Opozīcijas partijas Saeimas atlaišanu pagaidām neveicinās

Sabiedrības aktivitāte, parakstot iniciatīvu par Saeimas atlaišanu, koalīcijas partijās radījusi zināmu spriedzi – ar bažām tiek gaidīts, ka šajā procesā varētu iesaistīties parlamenta opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa.

Pagaidām šie politiskie spēki, kuri potenciāli varētu mobilizēt aptuveni 250 tūkstošus vēlētāju, centralizēti šajā procesā iesaistīties negrasās.

Iniciatīvu par Saeimas atlaišanu Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 14. novembrī, un jau nākamajā dienā Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv ikkatrs varēja parakstīties par to. Iniciatīvas aktivitātes piektajā dienā pulksten 15.22 par to bija parakstījušies 30 tūkstoši iedzīvotāju jeb 19,4% no 154,8 tūkstošiem parakstu, kas nepieciešami, lai tiktu izsludināts referendums par Saeimas atsaukšanu.

Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārstāvji budžeta pieņemšanas dienā aktīvi vērsās pret vairākiem likumprojektiem un līdz ar pārējo opozīciju gatavojas lūgt Valsts prezidentu tos neizsludināt, uzskata, ka partijas iejaukšanās nav nepieciešama. «Mēs stāvēsim malā. Iniciatīvas ir iesniegtas, un katrs pats lems, kā darīt ir pareizāk. Mēs nekādās akcijās neiesaistīsimies,» saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Arī Saskaņas valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vismaz pagaidām neprognozē, ka partija varētu uzsākt paralēlu kampaņu par Saeimas atlaišanu. Politiķis atzīst, ka iniciatīvas autoru kritika pret valdošo koalīciju atbilst Saskaņas nostājai, taču partijai vispirms jātiek galā ar iekšējām problēmām. Tiesa, norādot, ka tas tomēr ir politisks lēmums, J. Urbanovičs atklāja, ka galējo lēmumu referenduma iniciatīvas kontekstā partija pieņems 3. decembra valdes sēdē. Pats J. Urbanovičs iniciatīvu parakstīšot.

Neoficiāla informācija gan liecina, ka ZZS un Saskaņa, priekšplānā nevirzot Saeimas deputātus, Saeimas atlaišanas iniciatīvu varētu atbalstīt, izmantojot savus cilvēkus reģionos. Piemēram, Saskaņu pārstāvošais valsts otras lielākās pilsētas – Daugavpils – mērs Andrejs Elksniņš jau paudis publisku atbalstu iniciatīvai.

«Manuprāt, un ne tikai manuprāt, ir pienācis laiks padzīt šo Saeimu pie visiem velniem. Mums visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem atklāti saka – mums uz jums ir nospļauties. Varbūt pietiks?» savā sociālā tīkla Facebook kontā raksta A. Elksniņš.

Centrālajā vēlēšanu komisijā vienlaikus tika iesniegtas divas identiskas iniciatīvas. Abas Centrālā vēlēšanu komisija apvienoja vienā. Vienu iesniedza biedrība Varu Latvijas tautai, otru – Centra partija. Abu organizāciju līderu līdzšinējā darbība objektīvu apstākļu dēļ vērtējama vismaz ar aizdomām: biedrības vadītājs Igors Lukjanovs ir arī kādas prokremliskā ziņu portāla Sputnik Latvijai nedraudzīgu ziņu pārpublicējošas interneta vietnes redaktors, bet viens no partijas līderiem Normunds Grostiņš aktīvi iestājies pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Skaļākā daļa sabiedrības iniciatīvu parakstījušajiem vai tikai publiski apspriedošajiem pārmet, ka tie ir neizglītoti un padevušies Kremļa propagandistiem. Otri pamatoti norāda, ka neatkarīgi no iniciatīvas autoriem tās atbalstīšana ir leģitīms un demokrātisks veids, kā paust savu attieksmi pret valstī notiekošo.

Kritiķiem tuvākajā laikā gan varētu nākties pārskatīt savu retoriku, jo ar savu iniciatīvu par Saeimas atlaišanu nākamnedēļ Centrālajā vēlēšanu komisijā plāvo vērsties Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Centrālā vēlēšanu komisija vēl nav izlēmusi, kā tā rīkosies ar šo iniciatīvu, taču tiek norādīts, ka vairākas iniciatīvas ar vienu mērķi varētu mulsināt sabiedrību un tādēļ mediķu pieteikto varētu pievienot jau esošajai.

Parakstu vākšanas termiņš pašlaik aktīvajai iniciatīvai noslēgsies 2020. gada 14. novembrī. Ja likumā noteiktajā termiņā tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits – 154 865 – tiks savākts, par šo jautājumu būs jānotiek tautas nobalsošanai. Lai Saeimu patiešām atlaistu, referendumā to vajadzētu atbalstīt divām trešdaļām no 13. Saeimas vēlēšanās balsojušajiem vēlētājiem jeb 563 284 balsstiesīgajiem.

***

VIEDOKLIS

Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs:

– Esmu viegli skeptisks un domāju, ka referendumam nepieciešamo parakstu skaitu drīzāk nesavāks nekā savāks. Ja skatāmies sabiedrības neapmierinātības līmeni, tad iespēja tos parakstus savākt būtu ļoti liela. Taču nav tā, ka tā neapmierinātība pašlaik būtu caurmērā lielāka par pēdējiem gadiem. Drīzāk otrādi. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji jūtas laimīgāki, pārtikušāki. Bet tas ir tikai viens faktors. Otrs faktors ir sociālā aktivitāte. Latvijas iedzīvotāji ir ļoti, ļoti, ļoti kūtri, un tas ir faktors, kas strādā pret iespēju savākt vajadzīgo parakstu daudzumu. Tādēļ domāju – ja kāds nesāks apzināti ieguldīt lielus resursus, lai tos kūtros latviešus mobilizētu, tad esmu viegli skeptisks, vai tie tūkstoši paši no sevis savāksies.

Foto: F64

Komentāri