Latvijas Okupācijas muzeja biedrība: Esam atbildīgi par diviem miljoniem eiro

No amata atkāpies Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš savā atlūgumā ir norādījis atlūguma iemeslus: Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valde ir būtiski ierobežojusi viņa kā direktora tiesības līdzekļu izmantošanā; iespējams, šāds lēmums ir novedis vai novedīs pie līdzekļu neracionālas izmantošanas, par ko Nāgels nevēlas uzņemties atbildību; var tikt apdraudēta muzeja jaunās ekspozīcijas izveidošana, kas iesākta viņa vadībā. Tā kā pārmetumi raidīti LOMB valdei, Neatkarīgā lūdza situāciju komentēt tās priekšsēdētājam Valteram Nollendorfam.

Vispirms jāpaskaidro, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir LOMB struktūrvienība – tas ir nevalstiskas organizācijas pārvaldīts privāts muzejs. Biedrības augstākais lēmējorgāns ir biedrības pilnsapulce, kas ievēlē valdi no pieciem locekļiem. Valde pārrauga muzeja darbu, tajā skaitā direktora darbu. Muzeja direktors Latvijas Okupācijas muzeju vada kā LOMB pilnvarota persona. Muzeja direktora pilnvaras, tajā skaitā rīkošanās ar finansēm, nav neierobežotas, jo juridiskā atbildība ir valdei, un līdz ar statūtu grozījumiem, kas veikti šogad 20. jūnijā, noteikts, ka muzeja direktors ir starpnieks starp biedrības valdi un muzeja algotajiem darbiniekiem un viņa darbs notiek valdes pārraudzībā.

«Valdei jārīkojas koleģiāli un demokrātiski, un ne vienmēr esam bijuši vienbalsīgi. Arī es esmu ticis pārbalsots. Mums nav vienvadība vai vienvaldība,» par piecu valdes locekļu darbu saka V. Nollendorfs. «Valde nekādā gadījumā nemēģināja darīt ko tādu, kas nebūtu tās uzdevums. Diemžēl dažreiz bija tā, ka valde saņēma dokumentus vīzēšanai pēdējā brīdī. Valde nevar tā strādāt, ir jāizlasa dokumenti. Es atzīstu, ka no abām pusēm bija problēma jautājumā, kā dokumentu plūsma sakārtota. Tagad, lai nebūtu kļūdu, mēģinām iesaistīt lēmumu pieņemšanā pēc iespējas vairāk cilvēku.»

V. Nollendorfs uzsver LOMB atbildību par saziedotajiem diviem miljoniem eiro, kas vajadzīgi mūsdienīgas, uzlabotas ekspozīcijas izveidei Nākotnes namā. «Tie divi miljoni ir mūsu ziedotāju līdzekļi, daudzos gadījumos – mērķa ziedojums, un to uzskatām par lielu atbildību. Es personīgi uzskatu, ka esmu diezgan daudz no šiem līdzekļiem palīdzējis piesaistīt. Tie ir lieli līdzekļi, kas mums jāizdod uzreiz – ekspozīcijas veidošanai. Mums nav tādas pieredzes, jo pašreizējo ekspozīciju veidojām tā: cik naudas bija, tik izdarījām un turpinājām, kad nauda atkal bija.»

Tagad LOMB biedru sapulcē nolemts izsludināt konkursu jauna ekspozīcijas dizaina veidošanai, jo Nākotnes ēkas celtniecības aizkavēšanās ir ļāvusi ieraudzīt nepilnības topošās ekspozīcijas koncepcijā – sākotnējā iecere no dizaina viedokļa vairs nav mūsdienīga. Labāk tad ir darīt no jauna, nevis spītīgi darboties pa vecam. Tāpēc LOMB vēlas piesaistīt firmas ar radošu pieeju un pieredzi muzeju ekspozīcijas dizaina veidošanā, konkursu varētu izsludināt augusta otrajā pusē. V. Nollendorfs saka – ja Okupācijas muzejam vēlamies piesaistīt gados jaunus apmeklētājus, tad jārunā viņiem uztveramā valodā, bet tas nenozīmē, ka saturs tiks vienkāršots.

Nē, ekspozīcijas uzdevums un vēstījums ir un būs parādīt okupācijas laiku visās izpausmēs. Gan to, kā centās iznīcināt Latvijas valsti un pakļaut tās tautu, gan čekas briesmu darbus, holokaustu, gan karus, gan izsūtījumus un, visbeidzot, Atmodu un neatkarības atgūšanu. «Vai nācija, tauta tādos apstākļos var izdzīvot? Bet mēs tomēr uzvarējām, izturējām. Un mums atkal ir valsts. Manā izpratnē šis ir varoņstāsts,» noteic V. Nollendorfs.

Jaunā dizaina ekspozīciju nākamā gada beigās paredzēts izvietot Latvijas Okupācijas muzeja ēkā Strēlnieku laukumā. Tās iekārtošanai paredzēts pusgads.

Diemžēl kavēšanās ar muzeja ēkas rekonstrukciju ir ietekmējusi arī ziedojumu apmēru un apmeklētāju skaitu. Apmeklētāju skaits ir sarucis apmēram uz pusi, arī ziedotāji, šķiet, nogaida, kad beidzot Okupācijas muzejs atgriezīsies atjaunotajās telpās un no jauna uzbūvētajā Nākotnes namā Strēlnieku laukumā. V. Nollendorfs jūtas atbildīgs par ziedotāju uzticību. «Vecā trimda lēnām aiziet viņsaulē, atstāj mums diezgan lielus novēlējumus, tos noguldām, lai būtu ilgtermiņa nodrošinājums. Līdzekļu piesaiste ir jāintensificē, jādomā, kā nākotnē piesaistīsim. Jārada jauni avoti un veidi, kā piesaistīt Latvijas turīgāko daļu muzejam un ieinteresēt muzeja tēmā,» viņš norāda.

Valsts un Rīgas domes piešķirtā nauda muzejam ir niecīga, neliela daļa no ziedotāju atvēlētajiem līdzekļiem, kaut arī muzejs pilda valstisku funkciju – informē par konkrētu Latvijas vēstures posmu.

Komentāri