Satversmes tiesa: Sociālās drošības sistēma nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi

Saskaņā ar 2012.gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis personai ir 64 eiro. Lai nodrošinātu, ka ikviena persona saņem šādus ienākumus pašvaldības trūcīgajiem izmaksā pabalstu, kuram nepieciešamos līdzekļus tās saņem no valsts budžeta.

Pārliecībā, ka noteiktais GMI neatbilst Satversmei, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā ikvienam garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, Satversmes tiesā vērsās tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzsver, ka pašreizējais GMI līmenis ļauj nopirkt tikai divas trešdaļas no mēnesī nepieciešamā uztura un noraida Labklājības ministrijas viedokli, ka GMI pabalsta mērķis ir tikai uztura nodrošināšana.

Ministrijās atšķirīgas interpretācijas

Šim aspektam pievērusies arī Satversmes tiesa. Tā, izskatot lietu, konstatējusi, ka dažādās ministrijās ir dažāda izpratne par to, uz kādu pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanu attiecināms pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

“Likumdevējs nav minējis, kuras ir tās pamatvajadzības, kuras vajadzētu segt pabalstam. Tiesībsargs norādīja, ka tam jāapmierina visas piecas pamatvajadzības, tad citi saka, ka tikai trīs, Kur tās divas paliek. Labklājības ministrija norādīja, ka tikai viena no pamatvajadzībām – tikai pārtika. Likumdevējam šis ir jāpasaka, kādas pamatvajadzības pabalstam jānodrošina. Tikko šis jautājums būs skaidri atbildēts, būs skaidri zināms, kāds ir šis sociālais atbalsts,” norādot, ka tas palīdzēs noteikt pabalsta apmērus, saka Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādājošā Anda Čakša, kas de facto pārstāv “Jauno Vienotību”, sliecas pievienoties tiesībsarga viedoklim, ka GMI attiecināms uz vairākām pamatvajadzībām. “Tas nav tikai ēdiens, jo tikai ar to cilvēks izdzīvot nevar. Būtu jāskatās uz kompleksu grozu, jo jārunā gan par veselības aprūpi, gan citām lietām. Domāju, ka komisijā pēc Satversmes tiesas lēmuma būs plašākas diskusijas,” saka A. Čakša.

Ministrei jādemisionē

Savukārt atbildīgajā komisijā strādājošais Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) Satversmes tiesas spriedumu neattiecina tikai uz GMI. Viņš to vērtē visas sociālās aizsardzības sistēmas kontekstā un ir pārliecināts, ka Satversmes tiesas spriedums ir skaidrs signāls, ka sociālās aizsardzības sistēma Latvijā jau sen bija jāreformē, bet labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir jādemisionē.

“Šis spriedums ir tikai par vienu no pabalstiem – GMI, jo tiesībsargs nevarēja vērsties pret visu sociālās aizsardzības sistēmu. Pēc tāda sprieduma atbildīgajai ministrei vajadzētu atkāpties no amata. Tiesībsargs ļoti bieži vērsies komisijā un pie ministres, ka šo sistēmu vajag pārskatīt. Arī Valsts kontrole pateikusi, ka sistēma neatbilst mūsdienīgai sociālai politikai. Ministrei vajadzēja reaģēt pēc pirmā signāla. Vēršanās tiesā bija izmisuma solis. Mēs pazaudējām ļoti daudz laika. Tas parāda, ka ministre neorientējas nozarē, tā ir tieša Petravičas atbildība,” saka opozīcijā strādājošais A. Klementjevs.

Valdībai jārīkojas strauji

Klementjeva viedoklis daļēji sasaucas arī ar Satversmes tiesas spriedumu. A. Laviņš skaidro – kaut arī tiesībsargs tiesā vērsās tikai par GMI, tiesai, pateicoties iesaistīto ministriju tiesvedības gaitā paustajam viedoklim, ka GMI jāvērtē visas sistēmas ietvarā, sociālās drošības sistēmu nācās vērtēt plašāk.

“Vērtējot Satversmes tiesa secināja, ka šie citi sociālās drošības sistēmas pasākumi nenodrošina to, lai ikviena trūcīga persona dzīvotu tādu dzīvi, kas atbilstu cilvēka cieņai,” teica A. Laviņš.

Ņemot vērā šos apsvērumus Satversmes tiesa noteikusi, ka Saeimai un valdībai GMI piemērošanā un aprēķināšanā identificētie trūkumi jānovērš līdz 2021. gada 1.janvārim.

“ST uzskatīja, ka ilgstoši atstāt spēkā regulējumu, kas nonācis pretrunā cilvēka cieņai, tādā izpratnē, ka nenodrošina trūcīgo personu pamatvajadzību nodrošināšanu, uzskatīja par nepieļaujamu,” teica tiesnesis. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja, ka līdz ar nākamā gada budžeta pieņemšanu šim jautājumam jābūt valdības prioritāšu sarakstā.

Komentāri