Jūrmalas vidū iedēsta jaunu mikroliegumu

Izmantojot finansiāli ienesīgo shēmu ar jaunu mikroliegumu veidošanu, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība bloķē arvien jaunas teritorijas saimnieciskajai darbībai, un cieš no tā ne tikai privātīpašnieki. Zaudējumi tiek nodarīti arī pašvaldībām.

Mālpils novads īsā laika periodā ticis pie pieciem mikroliegumiem. Viens veltīts melnajam stārķim, bet četri mazajam ērglim. Pašvaldības izpilddirektors Agris Bukovskis stāsta, ka zaudējumi saimnieciskajai darbībai ir pavisam konkrēti aprēķināmi. Piemēram, paziņojums no Valsts meža dienesta par melnā stārķa mikroliegumu tika saņemts dienu pirms noliktās cirsmas izsoles. Izsoli atcēla un pašvaldības budžetam secen gāja aptuveni 100 000 eiro. Tas, protams, neskaitot meža kopšanā ieguldīto naudu un pūles. Nebūs vietā arī jauna meža, bet esošais lēnām sabruks.

Stāvi un raudi

Mālpils izpilddirektoru ornitologu aktivitātes skārušas arī privātā kārtā. Viņa mātes pensijas kapitāls – pieci hektāri meža pilnībā iekļauts mikrolieguma teritorijā. “Simtgadīgie koki tagad kalst, bērzi pūst nost, stāvi un raudi,” Agris Bukovskis spriež, ka tieši privātajiem īpašniekiem ir grūtāk sadzīvot ar piepešajiem zaudējumiem. Valsts un pašvaldības kaut kā jau samierināsies. Diskutēt ar mikroliegumu veidotājiem esot bezcerīgi, iebildes vienkārši netiek ņemtas vērā.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas Dabas fonds un tā pietuvinātie ornitologi sev izveidojuši ienesīgu rūpalu. Viņi paši ierosina mikroliegumu izveidi, paši meklē ligzdas, paši sniedz ekspertu atzinumus un paši finālā iekasē naudu gan no Latvijas valsts, gan Eiropas Savienības. 2,5 miljonus eiro vērtajā projektā “LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” kopumā plānots izveidot 500 jaunus mikroliegumus.

Nav ērgļa, derēs vanags

Jaunus mikroliegumus veidot nav problēmu, jo mazais ērglis ir ļoti plaši izplatīts putns. Bet, ja pa rokai nav ērgļa, mikroliegumu var uztaisīt citam putnam. Piemēram, vistu vanagam (Accipiter gentilis), kas arī nav apdraudēta suga. Viens no jaunākajiem mikroliegumiem piezemējies gluži neparastā vietā – Jūrmalas pilsētas viducī – Mellužos. Ar Valsts meža dienesta (VMD) lēmumu mikroliegums noteikts “Jūrmalā 20,66 ha platībā īpašumā “Melluži 6907”, kadastra Nr. 13000146907, zemes vienība Nr. 13000146907, meža 108. kvartālā, mikrolieguma teritorijas aizsardzībai un netraucētas ligzdošanas nodrošināšanai noteikta buferzona 7,24 ha platībā”. Mikroliegums pilsētā nozīmē, ka pašvaldība savu zaļo zonu te vairs nedrīkst kopt kā parku, nedrīkst arī attīstīt ceļu infrastruktūru. Vienīgi kritalas drīkst savākt, un arī ierobežotā daudzumā.

Nebija pamata neveidot

Neatkarīgā taujāja VMD, kāda ir šī lēmuma vēsture. Atbildi sniedza

Meža resursu pārvaldības departamenta direktore Solvita Mūrniece:

“Konkrētajā situācijā Valsts meža dienests 27.11.2019. bija saņēmis Latvijas Ornitoloģijas biedrības sagatavotu mikrolieguma veidošanas priekšlikumu ar pievienotu sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta atzinumu vistu vanaga ligzdošanas vietas aizsardzībai.

VMD informē, ka minētajā administratīvajā lietā LOB bija sagatavojis nepieciešamo pierādījumu kopumu, kas pamato mikrolieguma izveidi, un uz to norādījis arī konkrētais sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētais eksperts savā atzinumā.”

Teritorijas plānojumā šis nogabals noteikts kā Dabas un apstādījumu teritorija, kas atrodas Rīgas jūras līča aizsargjoslā.

“Saskaņā ar iepriekšminēto normatīvo regulējumu minētajā īpašumā “Melluži 6907″ pirms mikrolieguma izveidošanas jau bija noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, savukārt no administratīvās lietas procesa dalībniekiem netika saņemti būtiski un pamatoti iebildumi mikrolieguma neveidošanai, līdz ar to VMD nebija pamata mikroliegumu neveidot.”

Vistu vanagam ielu rezervēja

Pašreizējā mikroliegumu veidošanas bumā meža dienests trīs reizes ir mēģinājis pieņemt ornitologiem nelabvēlīgu, bet īpašniekiem labvēlīgu lēmumu. Tomēr visas trīs reizes tika iesūdzēts tiesā un lietas zaudēja. Tas nevairo iestādes vēlmi cīnīties par meža īpašnieku interesēm.

Starp citu, iebildumi no Jūrmalas domes bija gan, jo sākotnēji ornitologi vistu vanaga vajadzībām pat ielu gribēja rezervēt.

Domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs skaidro, ka šis mikroliegums noteikts meža teritorijās, kuras iedzīvotāji un tūristi izmanto atpūtai un dabas baudīšanai: “Pašvaldība pirms mikrolieguma izveidošanas priekšlikumu izvērtēja un konstatēja, ka nebija ievērots Ministru kabineta noteikumos noteiktais, kādēļ lūdza precizēt robežas, lai neskartu transporta infrastruktūras teritorijas un virszemes ūdeņu noteces nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas, kuras ieskauj šīs meža teritorijas. Tās tika precizētas, taču, kā skaidro pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļā, tālākai infrastruktūras attīstībai varētu pastāvēt zināmi ierobežojumi, piemēram, ja radīsies nepieciešamība paplašināt ceļu infrastruktūru”.

Jūrmalā kopumā pašlaik noteikti septiņi mikroliegumi – jebkāda pilsētai raksturīga saimnieciskā darbība šajās teritorijās ir aizliegta. Bet putni turpina lidot.

Foto: Karte

Komentāri