Ekonomiskā diversija pret Latviju 9,2 miljardu eiro apjomā

10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.

Atbilstoši šiem mērījumiem kopš 2016. gada ēnu ekonomika ir augusi. Turklāt Arnis Sauka prognozē, ka nākamajos divos gados notiks ēnu ekonomikas kāpums: “Ja mums nav izdevies būtiski mazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, vēl grūtāk to būs izdarīt tagad, kad ekonomika ies uz leju. Prognozēju, ka 2020.‒2022. gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn.”

Es esmu vairākkārt norādījis uz to, ka ēnu ekonomikas lieluma mērījumi ir jāvērtē kritiski. Tie ir jāsalīdzina ar nodokļu iekasēšanas apjoma izmaiņām un citiem legālās ekonomikas rādītājiem. Taču šogad nav stingru argumentu, lai apšaubītu profesora Saukas mērījumus, jo procesi Latvijas ekonomikā liecina par nodokļu apjoma samazinājumu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos tika iekasēts par 6% mazāk nodokļu ieņēmumu, nekā plānots. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs šī gada pirmajos piecos mēnešos bija 1,392 miljardi eiro jeb par 0,4% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Savukārt dzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šī gada pirmajos piecos mēnešos bija 686,16 miljoni eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Parasti nodokļu ieņēmumu samazināšanās neliecina par to, ka šajā laikā varētu notikt ēnu ekonomikas samazināšanās. Līdz ar to šogad (atšķirībā no citiem gadiem) nav lielu argumentu, lai apšaubītu profesora Saukas mērījumu rezultātus. Pieņemsim, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktie mērījumi ir patiesi un Latvijas ēnu ekonomika patiešām ir augusi, salīdzinot ar 2016. gadu.

Ja šis apgalvojums ir patiess, tad no tā izriet ļoti smagi secinājumi par Latvijas valdošās koalīcijas īstenoto politiku finanšu nozarē.

Valdošo partiju līderi kopīgi ar finanšu sistēmas uzraugiem un finanšu izlūkiem mums triju pēdējo gadu laikā iestāstīja, ka viens no galvenajiem Latvijas noziedzības, ēnu ekonomikas un nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu perēkļiem ir ārvalstu rezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās. Tie bija jāpadzen no Latvijas, un tad Latvija kļūtu no nelikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu atmazgāšanas, finanšu noziedzības un ēnu ekonomikas brīva zeme. 2015. gadā atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotiem datiem ārvalstu noguldītāji Latvijas komercbankās glabāja 12,4 miljardus eiro. 2019. gada beigās ārvalstu rezidentu noguldījumu apjoms samazinājās līdz 3,2 miljardiem eiro. No Latvijas rezidentu finanšu sistēmas un ekonomikas aizplūda (tika padzīti) 9,2 miljardi eiro.

Tā kā atbilstoši profesora Saukas mērījumiem no 2016. gada līdz 2020. gadam ēnu ekonomikas īpatsvars ir pat pieaudzis, tad no tā izriet, ka no Latvijas ekonomikas padzīto ārvalstu rezidentu 9,2 miljardu eiro noguldījumiem nebija lielas ietekmes nedz uz Latvijas noziedzību, nedz uz ēnu ekonomiku, nedz uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kāds ēnu ekonomikas īpatsvars bija pirms lēmuma padzīt ārvalstu naudas turētājus no Latvijas, tāds tas arī palika, kad tie visi Latvijas ekonomiku pameta. No tā izriet, ka gandrīz visi no Latvijas padzītie 9,2 miljardi eiro ārvalstu finanšu līdzekļu bija legālās ekonomikas apritē un veicināja legālās ekonomikas – nodarbinātības, investīciju, pirkumu utt. pieaugumu.

No tā izriet, ka tie, kas pieņēma lēmumus par t.s. finanšu sektora sakārtošanu, patiesībā apkaroja to ekonomikas segmentu, kas darbojās Latvijas ekonomikas legālajā sektorā un kuram nebija lielas ietekmes nedz uz noziedzību, nedz uz ēnu ekonomiku, nedz uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apjomiem.

No tā izriet, ka lēmumi patriekt visus ārvalstu klientus no Latvijas ekonomikas balstījās uz aplamiem vai viltus argumentiem. Ļoti iespējams, ka šādi tika īstenota gigantiski liela mēroga ekonomiska diversija pret Latvijas valsti, ievērojami samazinot Latvijas ekonomiskās attīstības un izaugsmes potenciālu. Ja personas, kas to īstenoja, saprata, ko tās dara un kādas tas izraisīs sekas, tad šīs personas ir noziedznieki – ekonomiskie diversanti pret Latvijas valsti un Latvijas finanšu sistēmu. Savukārt, ja personas, kas pieņēma lēmumus padzīt no Latvijas visus ārvalstu noguldījumus, neapjēdza savas rīcības sekas, tad tie ir nekompetenti kretīni, kuriem nav vietas valsts finanšu sistēmas pārvaldē.

Pēc profesora Saukas pētījumu publiskošanas ir nekavējoties jāsāk izmeklēšana par nozieguma sastāvu liela mēroga ekonomiskai diversijai pret Latvijas valsti. Latvijas Krimināllikuma 89. pants (Kaitniecība) nosaka: “Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

No Latvijas finanšu sektora uzraudzības ir jāpadzen visi noziedznieki un nekompetentie nejēgas. Ir laiks sākt finanšu pārraudzības sistēmas sakārtošanu, patriecot no tās visus, kas organizēja plaši izslavēto “finanšu sistēmas sakārtošanu”.

Komentāri