Virs valdības sociālās politikas Satversmes tiesas āmurs

Ar katru nākamo likuma grozījumu vai, gluži otrādi, bezdarbību valdība pietuvojas varbūtībai, ka šos lēmumus caur palielināmo tiesiskuma stiklu vērtēs Satversmes tiesa. Tā jau ierosinājusi pirmo lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei pēc tiesībsarga pieteikuma, bet vērtē vēl divus tiesībsarga iesniegumus par situāciju sociālajā jomā. Savukārt jau pēc Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu par bezdarbnieka pabalstu izmaiņām pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā arī iezīmēts Satversmes tiesas risks.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nolūkā mainīt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Plānots, ka no nākamā gada pabalstu izmaksās nevis deviņus, bet astoņus mēnešus, kā arī tiks ieviesta cita pabalsta aprēķina kārtība. Šos tāpat kā citus likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu nākamajam gadam, Saeima skatīja steidzamības kārtībā, un faktiski padziļinātas diskusijas par to ietekmi uz sociālekonomisko situāciju nenotika. Labklājības ministrija vien vienā no Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm norādīja, ka likums būtisku iespaidu uz bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem neatstās, jo pabalsta izmaksas ilgums tiek samazināts tikai par mēnesi un pirmos trīs tā izmaksas mēnešus arī apmērs tikšot saglabāts apmēram līdzīgs, kā ir pašlaik. Tiesa, lai arī cik «nenozīmīgi» būtu šie grozījumi, tie ļaus ietaupīt sociālajā budžetā 12 miljonu eiro. Likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, tomēr ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» tika pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai.

Saeimas Juridiskais birojs izpētījis grozījumus un sniedzis savu atzinumu, pirms vēl šo likumprojektu skatīs galīgajā lasījumā (tas paredzēts pēc pusotras nedēļas). Biroja juristi secina, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālā nodrošinājuma pasākumiem, un iesniegtais likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kā arī tā apmēru, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju. Ņemot vērā, ka garantētā sociālā nodrošinājuma līmeņa samazinājums ir vērtējams kā Satversmes 109. pantā ietverto tiesību ierobežojums, Saeimai ir pienākums izvērtēt likumprojekta atbilstību Satversmei, tostarp pārliecināties, ka paredzētie tiesību ierobežojumi atbilst samērīguma principam. «Likumdevējam ir pienākums pārliecināties, ka izraudzītais regulējums nav izvēlēts patvaļīgi, tā pamatā ir racionāli un objektīvi apsvērumi, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma un apjoma samazinājums nav nesamērīgs, kā arī apsvērt paredzētā regulējuma alternatīvas,» norāda Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Tāpat Saeimas Juridiskais birojs uzsver, ka no likumprojekta anotācijas skaidri un nepārprotami neizriet vērtējums par ierobežojuma atbilstību Satversmes 109. pantam, tāpēc tas aicina uzklausīt likumprojekta autoru detalizētu skaidrojumu par izvēlētā regulējuma atbilstību Satversmei un tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka gan bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma saīsināšana, gan izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcijas samazinājums no 2020. gada 1. janvāra atbilst samērīguma principam, lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajam lasījumam. Juristi arī norāda, ka likumprojekts ir jāprecizē attiecībā uz tiesisko paļāvību, jo pašreizējā likumprojekta versija nenorāda, kuras tiesību normas ir piemērojamas dažādās situācijās, piemēram, ja bezdarbnieks statusu zaudē un iegūst atkārtoti. «Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeimas pienākums ir rūpēties par to, lai tiesību normas tiktu formulētas tik nepārprotami, ka tās varētu interpretēt pareizi,» teikts atzinumā.

Bezdarbnieka pabalsta izmaiņas nav vienīgais jautājums, ko potenciāli varētu skatīt Satversmes tiesa. Pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma tiesa jau ir ierosinājusi lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei, bet izvērtēšanu gaida vēl divi tiesībsarga pieteikumi – par trūcīgas personas ienākuma sliekšņa neatbilstību Satversmei, kā arī par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei. Pastāv iespēja, ka tiesai varētu tikt iesniegts arī pieteikums saistībā ar likuma neizpildi par mediķu algām.

Foto: F64

Komentāri