Papes ezers aizaug. Bet ir cerība atkopties

Īpaši aizsargājamais Papes ezers, kas atrodas pašos Kurzemes dienvidos Rucavas novadā, šogad pārtapis seklā aizaugušā dīķī, pa kuru ar parastu laivu nav iespējams pārvietoties. Uz copi atbraukušie leiši bar vietējos latviešus par apkārt valdošo smaku un nosprāgušajām zivīm. Tomēr nule atbildīgo institūciju ilgstoši bendētajam ezeram ir parādījusies cerība. Jau šoruden vajadzētu sākties kanāla izbūvei – normāla hidroloģiskā režīma atjaunošanai.

Papes ezeru ar jūru savieno kanāls. Slūžas daļēji sabruka un salūza divtūkstošo gadu sākumā. Kopš tā laika arī sākās strauja aizaugšana. Daudzie ezera saimnieki – dažādas iestādes un institūcijas – ar uzteicamu regularitāti ir nākuši kopā, lai vienotos par darāmajiem darbiem, bet tik vien spējuši izdarīt, kā izgāzt akmeņus kanāla malā. Iesaistīta Rucavas novada dome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija – katra par ezeru atbild no sava aspekta. Viena par tiltu, otra par krastu, trešā par meliorāciju, un vēl Dabas aizsardzības pārvalde rūpējas, lai apsaimniekošanas gaitā ezera videi netiktu nodarīts pāri. Iestādes viena otrai neļauj darīt to, neļauj šo, un rezultāts teju divdesmit gadus ilgušajai juceklīgajai darbībai ir ezera pārvēršanās smirdošā vannā.

Nauda atrasta, rasējumi pazuduši

Vietējie stāsta, ka līdzšinējā ņemšanās ar ezera glābšanu bijusi līdz komiskumam absurda. Kad nauda slūžu remontam uzradās, domē vairs nav varējuši atrast būves rasējumus, un tikai pēc ilgāka laika atklājās, ka līdz ar varas maiņu pašvaldībā vecais mērs aizstiepis papīrus sev līdzi uz mājām.

Tā nu ezeram, kas teorētiski skaitās Eiropas Savienības nozīmes pērle un iekļauts NATURA 2000 sarakstā, birokrātisku pūļu rezultātā ir ļoti nodarīts pāri. Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd konstatē, ka ekoloģiskā situācija ir kritiska: «Pašreiz Papes ezers strauji aizaug, no kopējās ezera platības lielāko daļu, aptuveni 80%, aizņem niedrājs. Aizaugumu veido galvenokārt niedres, meldri, grīšļi, lēpes, glīvenes.» Kā tas ikdienā izskatās dabā, Neatkarīgajai pastāstīja vietējais uzņēmējs Gundars Vītols. Viņam pieder atpūtas komplekss starp jūru un ezeru. Viena no piedāvātajām atpūtas iespējām ir laivu noma, bet šogad ar normālu divvietīgu un trīsvietīgu laivu ezerā vairs nevar iebraukt. Dibens velkas pa dūņām. Ar vienvietīgu vēl varot, bet leišu makšķernieki sūdzas par kanāla tuvumā valdošo smaku, arī zivis vēderiem gaisā tur esot redzējuši. Tātad skābekļa nepietiek. Vasara taipusē šogad bijusi ļoti sausa, iztece uz jūru aizskalota ciet. Kā īsi situāciju raksturo uzņēmējs Gundars Vītols: «Ezeram tā ir katastrofa.»

Slūžu vietā būs pārgāzne

Nule ir ienākusi arī viena laba ziņa ezeram – bendējošā hidroloģiskā režīmā jāiztur vēl tikai nepilns gads. Uzņēmums Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, kas atbild par meliorācijas lietām valsts zemēs, ir piesaistījis Eiropas Savienības finansējumu, un jau šoruden vajadzētu sākties ezera glābšanas darbiem. Tiek īstenots projekts Valsts nozīmes ūdensnotekas Papes kanāls atjaunošana Rucavas pagastā, Rucavas novadā. Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis stāsta, ka iepirkums nule kā noslēdzies, būvnieks atrasts. Arī cena par notekas atjaunošanu, pārgāznes izveidošanu un vēl zivju ceļu salīgta ļoti draudzīga – 338 000 eiro. Bet slūžas kanālā vairs atjaunotas netiks. Ne tās uzticamas, ne arī kādam ir lieka nauda darbinieka algošanai, jo slūžas kādam regulāri jāvirina. Turpmāk ūdenslīmenis ezerā būs konstants. Ja ūdens būs daudz, tas pāri pārgāznei aiztecēs uz jūru, ja maz – paliks ezerā. I dabai, i cilvēkiem būs labi. Un līdzās esošo lauksaimniecības polderu sistēmu atkal varēs normāli lietot. Darbi saskaņā ar konkursa nolikumu pabeidzami līdz 15. maijam.

Pīlādži ir laba zīme

Vides uzraugi izdevuši virkni priekšrakstu, kā darbi veicami, lai nekaitētu dabai, un kā saskaņojama katra biotopa iznīcināšana, ja tāda būs nepieciešama, bet konceptuāli atbalsts projekta īstenošanai ir arī no viņu puses:

«Dabas aizsardzības pārvalde atbalsta Papes kanāla atjaunošanu, ja darbi tiek veikti atbilstoši dabas parka dabas aizsardzības plānā iekļautajām rekomendācijām, jo tādējādi samazināsies Papes ezera aizaugšanas un pārpurvošanās procesi, kas nodrošinās ezerā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanos, aizsardzību, apsaimniekošanu un atjaunošanas pasākumu veikšanu, ka arī nodrošinās īpaši aizsargājamo sugu putniem labvēlīgus ligzdošanas un caurceļojošo putnu uzturēšanās apstākļus. Kā arī līdz ar kanāla atjaunošanu tiks nodrošināta maksimāli iespējamā ūdens novadīšana no Papes ezera pa Papes kanālu Baltijas jūrā, kas tādējādi samazinās dabas parka Pape un Papes poldera zemju applūšanas risku.»

Vienīgais jautājums, vai ezers sagaidīs šo divas desmitgades ilgušā birokrātijas darba uzvaru. Vai līdz nākamajam pavasarim tas neizžūs pavisam. Meliorators Uldis Mednis ir noskaņots optimistiski – pīlādžogas jau sarkanas, tas nozīmē, ka oktobrī daudz lietus būšot. Tad jau izturēs.

Komentāri