Grozījumi KPL draud izvērsties par beztiesiskuma triumfu Lemberga lietā

Pēdējā tiesas sēdē pirms vasaras atvaļinājuma tiesa paziņoja, ka ierobežos aizstāvībai debašu laiku, bet Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis tiesai bija spiests atgādināt, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumi, kas varbūt ļautu tiesai šādi rīkoties, vēl nav stājušies spēkā. Turklāt vienlīdzības un sacīkstes principus kriminālprocesā vismaz pagaidām neviens vēl pat nav ieplānojis atcelt.

Šā gada 18. jūnijā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone nāca klajā ar priekšlikumu noturēt tiesas sēdes šajā prāvā visas piecas darba dienas nedēļā. Jau līdz šim tiesas sēdes šajā lietā notika četras dienas nedēļā – no pirmdienas līdz ceturtdienai – t.i., tā, it kā šā procesa dalībniekiem nekas cits šajā dzīvē nebūtu darāms. Tagad tiesa piedāvāja tiesāties arī piektdienās.

Atbildes uz tiesas piedāvājumu procesa dalībniekiem būs jāsniedz pēc vasaras atvaļinājuma.

Pirms aptuveni mēneša tiesnese I. Jansone procesa dalībniekiem piedāvāja šogad atcelt arī vasaras atvaļinājumus, kurus pati tiesa (t.i., iepriekš tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un Ārija Ždanova) visus iepriekšējos 11 tiesāšanās gadus izmantoja jūlijā. Tā kā tikai tiesa var noteikt, kā organizējams darbs krimināllietas iztiesāšanas laikā, tad faktiski tiesa piešķīra sev atvaļinājumu jūlijā. Attiecīgi atvaļinājums tieši šajā mēnesī faktiski tika piešķirts arī advokātiem un citiem procesa dalībniekiem, tostarp arī apsūdzētajiem, jo arī viņiem pat Latvijas likumos it kā esot paredzētas šādas tādas tiesības. Piemēram,

Kriminālprocesa likuma 1. pantā teikts, ka kriminālprocess jāvirza bez “neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.”

Tas pats skaidri un nepārprotami paģērēts vēl vairākos Kriminālprocesa likuma pantos.

Vairāki procesa dalībnieki iebilda pret atvaļinājumu atcelšanu jūlijā, norādot, ka viņu dzīve saplānota, atbilstoši pašas tiesas iepriekš nospraustajam darba grafikam.

Iespējams šo iebildumu dēļ; iespējams, ka arī pašas tiesneses kaut ko savā dzīvē jau bija saplānojušas, tikai kāda ļoti ietekmīga persona no malas bija pieprasījusi šogad atvaļinājumu atcelt, tiesa pieņēma lēmumu, ka jūlijā tiesāšanās tomēr nenotiks.

Arī pēdējā tiesas sēde pirms atvaļinājuma neiztika bez advokāta runas apraušanas un prokurora Jura Jurisa varas demonstrēšanas tiesas zālē.

Brīdī, kad Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis tiesai skaidroja kārtējās pretrunas Rudolfa Meroni liecībās par to, kam pieder ārvalstu kompānija “Barnes Industries Ltd”, tiesa viņu pārtrauca.

Tiesnese Irīna Jansone: – Aizstāvi! Es jūs pārtraukšu! Jūs divas dienas runājat par vieniem un tiem pašiem apstākļiem! Jūs citējat vienas un tās pašas liecības, vienus un tos pašus liecību fragmentus, izdarāt vienus un tos pašus secinājumus. Tiesa dosies apspriesties par jūsu debašu saturu un ilgumu.

(Pēc pārtraukuma)

I. Jansone: – Tiesas kolēģija apsprieda radušos situāciju par to, ka aizstāvis debatēs jau otru dienu pēc kārtas runā par vieniem un tiem pašiem apstākļiem, atsaucas uz vienām un tām pašām liecībām un pat tiem pašiem fragmentiem, tām pašām lappusēm, faktiski nepasakot neko, runājot vienu un to pašu. Tiesas kolēģija jau iepriekš aizstāvim bija piemērojusi procesuālu sankciju, kas izpaudās viņa pārkāpumā. Tiesasprāt, aizstāvis bija ļaunprātīgi izmantojis savas tiesības uz aizstāvību un bija savā runā atkārtojies, nenošķirot galveno no mazsvarīgākā. Pie šiem apstākļiem tiesas kolēģija nāk pie secinājuma, ka mēs jums dosim laiku uzstāties debatēs par Krimināllikuma 219. pantu. Šodien vēl jūs varat turpināt, kā jums ir sagatavots, bet nākamajā tiesas sēdē, kas ir paredzēta 17. augustā, mēs jums dosim laiku līdz 7.septembrim, ieskaitot. Šajā laika posmā jums ir jāizvērtē svarīgākais, ko jūs vēlaties pateikt par šo apsūdzības daļu. Tāpēc tiesa jūs ierobežo debašu satura ilgumā šajā daļā par šiem deviņiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir inkriminēti Aivaram Lembergam pēc 219. panta. Varam turpināt!

Advokāts Māris Grudulis: – Vai es varu palūgt pārtraukumu, lai sazinātos ar klientu, lai saprastu mūsu pozīciju šajā jautājumā?

I. Jansone: – Šodien jūs varat turpināt, kā ir. Mēs jums šodien neliekam kaut ko tur mazināt. Jūs varat turpināt, kāda vienošanās jums ar klientu ir bijusi.

M. Grudulis: – Jā! Labi. Godātā tiesa, tad mēs uzskatām, ka pārtraukums ir beidzies?

I. Jansone: – Pārtraukums ir beidzies! Turpinām!

M. Grudulis: – Runājot par savām debatēm, tālāk es gribēju teikt, ka es neatkārtojos, neminu vienus un tos pašus pierādījumus, lai pierādītu vienus un tos pašus faktus! Es minu var būt reizēm vienus un tos pašus pierādījumus, lai pierādītu pavisam citus faktus! Līdz ar to mana debašu runa ir sagatavota arī atbilstoši tam tiesību regulējumam, kas stāsies spēkā tad, kad Valsts prezidents tos izsludinās…

Prokurors Juris Juriss: – (dzirdams neartikulēts burkšķis)

M. Grudulis: – Es drīkstu pabeigt, Jurisa kungs?

J. Juriss: – Jā!

M. Gudulis: – Paldies! … un līdz ar to ierobežot man debašu laiku nav likumīga pamata. Tāpat arī jāņem vērā šie likuma grozījumi, kas vēl tikai būs. Jāņem vērā arī tas, ko pateica Judina* kungs no Saeimas tribīnes, ka grozījumi neattieksies uz tiem procesiem, kuri jau ir sākušies. Līdz ar to manas debašu runas ierobežošanai vispār nav nekāda juridiska pamata, jo šeit ir jāievēro šis līdztiesības princips, ko teica arī Judina kungs. Līdztiesības princips šajā gadījumā paģēr – ja prokurori runāja tik ilgi, cik viņi gribēja, un prokurori runāja par tādiem apstākļiem, kas nav apsūdzībā minēti, tad manas debašu runas sadaļā, ko es sāku runāt šodien, un kas radīja dusmas jūsos, ir veltīta tai prokuroru debašu runas sadaļai, kas uz lietu vispār nekādi neattiecas. Neattiecas ne uz pierādīšanas priekšmetu, neattiecas arī uz apsūdzību, jo tiek mēģināts pierādīt tādus faktus, kas nav nedz apsūdzībā, nedz arī ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Līdz ar to, tā kā prokurori par visu to ir runājuši un tiesa viņus nav pārtraukusi, esmu gatavs likt galvu ķīlā, es neesmu skatījies, bet prokurori par šo kompāniju (“Barnes Industries Ltd.”) ir runājuši krietni vien vairāk. Es runāju tikai otro dienu. Šādā situācijā ierobežot manas tiesības, turklāt darīt to pretēji pastāvošajam tiesiskajam regulējumam, darīt to pretēji tam regulējumam kas vēl nav stājies spēkā, manā ieskatā, ir gluži nepamatoti. Bet, godātā tiesa, esmu spiests rēķināties ar jūsu noteikto kārtību, jo man nav citas izejas. Līdz ar to man laikam nekas cits neatliek kā samierināties un turpināt veikt savas aizstāvja funkcijas, cik nu man tam tiek dots laiks.

I. Jansone: – Jūs aizstāvi tikko pats norādījāt, ka jūs runājat par apstākļiem, kuriem nav nekāda sakara ne ar apsūdzību, ne ar krimināllietu, un tajā pašā laikā norādāt, ka tiesa jūs kaut kā ir nelikumīgi ierobežojusi.

M. Grudulis: – Godātā tiesa! Šiem apstākļiem vispār šeit nevajadzēja tikt apspriestiem. Prokurori tos šeit ir ielikuši un par viņiem runājuši. Pildot pienākumu realizēt sacīkstes principu, man ir jāatbild uz visiem tiem apstākļiem un faktiem, ko ir minējuši prokurori, un, diemžēl, tikai tāpēc vien es esmu spiests par to visu runāt. Tagad es ar jūsu laipnu atļauju varu turpināt debates.

I. Jansone: – Es jau sen teicu, ka varat turpināt vēl pirms jūsu replikas. Prokurors vēlas kaut ko teikt?

J. Juriss: – Ļoti īsi. Godātā tiesa, vēršu jūsu uzmanību, ka tā nav pirmā reize, tas atkārtojas. Tā vietā, lai turpinātu debates, ir kaut kāds stāstījums, kas patīk, kas nepatīk. Šeit sēž visi pieauguši cilvēki ar noteiktām jurista kvalifikācijām, kas atļauj piedalīties tiesā. Mums tagad ir jāklausās, es atvainojos, advokāta stāstījums, prātuļojumi par kaut kādu dzīves situāciju – patīk viņam vai nepatīk. Tas atkārtojas vairākkārt. Tādā veidā tiek novilcināts process. Kā būtu, ja mēs tagad celtos kājās un tas, kas mums ienāk prātā, kas patīk – nepatīk, sāktu stāstīt, stāstīt, stāstīt. Godātā tiesa! Lūdzu vērst uzmanību! Ja debates, tad debates! Paldies!

I. Jansone: – Jā! Tagad ir debates! /vēršoties pie M.Gruduļa/ Lūdzu! Atbildi nevajag! Nē! Te nav atbildes un replikas netiek izteiktas un lūgumi!

M. Grudulis: – Jā! Izteikties tiesības ir tikai tiem, kam šīs tiesības ir (smagi nopūšas).

* Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins /Jaunā Vienotība/, lobējot parlamentā tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegtos un J. Jurisa kaismīgi atbalstītos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz tiesai tiesības ierobežot debašu runas un pēdējā vārda laiku, cita starpā teica sekojošo: “Valaiņa kungs /Saeimas deputāts Viktors Valainis no ZZS/ pilnīgi pareizi norādīja, ka viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir vienlīdzības princips. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā šo principu, ja mēs runājam par to vienu procesu, par kuru varbūt daži uztraucas /acīmredzami domāta t.s. Lemberga prāva), ir jāsaprot, ka, ja viena puse, proti, prokurors izmantoja iespēju debatēt bez laika ierobežojuma, tad, ņemot vērā vienlīdzības principu, nevar būt tā, ka otrai pusei laiks tiks ierobežots.”

Komentāri