ATR zem Satversmes tiesas zobena

Valsts prezidentam Egilam Levitam šonedēļ jālemj ‒ izsludināt vai neizsludināt Saeimas apstiprināto, bet desmitiem pašvaldību negribēto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji prezidentu gan lūguši neizsludināt likumu, taču vienlaikus vairākas pašvaldības sākušas gatavoties procesam Satversmes tiesā.

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Prezidents izvēles priekšā

Pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot “nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu”.

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret veidu, kā tas tika darīts. Vēstulē akcentēts, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem.

Valsts prezidentam likums dod trīs rīcības variantus – likumu izsludināt, nodot to Saeimai otrreizējā caurskatīšanā vai apturēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ja likums tiek izsludināts, tas, ja nav noteikts savādāk, stājas spēkā līdz ar tā publicēšanu oficiālajā izdevējā “Latvijas Vēstnesī”.

Otrreizējai caurskatīšanai nodotajā likumā Saeima vērtē tikai tos jautājumus, uz kuriem norādījis prezidents, taču likumdevējam ir tiesības neņemt vērā prezidenta iebildumus un apstiprināt likumu otrreiz, neveicot tajā izmaiņas.

Savukārt, ja prezidents izlemj apturēt likuma publicēšanu, tad tas nododams tautas nobalsošanai, ja vien divu mēnešu laikā to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju – aptuveni 150 tūkstoši. Ja šāds pieprasījums netiek sagaidīts, likums tiek publicēts un stājas spēkā.
Tiesāšanās neizbēgama

Lai pieņemtu lēmumu, E. Levitam atlikušas pāris dienas, bet vairākas pašvaldības, jau gatavojas tam, ka likums tiks izsludināts un tām savas intereses nāksies aizstāvēt Satversmes tiesā.

Zināms, ka pie tādiem konstitucionālo tiesību speciālistiem kā Artis Stucka, Agris Bitāns un Matīss Šķiņķis vērsušās vairākas pašvaldības, taču, būdami uzticīgi likumam, zvērinātie advokāti par visiem saviem klientiem un to plāniem nevēlas runāt.

Stucka gan drīkstēja atklāt, ka viņš Limbažu novada interesēs pašlaik izvērtē iespēju pēc likuma izsludināšanas vērsties Satversmes tiesā. Limbažus neapmierina, ka, izveidojot jaunu Saulkrastu novadu, tam tiks pievienota Skulte.

Savukārt M. Šķiņķis, konsultējies ar klientiem, atklāja, ka pārstāv Ikšķiles pašvaldību.

“Man nav šaubu, ja prezidents pieņem lēmumu likumu izsludināt, Ikšķiles pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā,” saka advokāts, kas specializējies konstitucionālajās tiesībās. Viņš arī atklāja, ka iespējamajā tiesvedībā vērsīs tiesas uzmanību arī uz likumdevēja attālinātā darba ārkārtējās situācijas laikā nodrošinošās “e-Saeimas” platformas izmantošanu, pieņemot administratīvi teritoriālās reformas likumu. Zvērinātais advokāts uzskata, ka šāda platforma, kas zināmā mērā ierobežo demokrātiskos procesus, izmantojama tikai tādu jautājumu lemšanai, kas saistāmi ar ārkārtējo situāciju.

Vēl viens pieteikums tiesai

Līdzīgās domās ir arī vairāki opozīcijas deputāti, un zināms, ka tieši par “e-Saeimas” izmantošanu ārpus ārkārtējās situācijas rāmja top cits pieteikums Satversmes tiesā.

“Satversmes 81. pantu izslēdza, jo valdība to sāka izmantot pārāk plaši. Šobrīd Saeima apzināti izmanto situāciju, lai izvairītos no demokrātijas pamatprincipiem un zem ārkārtas stāvokļa lietussarga izskata jautājumus, kas ar to nav saistīti,” saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kas atgādina, ka pirmais likumprojekts, ko sāka skatīt “e-Saeimas” platformā, bija tieši administratīvi teritoriālās reformas likums, ar kuru Saeima nesteidzīgi varētu strādāt visu vasaru.

Komentāri