Nosakot partijisku pārstāvību Tieslietu padomē, nepareizi interpretēts likums

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša lēmums, pilnvarot savu partijas biedru Jāni Butānu doties balsot uz Tieslietu padomi, bija nepareiza likuma interpretācija, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš arī pats bija viens no kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu.


Kā zināms, J. Jurašs doties uz Tieslietu padomi izvēlēties ģenerālprokurora amata kandidātu pilnvaroja savu partijas biedru J. Butānu, kurš pilda deputāta pienākumus pāragri aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes vietā. Šādu lēmumu J. Jurašs, iespējams, pieņēma nosodošā sabiedriskā viedokļa dēļ, ka viņam kā tiesājamai personai nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora izvēles procedūrā, jo ģenerālprokurora vadītajai iestādei pārskatāmā nākotnē jāpieņem lēmumi par J. Juraša krimināllietas tālāko virzību vai tās izbeigšanu.

Juridiskā loģika

Vairāki juristi Neatkarīgajai ir pauduši, ka J. Jurašs, pilnvarojot savu partijas biedru, nevis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieku vai visas Juridiskās komisijas deleģētu pārstāvi, ir rīkojies pretēji juridiskajai loģikai. Tika minēts salīdzinājums ‒ ja vēlēta amatpersona brīvi pēc saviem ieskatiem pilnvaro citas personas rīkoties savā vietā, tad jau arī Valsts prezidents vai prokurors savā vietā var pilnvarot brīvi rīkoties jebkuru personu.

Vaicāts, vai J. Juraša rīcība nemudinās Valsts prezidentu vai prokurorus rīkoties līdzīgi, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs G. Kūtris teica: “Tā īsti nebūs. Jāraugās, kā rakstīts likumā. Piemēram, Valsts prezidentam likums neļauj savā vietā kādu deleģēt. Likums nosaka, ka Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta pilnvaras viņa prombūtnē, un arī tad ne visas, bet tikai tās, kuru pildīšanu konkrētā brīdī nevar atlikt. Arī prokurors nevar citu deleģēt savā vietā. Amatā augstāks prokurors var aizstāt vienu prokuroru ar citu prokuroru. Savukārt pieminētajā gadījumā [kad J. Jurašs pilnvaroja savu partijas biedru doties uz Tieslietu padomi] likums “Par tiesu varu” nosaka, ka Tieslietu padomes pastāvīgais loceklis, amatpersona, dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu. Lai arī šajā gadījumā likums saka, ka šī amatpersona var pilnvarot citu cilvēku, taču es nedomāju, ka šajā gadījumā var uz Tieslietu padomi aizsūtīt savu kaimiņu vai draugu. Amatpersonai ir jāpilnvaro savas institūcijas atbilstošs pārstāvis. No juridiskās loģikas viedokļa un arī no normāla cilvēka loģikas viedokļa tam vajadzētu būt institūcijas vadītāja vietniekam, balstoties uz to, ka parasti institūcijas vadītāja vietnieks vadītāja prombūtnes laikā izpilda viņa pienākumus. Arī šajā gadījumā vajadzētu būt šādai loģiskai, jo Saeimas Juridiskās komisijas postenis Tieslietu padomē nav partijas amats, bet gan konkrētās institūcijas ‒ Saeimas Juridiskās komisijas ‒ amats.”

Partijiskās intereses

“Jautājums, vai pilnvarojumam bija vajadzīgs Juridiskās komisijas lēmums? Likums neprasa komisijas pilnvarojumu. Piemēram, ja uz Tieslietu padomes sēdi nevar tikt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņš var pilnvarot kādu citu, un parasti tas ir vietnieks. Tādējādi konkrētajā gadījumā partejiskā pārstāvība nebūtu pareizā. Pareizā pārstāvība būtu amata pārstāvība. Tas nozīmē, ka bija jāpilnvaro tā persona, kura parasti veic atbildīgās amatpersonas pienākumus viņa prombūtnes vai nespējas laikā. Bet diemžēl ir izdarīts tā, kā ir izdarīts. Laikam šajā gadījumā nostrādāja nevis izpratne par funkcijas pildīšanu, bet gan izpratne par partijas pārstāvību,” secināja G. Kūtris.

Uz jautājumu, vai no iepriekš minētā var secināt, ka bordānistu partijai bija konkrētas intereses Tieslietu padomē savākt maksimāli daudz balsu konkrētam ģenerālprokurora amata kandidātam, G. Kūtris atbildēja: “Man nebūtu korekti spriest, vai tā būtu bijusi partijas interese par noteiktu kandidātu, bet, spriežot pēc tā, ka pilnvarots tika savas partijas biedrs, tad acīmredzot viņi nepieļāva domu, ka kādas citas partijas biedrs varētu izteikt domas ģenerālprokurora kandidāta jautājumā.”

Tiesiski sistēmiskā interpretācija

Vaicāts, vai jautājums par J. Juraša pilnvarojumu nav matu skaldīšana, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs norādīja: “Ja šo jautājumu skatām šādā leņķī, tad vienreiz būtu publiski jāpasaka, ka no valstiskā viedokļa šāda partejiska pārstāvība nav pareiza; ka konkrētajā gadījumā likuma norma no tiesiski sistēmiskās interpretācijas viedokļa piemērota nepareizi. Bet izdarīts ir tas, kas ir, un formāli pārmest neko nevar.”

Runājot par to, par ko liecina J. Juraša pilnvarojums, G. Kūtris piebilda: “Tas liecina vai nu par pilnvarotāja, vai arī viņa pārstāvētās partijas izpratni par tiesiskumu. Šajā gadījumā tas bija dīvains risinājums.”

Komentāri