Latvijā lielākā ideju attīstības darbnīca

Lai realizētu dažādas idejas, radītu jaunus un inovatīvus produktus, liels palīgs ir mūsdienu tehnoloģijas, tostarp 3D skeneri un printeri. Viena no vietām, kur jau piecus gadus tiek strādāts ar tām, ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienība Dizaina fabrika, dodot iespēju studentiem, skolēniem un citiem interesentiem attīstīt savas inženierdizaina un inovāciju spējas.

Trīs virzieni

Dizaina fabriku bieži apmeklē viesi un interesenti, jo tā ir laba vieta, kur uzskatāmi parādīt, kā top jauni produkti un jaunie uzņēmēji – ideju radītāji. «Mums ir trīs galvenie virzieni: produktu izstrāde, uzņēmējdarbība, praktiskā izglītība,» skaidro RTU Dizaina fabrikas vadītājs Kristens Raščevskis, piebilstot, ka darbnīca neaprobežojas ar noteiktām nozarēm, galvenais, lai būtu kas jauns un interesants. Kristens uzsver, ka te netiek izgatavots gala produkts, jo dizaina darbnīcas speciālistu uzdevums ir palīdzēt radīt maksimāli ātri produkta aprises, proti, lai būtu redzams, kādā virzienā būtu jāstrādā tālāk, pilnveidojot sākuma versiju. Jo skaidrs, ka līdz gatavam prototipam nereti garāks ceļš ejams. Atkarībā no projekta apmēra un iesaistīto pušu aizņemtības – no idejas līdz realizācijai paiet no pāris mēnešiem līdz pusgadam. Kā piemēru Kristens rāda ūdens attīrīšanas iekārtu, kurai idejas autors ir RTU students. Ar 3D printeri tika izgatavots sākotnējais veidols, kas pēc tam soli pa solim uzlabots – līdz tapis gala variants, ko var izmantot jau tam paredzētā vidē. Iesaistījušies arī zinātnieki, lai radītu īpašu pārklājumu.

3D tehnoloģijas

Lai iedzīvinātu idejas, tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas un instrumenti – CNC frēze, CNC virpa, CO2 lāzergriezējs. Un, protams, 3D tehnoloģijas – skenēšanai, printēšanai. To dēļ Dizaina fabrika var sevi dēvēt par vienu no labākajām prototipēšanas darbnīcām Baltijas līmenī. Divi no tiem ir augsta līmeņa, jo spēj nodrošināt ļoti lielu precizitāti jebkuras sarežģītības objektam – gan tādiem ar tukšu vidu, gan tādiem, kam palīgmateriāls tiek izmazgāts vai tiek izmantoti divi pilnīgi atšķirīgas faktūras materiāli. Bet ir arī vienkāršāka versija, kam precizitāte ir 0,09 milimetri. Tajā pašā laikā materiālu lietošana ir ierobežotāka nekā to sarežģītākajiem «brāļiem», arī nobīdes vai vērpšanās var veidoties. Tie šobrīd ir pieejami arī skolās, kur arvien populārāki kļūst robotikas pulciņi, jo arī izmaksu ziņā nav tik dārgi – ap 1500 eiro. Kā notiek objekta būvēšana printerī? «Iekārta ņem šķidru polimēru vai kausē stiepli un liek punktiņu pēc punktiņa, sekodama programmas dotajiem parametriem. Un tā lēnām audzē uz augšu, līdz objekts ir gatavs,» stāsta Dizaina fabrikas vadītājs.

Printeru iespējas tiešām ir plašas. Ir gadījumi, kad vajadzīga tikai kāda detaļa jau kaut kam gatavam, piemēram, dronam. Bet nereti top viss produkts. Lūk, īpašs mežģīņots audums, kas veidots kā viens veselums, nevis tiek lipināts kopā no sastāvdaļām. Parasts printeris tiks galā ar šādu uzdevumu sešās stundās. It kā ilgi, taču tajā laikā nav jāseko līdzi procesam, iekārta pati ar to tiks galā, tātad laika un resursu ziņā izdevīgi. Blakus esošās figūriņas? Nē, tās nav bērniem. Tās paredzētas simulācijas spēlei, ko pasūtījusi Zemessardze. Ar uzdevumu strādājušas vairākas studentu komandas. Balva labākās idejas autoriem – 3D printeris, norāda Kristens.

Dažādi pasūtītāji

Pasūtītāju vidū bijuši arī medicīnas uzņēmumi. Nesen tapuši kāda pacienta zobu 3D modeļi, ko izmanto zobu koriģējošo kapju veidošanai. (Tādas funkcijas līdz šim pildīja breketes.) Kaut kas līdzīgs tām, ko izmanto bokseri. Tāpat viens no klientiem bijis Ministru kabinets, kas vēlējies redzēt oriģinālus Ziemassvētku rotājumus – katrai ministrijai savu. Izdevies labs risinājums un, diodes izgaismots, skaisti izskatījies lielajā eglē. Arī ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju izveidojusies laba sadarbība. Viena no pēdējām: šeit tapa trīs artefaktu kopijas – harpūna, bultas gals un āķis, lai tās skolēni, apskatot ekspozīciju, varētu aptaustīt un izpētīt, ne tikai apskatīt. Protams, tā ir plastmasa, nevis kauls, tomēr tie ir ļoti tuvu oriģinālam – tekstūra maz atšķiras, uzsver Kristens. Turklāt – šīs lietas, kas tika nokopētas ar īpašu lāzerskeneri un saglabātas punktu mākonī, jebkurā laikā varēs pavairot, ja nepieciešams.

Skeneris ar īpašu atmiņu

3D skeneri var izmantot ne tikai digitalizācijā, proti, saglabājot priekšmetu datora atmiņā, bet arī reversajā inženierijā, lai saprastu, kādas lietas (piemēram, mašīnas šasijai) problemātiskas vietas – formas izliekumu, izmērus. «Tas notiek šādi: vispirms kopējamā lieta tiek izpētīta, noskaidrojot, kā to labāk ieskenēt. Tā, lai visas plaknes bez pārbīdīšanas būtu maksimāli labi pieejamas ar lāzerskeneri. Vismazākā kustība, un veidosies datu nobīde, kas nozīmēs ilgāku to pēcapstrādi. Tā parasti aizņem vairāk laika nekā skenēšana,» skaidro Dizaina fabrikas vadītājs. Runājot par muzeja pasūtījumu, nācies iejusties arī restauratoru ādā. Koka karotei bija apdrupusi dekoratīvā pīles galva, un tā bija jānokopē, pielabojot to. Vaicāts par izmaksām, viņš teic, ka tas atkarīgs no materiāla un no daudzuma. Jo vairāk, jo izdevīgāk.

Dizaina fabrikas pagrabiņā ir telpa, kas pieejama studentiem un citiem interesentiem. Te ir iespējams apgūt instrumentu un iekārtu lietošanu, iepazīstināt šeit strādājošos praktikantus ar ideju, lai varētu atrast labākos risinājumus. Var sākt ar vienu no vienkāršākajiem materiāliem – finieri, organisko stiklu, ko lāzergriezējs var izgriezt dažās sekundēs.

Runājot par nākotnes iecerēm, Kristens atklāj, ka paredzēts izveidot darbnīcu, kas vairāk orientēta uz elektronikas fakultātes studentiem.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro