Pūce sapņo par 300 miljoniem pašvaldību uzpirkšanai

Viena lapa un vēl drusciņ – tik izvērsts ir ministra Jura Pūces pamatojums 300 miljonu eiro sadalīšanai reģionālajiem autoceļiem. Nav cita izskaidrojuma, kādēļ lemšanu par ceļu naudu no Satiksmes ministrijas pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā vien tas, ka Pūce ar šādiem solījumiem mēģinās pirkt reformai nedraudzīgo pašvaldību labvēlību.

Kā jau saprotams no iestādes nosaukuma, Jura Pūces vadītā ministrija atbild par vidi un reģionālo attīstību, turpretim par satiksmi, tātad arī par ceļu tīklu valstī, atbild Satiksmes ministrija. Taču, lai ieeļļotu buksējošo administratīvi teritoriālo reformu, VARAM ministrs izdomājis šīs funkcijas pārdalīt un pats pieteicies par ceļu naudas dalītāju. Uzlikts uz papīra, viņa plāns izskatās ļoti neprofesionāli, un nav šaubu, ka tāds netiks nedz pieņemts, nedz arī īstenots.

Dokuments īsumā

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā dokumenta nosaukums ir šāds – informatīvais ziņojums Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Teksta garums, ja neskaita pāris smukumam ieliktus ar ceļiem nesaistītus graficiņus – nepilnas trīs lappuses. Pirmajā daļā īsi apstāstīts, ka tad, ja iedzīvotājiem nav darba, viņi emigrē uz Rīgu, un secināts, ka «būtiska alternatīva emigrācijai no reģioniem var būt laba attīstības centru sasniedzamība reģiona ietvaros». Tad seko vēl īsāks ceļu stāvokļa apraksts – no valsts ceļiem sliktā stāvoklī ir 42% vietējās nozīmes asfaltēto ceļu, 46,5% grantēto ceļu, un aptuveni 50% pašvaldību ceļu. Tālāk autors nonāk pie šāda secinājuma:

«Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādējādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis.» Dokumenta otrajā daļā dažos teikumos aprakstīta administratīvi teritoriālās reformas gaita. Un trešajā, noslēdzošajā daļā kopā sajūgtas abas pirmās, proti, ceļi jāremontē saskaņā ar jauno administratīvo iedalījumu. VARAM nāk klajā ar ierosinājumu sakārtot valsts reģionālos un valsts vietējos autoceļus atbilstoši speciālam sarakstam, kas ziņojumam gan nav pievienots. Toties uzrādītas nepieciešamās summas:

«Prioritāri sakārtojamo autoceļu kopgarums plānots ~793 km, kuru sakārtošanai nepieciešami ~300 milj. eiro, kas būtu sabalansējams ar vidēja termiņa valsts budžeta iespējām, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā.»

Fragmentāri un primitīvi

No Pūces parakstītā dokumenta nekļūst skaidrs, kas varētu būt šīs naudas avots un arī tas, vai šai iniciatīvai ir kāds sakars ar autoceļu uzturēšanas ikgadējiem plāniem. Finanšu ministrijā topošajā likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam ministra Pūces rosinātā «aktivitāte» nevar būt iekļauta, jo tā vēl pat nav izskatīta valsts sekretāru sanāksmē.

Turklāt valdības partneri ziņojumu bargi nokritizējuši, aicinot to atsaukt un pārstrādāt. Latvijas Pašvaldību savienība nosūtījusi šādu vēstuli gan pašai ministrijai, gan premjeram Krišjānim Kariņam, lai viņš nepieļauj šāda nekvalitatīva dokumenta tālāku virzību. «LPS pauž neizpratni par 5. septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā informatīvā ziņojuma Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā (VSS-885) zemo kvalitāti un saturu. Informatīvais ziņojums nesniedz pilnīgu autoceļu infrastruktūras raksturojumu, tas ir paviršs un aprobežojas ar fragmentāru un primitīvu valsts vietējo un pašvaldību autoceļu aprakstu, kas sastāv no trīs teikumiem.»

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš arī atklāj, kādēļ pašvaldības nelīksmo par nozarei pēkšņi nez no kurienes it kā uzkritušajiem 300 miljoniem, jo nekādu miljonu nav:

«Mani māc bažas, vai šis ceļu piedāvājums nebūs mēģinājums dabūt reformas piekritēju pusē tās pašvaldības, kas pagaidām ir «nepaklausīgas», bet tām ļoti vajag līdzekļus kādu brūkošu posmu vai tiltu remontiem. Visticamāk, ka mēģinājums nopirkt pašvaldības neizdosies, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šādam pasākumam nebūs naudas. Bet kā var nesolīt?»

Nesaskaņota «aktivitāte»

Diskusijas Finanšu ministrijā par 2020. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020.-2023. gadam liecinot, ka atbilstošu finanšu šādas ieceres realizēšanai valstij nav, tādējādi šis informatīvais ziņojums vērtējams kā kārtējais sabiedrības maldināšanas fakts. «Uzskatām, ka šāda līmeņa dokumentu parādīšanās diskreditē administratīvi teritoriālo reformu un kaitē valsts reputācijai,» norāda Latvijas Pašvaldību savienība.

Taču fakts, ka ministra Pūces «aktivitātei» nav ne koalīcijas saskaņojuma, ne naudas, neliedz to reklamēt piektdaļmiljonu vērtajā reformas informatīvajā kampaņā – būs nauda, būs ceļi.

Kaut gan ziņojuma melnrakstā minēts, ka eksistē saraksts ar prioritāri remontējamiem ceļiem, kas turklāt tapis sadarbībā ar Satiksmes ministriju, lūgta atsūtīt sarakstu, VARAM atsaka. Izrādās, projektā minēti tikai provizoriski aprēķini. Ja Ministru kabinets ceļu programmu apstiprinās, tad gan tapšot prioritāti sakārtojamo autoceļu posmu saraksts.

Kas par šo visu sakāms Satiksmes ministrijai? Izrādās, ka par ceļiem atbildīgā ministrija ne tikai nav saskaņojusi Pūces plānus ar ceļu programmu, bet vadības līmenī vispār pat nav iepazīstināta ar tiem. Tikai tagad sākusies Pūces ziņojuma projekta apspriešana. Preses dienests neitrāli paskaidro: «Ekspertu līmenī ir notikušas tikšanās, kurās vērtēti VARAM piedāvātie prioritāri sakārtojamie valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi. Ņemot vērā, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, attiecībā uz kuru vēl gala lēmumi nav pieņemti, tad konkrētie ceļu posmi vēl tiks vērtēti un analizēti gan ekspertu, gan SM un VARAM atbildīgo darbinieku sadarbības līmenī.» Tātad šobrīd 300 miljonu eiro vērtais Pūces apsolījums reģionālajiem autoceļiem ir vismaz priekšlaicīgs, ja ne maldinošs.

Foto: Valsts kanceleja

Komentāri