Par mēģinājumiem ietekmēt tiesu, Bordānam būtu jāatkāpjas

Lai arī t.s. Lemberga lietas iztiesāšana norit jau divpadsmito gadu, uz iznākumu šajā lietā var nākties gaidīt vēl ilgi – tikai nesen debašu runas sākuši Lemberga aizstāvji. Lai arī daudzu gadu garuma darīts viss, lai ierobežotu Lemberga tiesības uz aizstāvību un izskanējušas dažādas spekulācijas par iespējamo spriedumu, visticamāk, tieši pamatotu argumentu trūkums mudinājis Lemberga lietas prokuroru Juri Jurisu publiski komentēt lietu, izdarot atklātu spiedienu uz tiesu. Arvien stiprāk ieinteresētību noteiktā iznākumā izrāda arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš, izmantojot ministra amata priekšrocības, jau netieši paziņojis, ka attiecībā uz Lembergu gaida notiesājošu spriedumu.

Valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Juris Juriss ne reizi vien masu medijos paudis klaji negatīvu viedokli par tā dēvēto Lemberga lietu. Tā, piemēram, viņš 2019. gada 9. jūlijā intervijā portālam LA.lv pauda, ka “Lemberga tiesas process ir komplikāciju pilns” un to, ka “Lemberga tiesvedības procesā pašlaik viena no lielākajām problēmām ir tā, ka likums tiek ļaunprātīgi interpretēts.” Juriss norādījis, ka “Lembergs ļaunprātīgi izmanto savas kriminālprocesuālās tiesības”, minot, ka “šajā gadījumā tas ir drauds kriminālprocesa pabeigšanai saprātīgā termiņā”. Juriss gan nav vienīgais, kas ļaunprātīgi izmantojis sava amata priekšrocības, arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns paudis savu subjektīvo viedokli par Lemberga lietu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ne reizi vien izteicies par Lemberga tiesvedību, te norādot, ka “Lembergs ar visiem iespējamajiem paņēmieniem vilcina lietas izskatīšanu pirmajā instancē jau vairāk nekā 10 gadus”, te, iespējams, panākot Amerikas Savienoto Valstu sankcijas pret Ventspils mēru un pat valstij piederošo ostu.

Lai arī Tieslietu ministrijas uzdevums ir tikai organizēt un koordinēt politiku tiesību sistēmā, koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tieslietu ministrs ar saviem nesenajiem izteikumiem jau atkal netieši izdarījis spiedienu uz tiesu, acīmredzami cenšoties ietekmēt Lemberga lietas virzību.

Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par kriminālprocesu pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistībā ar, iespējams, nelikumīgām darbībām ar kriminālprocesā arestēto mantu un aktīviem, Bordāns ne tikai neprecīzi apgalvojis, ka Meroni ir Lemberga advokāts, bet arī paziņojis, ka ir “ļoti uzmanīgi jāraugās, vai šādas lietas ierosināšana nav veids kā novilcināt Lemberga notiesāšanas procesu.”

Tādējādi ministrs jau ir paziņojis vēlamo lietas iznākumu – Lemberga notiesāšanu, ko var uztvert par atklātu un rupju spiedienu uz tiesu, bet, kā zināms, tiesa, uz kuru tiek izdarīts spiediens, nevar būt objektīva un nav uzskatāma par taisnīgu, kas nozīmē, ka, ja gadījumā tiesas lēmums Lembergam būs nelabvēlīgs, Bordāna publiskie izteikumi būs būtisks arguments Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Nav pieļaujams, ka ministrs izmanto savu amatu, lai diktētu noteiktu tiesvedību iznākumu vai paātrinātu lietas izskatīšanu, tā rezultātā pieļaujot, ka tiesvedības iznākums var nebūt taisnīgs un atbilstošs demokrātijas principiem.

Tiesiskuma ignorēšana laikā, kad pie varas atrodas t.s. “tiesiskuma koalīcija” ar “bezkompromisu tiesiskuma” saukļa ieviesēju – tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā ir satraucoša ne tikai Lemberga lietas kontekstā, bet arī sabiedrībā kopumā, jo tas rāda, ka tiesas iznākumu nenosaka tiesneši, bet viens ministrs, visticamāk, balstoties uz politiskiem apsvērumiem.

Vai šādam tieslietu ministram ir jāatrodas pie varas valstī, kur tiesiskums jau tā staigā pa plānu ledu? Turklāt jau iepriekš izskanējuši apgalvojumi, ka no Bordāna puses ir bijis netiešs spiediens uz prokuratūras darbu un konkrētām lietām. Kā lai šādās situācijās rīkojas tiesneši, kuri ir disciplināri pakļauti tieslietu ministram? Vai šādos apstākļos Lembergs un sabiedrība kopumā var paļauties uz taisnīgu tiesu?

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro