Bijusī finanšu ministre cenšas attaisnoties par neveiksmīgo nodokļu reformu

Lai arī tikai tagad Latvijas iedzīvotāji sāk apjaust pirms diviem gadiem ieviestās sarežģītās algas nodokļu reformas sekas, neapšaubāmi var apgalvot, ka bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas virzītā “simtgades dāvana” jeb nodokļu reforma ir cietusi neveiksmi. Vislielāko sašutumu sabiedrībā izraisījis fakts, ka gada ienākumu deklarācijā teju 60 tūkstošiem strādājošo fiksēts pienākums piemaksāt nodokļus.

Kā zināms, sākot no 2018. gada 1. janvāra gan uzņēmējus, gan privātpersonas skāra būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Lai arī tika solīts, ka, mazinot darbaspēka izmaksas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, tiks mazināta ienākumu nevienlīdzība un tiks celta dzīves kvalitāte daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā, realitāte izrādījās pavisam pretēja – Latvija joprojām ir ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, ēnu ekonomika valstī 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, grūtībās un nodokļu parādos nonākuši vairāki uzņēmumi, bet pret savu gribu par nodokļu parādniekiem kļuvuši 57 000 Latvijas iedzīvotāji.

Lai arī tā laika finanšu ministrei veltīta virkne pārmetumu saistībā ar nodokļu reformas brāķi, Reizniece-Ozola nav pamanījusies nodokļu reformas iznākumā saredzēt savu atbildības daļu. Vēl vairāk – laikā, kad tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar pētījumu, kas apliecināja, ka nodokļu reforma nav izdevusies, secinot, ka piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem, potenciāli paredzot situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku, bijusī ministre uz kritiku nav cēlusi ne ausi. Īpašu neizpratni radīja Reiznieces-Ozolas izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma, lai gan viņa ar pētījumu vēl pat nebija iepazinusies.

Pat tagad ministre joprojām turpina aizstāvēt nodokļu reformu, norādot, ka “nodokļu reforma padara Latviju konkurētspējīgu starp pārējām Baltijas valstīm” un, “ja viņai tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest nodokļu reformu, tad viņa kopumā rīkotos tieši tāpat”.

Arī uz sabiedrības pārmetumiem ministre atbild visai formāli, vainojot reformas kļūdās cilvēcisko faktoru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kļūdainos aprēķinus. Bet kā ar savu pienesumu nodokļu reformai? Kā ar savu atbildību par reformas neveiksmēm? Vai bijušās finanšu ministres apgalvojums, ka “visi esam tikai cilvēki” var attaisnot nodokļu reformas postošās sekas? Kad reiz politiķi sāks uzņemties atbildību par savu rīcību, kas, starp citu, ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus?

Foto: F64

Komentāri