Attiecīgi pasūtītājam šo projekta nepilnību novēršanai jāvēršanas pie atbildīgā projektētāja,” norāda “RERE BŪVE” pārstāvis.

“Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus “Witteveen+Bos” no Nīderlandes. Vēl pagājušajā nedēļā, tikšanās laikā starp Būvnieku, Nīderlandes ekspertiem, Pasūtītāju un Projektētāju, puses vienojās, ka konkrēti risinājumi tiks nodoti līdz 30. jūlijam. Tādēļ jo vairāk izbrīna pasūtītāja vieglprātīgā attieksme pret partneriem un projekta attīstību.Pēc Pasūtītāja aicinājuma, būvnieks aktīvi strādājis, lai novērstu projekta trūkumus paša spēkiem, piesaistot ārzemju speciālistus inovatīvu un drošu risinājumu izstrādei, kas ļautu turpināt darbus objektā – būvnieks risinājumu ir atradis.Konstruktīvas sadarbības vietā, lai ieviestu atrasto risinājumu, 2019. gada 23. jūlijā saņēmām VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā.”

“Saprotam emocionālo fonu, uz kāda Pasūtītājs pieņēmis šādu lēmumu – dēļ nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta, būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu.”
Jau vēstīts, ka pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aplēsēm Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas kopējās izmaksas varētu būt apmēram 31 miljons eiro,

Pēc 2014.gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1577 eiro, bet pēc 2018.gada aprēķiniem viena kvadrātmetra būvniecība izmaksās 2602 eiro.

JRT pārbūvei valdība finansējumu piešķīra jau 2014.gadā un tie bija nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro. VNĪ tagad apsver iespējas, no kurienes piesaistīt finansējumu. “Tie varētu būt Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Sāksim ar to, ka meklēsim, kur dabūsim klāt, un tad sāksim kaut ko optimizēt,” skaidroja Neimanis.

JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem VNĪ īstenotās programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros.

Foto: F64

Komentāri