Teritoriālo reformu centīsies torpedēt ar e-Saeimu

Šodien, izmantojot e-Saeimas lietotni, parlaments galīgajā lasījumā sāks skatīt daudz pretinieku guvušās administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kura rezultātā paredzēts samazināt novadu skaitu no 119 līdz 42. Taču paredzams, ka jau pašā procesā sākumā, kas kopumā varētu prasīt mēnesi, kārtību, kādā likumprojekts tiks skatīts, apstrīdēs Satversmes tiesā.

Pieteikumu Satversmes tiesai jau sagatavojis un pēc Saeimas sēdes Satversmes tiesai solās to nodot pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems. Viņš ir pārliecināts, ka Saeimas prezidijs, lemjot likumprojektu skatīt, izmantojot e-Saeimas lietotni, pārkāpis Satversmes 15. pantu, kurš nosaka: “Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.”

Atšķirīgas interpretācijas

Te gan jānorāda, ka Valsts prezidents Egils Levits un konstitucionālo tiesību eksperti martā, neilgi pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas atzina, ka, interpretējot valsts pamatlikumu atbilstoši 21. gadsimta izpratnei par lietu kārtību, arī internets ir uzskatāms par “citu vietu”. Vēl vairāk. Lai piedalītos sēdē, lielais vairums deputātu atradīsies kādā no Saeimas ēkām. Piemēram, “Saskaņai”, kura, par spīti opozicionāres statusam, līdz šim nav paudusi būtiskus iebildumus pret reformu, un reformas dzinējspēkam – “Attīstībai/Par!”, kuras pārvaldībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atvēlēta vieta Saeimas sēžu zālē. Līdz šim tajā strādāja Jaunā konservatīvā partija un pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Taču A. Gobzemu šie argumenti nepārliecina. Viņš uzskata, ka, izmantojot e-Saeimu, neviens nevar būt drošs, ka balsojumā piedalās pats deputāts un vai viņu attiecīgajā brīdī kāds neietekmē.

“Kā es internetā varu nokontrolēt, ka, piemēram, deputāta Jura Juraša vietā nebalso viņa sieva? Aizliegums nepiederošajiem ieiet Saeimas sēžu zālē ir tieši tāpēc, lai neviens nevarētu ietekmēt deputāta izvēli,” retoriski jautā politiķis.

Savukārt deputātu atrašanās Saeimas ēkās A. Gobzemam liek apšaubīt e-Saeimas nepieciešamību, jo tikpat labi deputāti tad varot pulcēties Saeimas sēžu zālē.

Neatbilstoša situācija

Gobzems apšauba arī nepieciešamību reformas likumprojektu pieņemt ārkārtējās situācijas apstākļos, jo tas mazina deputātu iespējas piedalīties debatēs. Šis politiķa arguments sasaucas ar Satversmes tiesas spriedumu. Tajā, atzīstot, ka VARAM ministra Jura Pūces lēmums neļaut veikt Ikšķiles iedzīvotāju aptauju par reformu bijis prettiesisks, cita starpā norādīts arī tas, ka šāda vēriena reformas jāveic, izvēršot maksimāli plašas diskusijas.

To, ka Saeimas darbs attālinātā režīmā debašu iespējamību padara problemātisku, atzinis arī Valsts prezidents, taču viņš uzskata, ka Covid-19 krīzes radītajiem šķēršļiem nevajadzētu kavēt valstij nepieciešamas reformas.

Lai pievērstu likumdevēja uzmanību saviem apsvērumiem, A. Gobzems sociālajā vietnē “Facebook” aicinājis savus sekotājus, kuri ir neapmierināti ar koalīcijas iecerēto likumprojekta virzības kārtību, šodien, ievērojot distancēšanās un drošības noteikumus, pulcēties pie Saeimas nama. Pieteikums par piketu iesniegts arī Rīgas domē, taču pirmdienas pēcpusdienā A. Gobzems no tās atbildi saņēmis vēl nebija.

Taču tas reformas un tās pieņemšanas procesa pretiniekiem pulcēties netraucēs, jo atļauju diviem piketiem saņēmuši Latvijas Zaļās partijas pieteikumi. Līdzīgi A. Gobzemam arī Zaļo un zemnieku savienību veidojošie zaļie kategoriski iebilst par šāda vitāli svarīga jautājuma skatīšanu Saeimā attālinātā un, viņuprāt, “nepārbaudītā e-sistēmas režīmā”.

“Priekšlikumu skatīšanas principi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā bija nedemokrātiski, pašvaldību iesaiste viedokļa paušanā ierobežota un formāla, bet saņemtie priekšlikumi lielākoties netika ņemti vērā,” uzskata viens no piketa pieteicējiem un iepriekšējo protesta akciju pret reformu koordinators Pēteris Dimants.

Sēdi neboikotēs

Šim protestam pievienosies arī otra ZZS veidojošā partija – Latvijas Zemnieku savienība. Taču ZZS neatsauksies A. Gobzema aicinājumam opozīciju boikotēt e-Saeimas sistēmā noturamo parlamenti sēdi.

“Mēs nepieļausim to pašu kļūdu, kā bija ar šī gada budžeta pieņemšanu,” saka ZZS pārstāvošais Viktors Valainis. Te jāatgādina, ka, šī gada budžeta pieņemšanai veltot teju 24 stundas, parlaments bija apstiprinājis vien piektdaļu no budžeta likumu paketes. Taču pēc tam, kad līdz minimumam tika samazināts debašu laiks, opozīcija protestā par demokrātijas ierobežošanu atstāja Saeimas sēžu zāli, kas tajā palikušajai koalīcijai ļāva atlikušos likumprojektus apstiprināt aptuveni stundas laikā.

Par savu rīcību tikai šodien lems “Saskaņa”. Tā stundu pirms Saeimas sēdes sākuma sasaukusi frakcijas sēdi. “Viedokļi mums ir dažādi. Varam gan boikotēt Saeimas sēdi, gan piedalīties tajā,” saka partijas un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Foto: F64

Komentāri