Latvijas karavīri misijās – cīņa ar teroristu audzētavām

Nesenais teroristu sarīkotais sprādziens Āfrikā, Mali, pie militārās bāzes vārtiem, kurā ievainojumus guva uzreiz seši Igaunijas karavīri, ir pamats, lai atgādinātu, ka arī Latvijas karavīri atrodas misijā šajā valstī. Un vēl trīs citās valstīs. Ienaidnieka raksturojums pamatā līdzīgs – tie ir musulmaņu ekstrēmistu grupējumi, kas cīnās pret likumīgo un starptautiski atzīto valsts varu.

Nepieciešamību piedalīties dažādās militārās un civilās misijās diktē mūsu valsts dalība starptautiskās organizācijās – NATO, ANO, ES. Šīs ir tās abreviatūras, kas rūpējas par miera saglabāšanu pasaulē, vai vismaz karadarbības un apdraudējuma maksimālu ierobežošanu.
Kad pasaules karstajos punktos rodas nepieciešamība pēc iejaukšanās, katra dalībvalsts izvērtē savas vēlmes un iespējas piedalīties. Latvijas izvēlētajās misijās pastāvīgi piedalās vidēji 60 līdz 70 karavīri. Kad notiek rotācijas, viņu skaits pieaug – pirms došanās mājās vecie jaunpienācējiem nodod savu aktuālo pieredzi, jo situācija nemierīgajās valstīs mainās nepārtraukti un salīdzinoši mierīgi rajoni un reģioni vienā mirklī var kļūt par karadarbības epicentriem. Šobrīd var teikt, ka Latvija un tās sabiedrotie karus vairāk vēro no malas, nekā paši tajos iesaistās. Galvenais uzdevums ir apmācīt un konsultēt nacionālās armijas – lai tās tiek galā ar pašmāju nemierniekiem. Protams, uguns tiek atklāta situācijās, kad pašu dzīvība ir apdraudēta, un ne vienmēr veiksme ir labo pusē. Pirms dažām dienām terorista uzbrukumā aizgāja bojā horvātu karavīrs un divi tika ievainoti. Tomēr pamatā teroristus interesējot cīņa par un ar vietējo varu, nevis starptautiskajiem spēkiem.

Joprojām ir bīstami

Teorētiski par tur notiekošo varētu nelikties ne zinis, ja vien Āfrikas un Āzijas līdzenumi un kalni nenodrošinātu patvērumu musulmaņu teroristu grupējumiem. Ne velti viņi lielāko Mali tuksnesi tā arī sauc – drošās debesis. Un no turienes viņi sāk savu karagājienu uz miermīlīgo Eiropu ar tās Ziemassvētku tirdziņiem. Tāpēc kaut kur tālu prom Āfrikā notiekošais ir arī Latvijas problēma. Par šobrīd aktuālajām Latvijas Nacionālo bruņoto spēku misijām Neatkarīgajai pastāstīja pulkvežleitnants Kaspars Pudāns. Šobrīd viņš pilda NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka pienākumus operacionālajos jautājumos. Tātad pārrauga visas operācijas, kurās strādā Latvijas karavīri. Tā nav, ka mūsējie tiek aizsūtīti kaut kur prom un pilnībā pakļaujas svešiem komandieriem. Latvija saglabā kontroli un dod gala atļauju pat tad, ja runa ir par izbraukšanu ārpus militārās bāzes teritorijas. Saskaņo drošības pasākumus un tikai tad dod zaļo gaismu tai vai citai darbībai. Tur joprojām ir bīstami – Mali, Afganistānā, Irākā, arī operācijā Vidusjūrā, kur notiek cīņa ar cilvēku pārvietotājiem.

Mali – teroristu drošās debesis

Āfrikas valsts Mali ir kādreizējā Francijas kolonija. Francijai tur joprojām ir savas intereses, un likumsakarīgi, ka arī starptautiskās organizācijas interesē šai reģionā notiekošais. 2012. gadā tur notika apvērsums. Politiskajām jukām sekoja tūlītēja drošības situācijas pasliktināšanās. Mali lūdza starptautisko palīdzību. Šobrīd valstī ir likumīga valdība, ir prezidents, ir armija, kas tiem pakļaujas, taču kontrolēt pilnībā visu teritoriju pašiem vēl neizdodas, jo vienlaikus jācīnās pret vairākiem teroristiskiem grupējumiem – Alkaidu, Islāma valsti un vēl tuaregu separātistiem.

Latvija tur darbojas pat vienlaikus divās misijās. Viena ir Eiropas Savienības misija, kuras ietvaros tiek apmācīti Mali bruņotie spēki. Latviju tajā pārstāv trīs karavīri. Viņu bāze atrodas vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no vietas, kur cieta igauņu kolēģi. Otra Mali misija tiek īstenota zem Apvienoto Nāciju Organizācijas karoga. Tur līdzdarbojas astoņi Latvijas karavīri. Arī viņi nepiedalās kaujas darbībās, ja vien nepastāv tiešs apdraudējums. Pamatā konsultācijas, apmācības, situācijas novērošana. Ir būtiski no pirmavotiem zināt, kas tur notiek, lai laikus varētu izkalkulēt, kādas sekas var iestāties.

Lielākā misija – Afganistānā

Afganistānā turpinās apjomīgākā un vēsturiski ilgstošākā militārā misija, kurā piedalās Latvija. Karadarbība tur norisinās kopš 2001. gada. To pēc 11. septembrī piedzīvotā teroristu uzbrukuma uzsāka Amerikas Savienotās Valstis. Kad amerikāņi iedarbināja NATO 5. pantu, karā piepulcējās arī citi sabiedrotie. Latvija tur līdzdarbojas kopš 2003. gada. Taču šobrīd karadarbība mūsējiem transformējusies apmācības un padomdevēju misijā – pašlaik tur strādā 40 karavīri. Nodrošina plānošanu, ātro reaģēšanu. Māca afgāņiem izlūkošanu, patrulēšanu un operāciju vadību. Skolnieku sekmes gan atkarīgas no viņu motivācijas. Esot tādi karavīri, kas patiešām nākuši cīnīties par savu dzimto zemi. Un ir tādi, kas vienkārši vēlas sezonāli piepelnīties no lauku darbiem brīvajā laikā. Viņus karošana pārāk neinteresē, un ārzemniekiem tad nākas karot viņu vietā. Aktuālā situācija Afganistānā ir tāda, ka tālibi nepieņem oficiālās valdības piedāvātos pamiera noteikumus, un ik pa brīdim konflikts uzplaiksnī ar jaunu sparu. Tad arī Latvijas virsniekiem nākas izbraukt no bāzes, lai NATO padomnieku statusā konsultētu afgāņu kolēģus tieši incidentu vietās. Pat līdz 100 kilometriem prom no bāzes. Un šīs ir tās reizes, kad apdraudējums ir tik augsts, ka operācijai nepieciešama Rīgas dota zaļā gaisma. Atteikumu līdz šim gan neesot bijis, jo NATO operācijās visi riski tiekot maksimāli izvērtēti. Adekvāts militārs aprīkojums un transports piešķirts, apsardze arī. Ar nodrošinājumu pēdējos gados problēmu mūsējiem vairs neesot.

Kalašņikovi un krievu mēle

Arī Irākā latviešu pamatuzdevums ir vietējās armijas apmācība. Pašlaik vienā no lielākajām bāzēm strādā seši Latvijas instruktori – sagatavo kājniekus. Viena rota aiziet, nāk nākamā. Irākieši tiek apmācīti darboties ar tā dēvētajiem Varšavas pakta ieročiem – krievu triecienšautenēm, ložmetējiem, mīnām. Karavīriem te ir vienkāršāk strādāt, jo daudzi irākieši prot krievu valodu. Vēsturiski Irākas bruņotie spēki ir sadarbojušies ar Padomju Savienību, un pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados valstī tika ievests liels daudzums ieroču. Komplektā ar tiem arī krievu valoda. Tomēr pamatā visās misijās nākas izmantot vietējos tulkus, kas saprot angļu vai franču valodu. Kalašņikovus gan lieto visi un abās frontes pusēs – gan valdības spēki, gan Islāma valsts un Alkaidas teroristi. Un ne tikai Irākā, bet arī visos pārējos pasaules karstajos punktos.

Latvijai skaitliski vismazākā ārvalstu misija ir Sofija. Esam tur pārstāvēti ar vienu virsnieku galvenajā štābā. Šī ir Eiropas Savienības militārā operācija Vidusjūrā, kas tika sākta 2015. gadā migrācijas krīzes laikā. Mērķis – pārtvert un iznīcināt cilvēku kontrabandistu kuģus. Misijas rezultāti esot sekmīgi, jo kontrabandistu rīcības brīvību izdevies stingri ierobežot. Taču te, protams, sava nozīme ir arī Eiropas Savienības politiskajiem centieniem nelegālās migrācijas ierobežošanā.

Vai no latviešu karavīru pieredzes izriet, ka drošības situācija pasaulē pēdējos gados būtu ievērojami uzlabojusies? Pulkvežleitnants Kaspars Pudāns uz šo jautājumu apstiprinošu atbildi nesniedz. Ja jau viss būtu kārtībā, mēs šajās valstīs nemaz nepaliktu. Cita lieta, ka reālu kaujas uzdevumu tagad gan kļuvis mazāk, turpretim gribētāju doties misijās ir vairāk nekā vakanču.

Komentāri