Pārbaudīs publisko sūdzību par valsts apaļkoku pārdošanu

Valsts a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) padome pasūtījusi advokātu birojam “Sorainen” auditu par to, kas īsti gūst labumu no valstij piederošajos mežos nocirstajiem kokiem.

Audits attiecas uz apaļkoku segmentu – to koku stumbru daļu, no kura nevar iegūt zāģbaļķus. Koka galotne kļūst par malku un šķeldu, bet zāģbaļķim un galotnei pa vidu ir posms, ko sauc par papīrmalku ar uzsvaru uz vārda daļu “papīr”. Protams, arī tādu koksni var sazāģēt un saskaldīt kā malku, bet daudz ienesīgāk to pārdot celulozes un tālāk papīra vārītājiem, kurus Latvijā pārstāv skandināvi. Viņi ir ticamākie iniciatori pa TV3 kanālu palaistai ziņai, ka LVM izdarījis tā, lai valsts mežos iegūto papīrmalku varētu iegūt starpnieki, bet nevarētu iegūt papīra ražotāji. Šīs starpnieku funkcijas ieguvuši uzņēmumi, kurus apvieno PATA zīmols un piederība Uldim Mierkalnam.

Vairākās SIA, kuru nosaukumos burti PATA, U. Mierkalns uzrādīts kā īpašnieks, bet vairākās a/s ar burtiem PATA viņš uzņēmumu padomju priekšsēdētājs, kas 99% gadījumu ir sinonīms vārdam “īpašnieks”. Uzņēmumu reģistra dati bāze uzrāda vēl vairākus Mierkalnus šo uzņēmumu valdēs un padomēs. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta publicētais nodokļu maksātāju saraksts dod priekšstatu par pieciem PATA uzņēmumiem ar kopā apmēram piecsimt darbiniekiem. Nomaksāto nodokļu neto summa 2019. gadā bijusi ap 1,8 miljoniem eiro. Maksājumi sociālā nodokļa segmentā daudz lielāki, kas liecina par šo uzņēmumu apsviedību nodokļu maksājumu atgūšanā. VID reģistrā figurē arī “PATA Board” ar vienu darbinieku un norādi, ka uzņēmums ir “vairumtirdzniecības starpnieks”. Pēc TV3 versijas, šis pastkastīšuzņēmums esot grēka sakne – tik tiešām starpnieks, kas ticis pie valsts kokiem pretēji LVM noteiktajam, ka koki tiekot pārdoti tikai granulu vai kokskaidu plātņu ražotājiem. Jau vairākus gadus “PATA Board” kopā ar Inčukalnā pierakstīto, atbilstoši VID datiem par darbinieku skaitu un nodokļu maksājumiem reālo “PATA”, solot uzcelt vajadzīgo ražotni Kocēnu novadā, bet neesot tur ne ražotnes, ne celtniecības.

Kāda sabiedrībai daļa gar dažu uzņēmēju ķildām?

Pirmkārt, izklausās ticami, ka LVM ieņēmumi, kas dividenžu maksājumu veidā zibenīgi kļūst par Latvijas valsts ieņēmumiem, būtu lielāki, ja papīrmalka tiktu pārdota bez starpniekam atdotās peļņas.

Tomēr ne visos gadījumos šāda sakarība izpildās, ja produkcijas cenas un pieprasījums ir svārstīgs. Tad varētu būt izdevīgāk pārdot produkciju starpniekam, tādējādi fiksējot noieta apjomu un ienākumus. Tādā gadījumā gan jāizpēta, par kādu tieši cenu un varbūt vēl citiem nosacījumiem koksne starpniekam pārdota. Pēc LVM versijas, darījumu jēga esot tikt vaļā no papīrmalkas un malkas vienā paņēmienā. LVM valde esot par šiem darījumiem atskaitījusies padomei un padome – Zemkopības ministrijai. Padomei esot šķitis, ka darījumi esot LVM izdevīgi, bet tomēr pārbaudei nolīgti auditori.

Otrkārt, šis gadījums kopā ar otro fronti, ko pret LVM atvērusi Valsts kontrole, iekļaujas kopējā kampaņā par to, ka valsts atsevišķo ministriju personā netiekot galā ar savu lielāko kapitālsabiedrību pārvaldīšanu. Tāpēc jābūvē vēl atsevišķa un grandioza struktūra, kas šos uzņēmumus kontrolēšot un izsūkšot no tiem vairāk naudas. Vēl pēc citām pazīmēm spriežot, ar papildu naudas ieguvi domāta valsts lieluzņēmumu kapitāldaļu sapakošana pārdošanai.

Tiešās runas

Jurģis Jansons, LVM padomes priekšsēdētājs:

– Padome no audita sagaida nevis dažādas interpretācijas, bet konkrētus neatbilstību faktus, ja tādi ir. Tas palīdzētu uzlabot apaļkoksnes pārdošanas procesus.

Arnis Muižnieks, LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks:

– Auditam jānovērtē apaļkoku pārdošana ne tikai pēc atbilstība normatīvajiem aktiem, bet arī vislabākajai tirdzniecības praksei Baltijas reģionā.

Elmārs Švēde, LVM padomes loceklis:

– LVM kopā ir 16 tehnoloģiskās koksnes pircēji, no tiem četri ir lieli. Uzņēmumi “PATA” un “PATA Board” iepērk aptuveni piekto daļu no tehnoloģiskās koksnes.

Mārtiņš Gaigals, LVM padomes loceklis:

– Darījumu izdevīgumam ir daudzas dimensijas. LVM gadījumā izdevīguma izpratnei galvenais vārds ir “ilgtermiņš”, ar ko jāsaprot 80-100 gadi no koku stādīšanas līdz ciršanai.

Komentāri