Skrejriteņus Rīgas centrā ierobežos līdz 6 km/h

Arvien lielāku popularitāti iemantojošie elektriskie skrejriteņi sākuši apdraudēt satiksmi Rīgā, tāpēc atbildīgās institūcijas ķērušās pie skrejriteņošanas regulējuma izstrādes. Ātrums noteikti tiks ierobežots, un, iespējams, arī braukšanas teritorijas pārdalītas.

Īstu bumu skrejriteņi piedzīvo šogad, jo tos lietošanā caur speciālām telefonu aplikācijām piedāvā nomas kantori. Maksā tāda paskriešana dārgāk nekā sabiedriskais transports, taču vējš matos un minimāla piepūle ir gana labs arguments, lai izvēlētos kāpt virsū. Taču problēma ir apstāklī, ka liela daļa cilvēku ar skrejriteņiem brauc nemākulīgi, pārkāpj satiksmes noteikumus, jo noteikumi viņiem patiešām nav rakstīti, un apdraud gājēju drošību uz ietvēm, bet savējo – uz brauktuvēm.

Ietvei daudz par ātru

Ceļu satiksmes likumā un noteikumos tāds skrejritenis nav pieminēts, tāpēc oficiālas statistikas par šā pārvietošanās veida traumatismu un negadījumiem nav. Taču neoficiālā kārtā ceļu policisti šos faktus piefiksē, un pirmajā pusgadā saskaitīti 11 negadījumi ar skrejriteņu piedalīšanos. Līdz šim bez nāves gadījumiem. Lielbritānijā gan viens šogad reģistrēts, sadursmē ar smago automašīnu bojā aizgāja pazīstama raidījumu vadītāja Emīlija Hārtridža. Skrejriteņu lietošana strauji izplatās visās valstīs, un Latvija nebūt nav vienīgā, kur pašlaik tiek sacerēti noteikumi skrejriteņotājiem.
Šobrīd skrejritenis, kura maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, ir pielīdzināms mopēdam. Ar to dižu problēmu regulējuma ziņā nav – ja brauc tik ātri, jābūt ķiverei, tiesībām utt. Turklāt šādi aparāti ir maz izplatīti. Kāpēc gan mocīties lielā ātrumā uz tāda maza dēlīša, ja var normāli apsēsties uz motorollera. Taču īstā problēma ir ar tiem skrejriteņiem, kuru ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā. Ietvei tas ir daudz par ātru, starp mašīnām – par lēnu. Turklāt tas ir nestabils. Ritenīši mazi, stūri atlaist vaļā nedrīkst, pagriezienu rādītāju nav.

Pielīdzinās velosipēdam

Juridiski skrejritenis tiek traktēts kā sporta un atpūtas inventārs, bet šāda izpratne ir nepārprotami novecojusi un nekādi neatbilst reālajai situācijai. Proti, realitātē skrejritenis visai intensīvi tiek izmantots pilsētas satiksmē, tātad tā lietotājam arī būtu jāuzvedas kā pilnvērtīgam satiksmes dalībniekam. Nu, piemēram, tumsā ar uguņiem jābrauc, dzert pie stūres nedrīkst, un arī saprātīgā ātrumā jāpārvietojas. Pie tā tad arī Satiksmes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas eksperti šobrīd strādā. Domstarpības esot jautājumā, vai šis ir izklaides braucamais vai pilnvērtīgs transportlīdzeklis. Tāpat notiek diskusijas par pieļaujamajiem ātrumiem un teritorijām, kurās skrejriteņi lietojami. Bet ierobežojumi noteikti būs. Satiksmes ministrijas Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš prognozē, ka grozījumi normatīvajos aktos būs gatavi pret rudeni. Tātad reāli darboties jaunās normas varētu no nākamās sezonas. Principā iecerēts elektroskrejriteņus pielīdzināt velosipēdam. Tas automātiski nozīmētu vecuma cenzu, lai brauktu pilsētas satiksmē, un vadītāja apliecības nepieciešamību. Varbūt derēs tā pati veloapliecība vai jebkura cita vadīšanas kategorija, taču satiksmes noteikumu un iemaņu minimums būs jāzina. Attiecīgi arī atbildība par dzeršanu pie stūres būtu vismaz tāda pati kā velosipēdistiem – virs 0,5 promilēm – 40 eiro un, dzērumam pieaugot, vēl vairāk.

Vajadzīga infrastruktūra

Būtiskākais jautājum ir, kur un cik ātri atļaut braukt. Šobrīd skrejriteņotāji tiklab nesas cauri ļaužu pilnām sabiedriskā transporta pieturām, un tas patiešām ir bīstami. Vācijā nolemts, ka skrejriteņus drīkst izmantot tikai veloinfrastruktūrā. Kā spriež Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizports, tā patiešām arī būtu īstā vieta skrejritenim – velojoslas, veloceļi. Tur varētu atļaut braukt ar 20 kilometriem stundā. Tikai sarežģījums apstāklī, ka Rīgā veloinfrastruktūra ir visai neattīstīta. Tātad arī uz ietvēm skrejriteņi paliks. Taču tur būtu nosakāms strikts ātruma ierobežojums, vismaz pilsētas centrālajā daļā. Šobrīd runa ir par sešiem kilometriem stundā – tāds vidējs iešanas ātrums. Aizlieguma lietot skrejriteni uz ielu brauktuvēm, visticamākais, nebūs. Tas tāpēc, ka ārpus centra Rīgā ir gana daudz ielu, kur nemaz nav ietvju. Nenesīsi taču padusē tādu aparātu. Vēl tiek apsvērts risinājums noteikt zonas, kurās skrejritenis izmantojams uz tām vai citām ielas daļām. Piemēram, Spānijā ir pašvaldības, kas aizliegušas lietot elektroskrejriteņus kūrorta zonās, bet Madrides mērija ieviesusi satiksmē lietojamo skrejriteņu maksimālo skaitu līdz 10 000. Rīgas nomas kantoriem līdz šādam ciparam vēl jāaug, taču kopumā skrejriteņu skaits ļoti strauji vairojas. Uz ietvēm kļūst par biezu.

Apspriešanā esošie priekšlikumi elektroskrejriteņiem

* Ātruma ierobežojums centra zonā uz ietvēm – 6 km/h

* Maksimālais ātrums uz veloceļiem un joslām – 20 km/h

* Obligāta transportlīdzekļa (velosipēda) vadītāja apliecība

* Pielīdzināšana velosipēdam satiksmes dalībnieka pienākumu un tiesību izpratnē

* Vecuma ierobežojums – patstāvīgi satiksmē no 14 gadiem

Foto: F64