Politiķiem vasaras laiskumu kliedēs vien vēlēšanas Rīgā

Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.

Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) skaidro, ka svarīgākos jautājumus, kuru izskatīšana Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ uz laiku tika atlikta, Saeima situācijai uzlabojoties tomēr spējusi izskatīt un virzīt tos tālāk. Jāatgādina, ka pēdējā laikā Saeimas sēdes notika divas un vairāk reizes nedēļā turklāt paralēli Saeimas komisiju darbam.

Pašlaik nav karstu likumprojektu, dekodifikācija (administratīvo sodu noteikšana nozaru likumos) izskatīta… Visu, kas dega mēs ielikām ārkārtējās sēdēs, saka A. Klementjevs.

Taču galīgi bez darba deputāti nebūšot. Paralēli laikam, kas deputātiem teorētiski jāvelta, lai tiktos ar vēlētājiem, tiem vismaz jūlijā varētu būt jāierodas uz divām Saeimas sēdēm.

Piemēram, 2.jūlijā iecerēts skatīt valdības jau februārī akceptēto Nacionālās attīstības plānu. Tajā, balstoties uz četriem stratēģijas mērķiem – produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanās, kā arī reģionālā attīstība, ieskicēta valsts attīstība nākamajiem septiņiem gadiem.

Savukārt 9.jūlijā varētu tikt sasaukta Saeimas sēde, kurā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas mudināti parlamentārieši pievērsīsies jautājumam par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Šis jautājums koalīcijas partneros izraisījis domstarpības, jo komisija rosināja no 1.septembra noteikt moratoriju bērnu adopcijai uz ārzemēm līdz stingrāka regulējuma pieņemšanai. Šo priekšlikumu atbalstīja lielākā daļa no Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, “Jaunās Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības deputātiem, savukārt pret grozījumiem balsoja lielākā daļa “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” un “Saskaņas” deputātu.

“KPV LV” pārstāvošā Labklājības ministre Ramona Petraviča domstarpības rosinājusi atrisināt koalīcijas Attīstības komitejā, uz kuru politiskajiem partneriem katram jādeleģē divi biedri.

Taču smagākais darba cēliens dažiem Saeimas deputātiem nebūs parlamentā. Epidemioloģiskajam stāvoklim stabilizējoties un valdošajai koalīcijai pārtraucot ārkārtējo situāciju noteikts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 29.auguistā patiešām notiks.

Partijām, kas vēlēsies pacīkstēties par galvaspilsētas atslēgām no 14. Līdz 20. Jūlijam Centrālajā vēlēšanu komisijā jāiesniedz kandidātu saraksti, bet lielākajai daļai no censonēm tas var izrādīties vērā ņemams izaicinājums.

Piemēram, “KPV LV” kas nesen paziņoja, ka pārdomājusi un vēlēšanās tomēr startēs par savām lokomotīvēm sabiedrību informēs tikai 29. Jūnijā. Pašlaik organizācija informācijā par iespējamajiem līderiem ir ļoti skopa, taču Saeimas kuluāros mēļo, ka tās Rīgas mēra amata kandidāts varētu būt bijušais ekonomikas ministrs, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais Ralfs Nemiro. Vēlēšanu sarakstā varētu būt arī citi Saeimas deputāti.

Sarežģīta ir arī Jaunās konservatīvās partijas situācija. Sākotnēji par Rīgas galvu tika virzīts Saeimas deputāts Juris Jurašs, bet pēc Jutas Strīķes priekšlaicīgās nāves, viņam bija jāuzņemas organizācijas Saeimas frakcijas vadība, tādēļ konservatīvie meklējot J. Juraša aizstājēju.

Arī pārējās partijas līdz šim nosaukušas tikai sarakstu līderus, bet zinot, ka iekļūšana domē lielā mērā ir atkarīga no kandidāta kārtas numura sarakstā, tā dēvētā kandidātu “ranžēšana” nereti ir ārkārtīgi emocionāls un garš process.

Komentāri