Cilvēku vietā ceļo pakas

Kamēr pasažieru apkalpošana Rīgas lidostā uz brīdi tika praktiski vispār izbeigta un tagad tikai pakāpeniski atjaunojas, aviopasta sūtījumu plūsma uz Latviju un no Latvijas neesot cietusi nemaz.

Eksprespasta kompānijas “DHL Latvia” lēmums lidostas “Rīga” teritorijā būvēt jaunu sūtījumu šķirošanas un administrācijas ēku tika ilgi gatavots, un tā izpilde jau bija sākta, bet tik un tā ir svarīgi, ka Covid-19 dēļ nekādas novirzes no sākotnējiem plāniem nav notikušas. 10. jūnijā tas tika apstiprināts publiski. “DHL Express” rīkotājdirektore Sņežina Kazakova, lidostas “Rīga” valdes loceklis Artūrs Saveļjevs un celtniecības firmas “Castor Construction” valdes loceklis Jānis Milzarājs būvlaukumā stāstīja un rādīja, kā darbi no celtniecības nulles cikla pāriet tajā posmā, kad mūsdienīgās celtniecības tehnoloģijas ļauj uzsliet lielas ēkas ļoti ātri. Gada laikā jāuzceļ ēka 4500 kvadrātmetru platībā par 12 miljoniem eiro.

DHL zīmols Latvijā jau ir labi pazīstams, jo uzņēmums šeit darbojas kopš Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā. Aģentūras LETA arhīvā ar 2003. gada 1. martu datēta ziņa, ka ““DHL Latvia” saņem gaisa transporta asociācijas kravu aģenta statusu”. Sekoja 2005. gada 5. augusta ziņa ““DHL Latvia” būvēs savu loģistikas centru Mārupes pagastā” līdzās lidostai. Šāds centrs tik tiešām tika uzcelts, un tas kalpos sūtījumu šķirošanai līdz jaunā centra palaišanai ekspluatācijā. Pirms gadiem piecpadsmit un vēl senāk, kad tika izvēlēta vecā centra atrašanās vieta, tā izrādījās maksimāli tālu no tās vietas, kur lidosta tagad pabeidz būvēt kravu peronu. Ar to jāsaprot vieta, kur iegrozīties spēj kravas lidmašīnas, kas būtiski lielākas par vairumu no tām pasažieru lidmašīnām, kādas grozās lidostā “Rīga”. Šeit pamatā apkalpo pasažieru pārvadājumus tuvās un vidējās distancēs, kur neizmanto pašas lielākās lidmašīnas, kādas uzbūvētas pasažieriem. Maksimāli tālu lidostas mērogā nozīmē to, ka kravu pārvadāšana ar automašīnām starp šķirotavu un lidmašīnu prasa 40 līdz 50 minūtes. Turpmāk kravas starp šķirotavu un lidmašīnu ceļos bez pārkraušanas, kas ievērojami saīsinās laiku, kas lidmašīnām jāpavada lidostā.

Lidosta būvē kravu peronu un ir atvēlējusi savu zemi DHL, jo tas garantē, ka uz Rīgu lidos DHL lidmašīnas un DHL maksās par to apkalpošanu.

Covid-19 gan parādīja, ka daudzas iepriekš par drošām jeb garantētām lietām var pazust, bet, no otras puses, DHL sistēma tagad ir parādījusi savu noturību apstākļos, kad citas sistēmas saļodzījās.

“Ienākošo un izejošo ekspressūtījumu kopskaits, kuru apstrādājam gada laikā, ir gandrīz 1 miljons (pēdējo 3 gadu laikā nostabilizējies uz gandrīz vienu miljonu gadā) un Covid ietekmē pašlaik nav mainījies,” Neatkarīgajai apliecināja “DHL Latvia” mārketinga speciāliste Margarita Vermeulena.

Cita situācija ir turpat netālu izvietotajam “Latvijas pastam” (LP). “Jārēķinās, ka Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ starptautisko pasažieru pārvadājumi joprojām ir atļauti tikai minimālā līmenī un ar dažādiem papildu nosacījumiem, tāpēc arī pasta sūtījumu apmaiņa ar ārvalstīm kavējas. Tas saistīts ar faktu, ka lielākā daļa starptautisko pasta sūtījumu tiek piegādāti ar pasažieru lidmašīnām, kurās patlaban ietilpināmais pasta sūtījumu apjoms ir nepietiekams, tāpēc tiek meklēti visi cita veida piegādes ceļi, tostarp izmantojot arī sauszemes, ūdens un sliežu ceļus. Jebkādi piegādes termiņi un kvalitātes standarti patlaban starptautiskā līmenī ir atcelti un nav spēkā,” atzina LP pārstāve Gundega Vārpa. Citiem vārdiem sakot, “DHL Latvia” orientējas uz maksātspējīgāku publiku, kurai galvenais ir piegādes ātrums, kas sasniedzams ar speciālo kravas lidmašīnu izmantošanu. Pasts, turpretī, kopš seniem laikiem cenšas nodrošināt to, lai vismaz kaut kādus pakalpojumus saņemtu visi sabiedrības locekļi. Pasažieru un kravas pārvadājumu apvienošana pārvadājumus palētina, bet arī palēnina un padara mazāk drošus. Covid-19 nerada izņēmumu no iepriekš zināmā, ka krīzes gadījumā plašāka sabiedrība caurmērā cieš vairāk nekā tie, kuri jau iepriekš bija labāk nodrošināti.

Ļoti būtisks DHL jaunievedums Rīgā būs arī sūtījumu šķirošanas pārveidošana no cilvēku darba par datora darbu. Jautājums, vai šāds darba veids un temps nemazinās muitas kontroli pār kravu sūtījumiem. Valsts ieņēmumu dienests uz šādu jautājumu atbildēja Neatkarīgajai ar apņemšanos “laikus automatizēti veikt riska analīzi”, jo “muita un pakalpojumu sniedzēji nepārtraukti pilnveido automatizētās datu apmaiņas un analīzes sistēmas”.

Uzziņa

2019. gadā lidostā “Rīga” tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā “Rīga” apkalpotas 8075 tonnas kravu.

Komentāri