Uz “Rail Baltica” stopkrāna jau uzlikta roka

Jau kopš saviem pirmsākumiem Rail Baltica dzelzceļa projekts atrodas nepārtrauktā krīzes stāvoklī, taču šajā reizē nepatikšanas ir vēl lielākas, nekā varētu liecināt kārtējā valdes atkāpšanās un darbinieku kolektīva publiskie paziņojumi. Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra INEA, kas izmaksā vai attiecīgi neizmaksā naudu, projekta īstenotājiem atsūtījusi ultimātu – ja tuvāko dienu laikā netiks parakstīti grozījumi pirmajā naudas piešķīrumā, grozījumu process tiks pārtraukts, un tas nozīmētu projekta atkritienu nezināmā nākotnē vai pat tā nožēlojamas beigas.

Tas būtu vissliktākais scenārijs, jo 5,8 miljardus eiro vērtais projekts sola ieguvumus ne jau tikai projekta ieviesējiem, arhitektiem un būvniekiem. Dzelzceļš atvedīs jaunas darba vietas, kravu plūsmas, naudu un ērtības visiem mūsu reģiona iedzīvotājiem. Dos jaunu attīstības grūdienu Baltijas valstīm. Ja vien tuvākajās dienās netiks norakstīts.

Konflikti iekodēti struktūrā

Neatkarīgajai bija iespēja runāt ar vairākiem Rail Baltica projekta īstenotājiem – saistītiem gan ar Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, gan nacionālo uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas. Un kopējais secinājums ir tāds, ka slikta pārvaldība un nepārtraukti konflikti jau sākotnēji ir iekodēti projekta vadības administratīvajā struktūrā. Abi uzņēmumi – māte un meita – tā arī nav spējuši vienoties, kura šajā ģimenē ir galvenā. Mūsu Satiksmes ministrija tikmēr nodarbojas ar kašķīgu mikromenedžmentu, bet premjeri izliekas, ka uz viņiem šis projekts vispār neattiecas. Un tieši Baltijas valstu premjeru iesaiste ir tas, ko atklātā vēstulē pieprasa kopuzņēmuma RB Rail darbinieki. Kopā tās ir trīs būtiskas lietas – projekta uzraudzību īstenot premjerministru līmenī, īstenot vienotu pārvaldību projekta ieviešanā un padomes priekšsēdētāja Karoļa Sankovska nekavējošu atkāpšanos. Viņš neievēro labas pārvaldības principus, nespēj novērst augstākā menedžmenta aiziešanu, un viņam, sēžot uz trim krēsliem, ir nepārprotams interešu konflikts. RB Rail padomes priekšsēdis vienlaikus ir arī izpilddirektors projekta Lietuvas ieviesējā uzņēmumā Rail Baltica Statyba un vada valsts dzelzceļa kompānijas Dzelzceļa infrastruktūras direkciju. Ar šādu pienākumu bagāžu viņš nekādi nevar neitrāli aizstāvēt Rail Baltica projekta kopējās intereses, kas ir īpaši būtiski, jo Latvijas un Lietuvas izpratne attiecībā uz kravu pārvaldību nākotnē stipri atšķiras.

Polija ar tiem idiotiem nestrādās

Latvieši un lietuvieši varbūt arī ir brāļi krogā pie galda. Taču valstiskā līmenī par kaut ko vienoties ir teju neiespējami. Vai tā būtu zveja, naftas ieguve, militārie iepirkumi (pašlaik turpinās mēģinājums nopirkt gāzmaskas). Un arī jūras robeža 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums tā arī nav novilkta. Un šī hroniskā Baltijas valstu nespēja par kaut ko vienoties ir labi zināma arī citām valstīm, kas teorētiski varēja kļūt par projekta Rail Baltica dalībniecēm, ar savu klātbūtni būtiski to stiprinot: Somijai un Polijai. Amizants fakts – brīdī, kad arī Eiropas Komisija vēl rosināja šādu plašāku dalību, kādā sanāksmē apjukumu izraisīja poļu delegāta vaļsirdība. Polis tiešā tekstā pateica: «Mēs tos čaļus pazīstam, mēs ar viņiem vienā uzņēmumā neiesaistīsimies. Paši modernizēsim savu dzelzceļu, paaugstināsim ātrumu, bet ar tiem idiotiem kopā nestrādāsim. Viņi tikai runā un neko nedara.» Tā arī pateicis – ka latvieši un lietuvieši ir idioti, un šis ir atstāsts no pirmavota. Inteliģentākā formā atteikumu iesaistīties kopuzņēmumā pamatojuši somi – viņuprāt, uzņēmuma īpašnieki (tātad Baltijas valstu valdības) nav pietiekami iesaistījušies projektā, lēmumu pieņemšana tiek kavēta un pārvaldība ir pārāk sadrumstalota. Uz šiem trūkumiem novembra sākumā norādījusi atbildīgā eirokomisāre Violeta Bulca – projekta sarežģītā pārvaldes struktūra traucē RB Rail iespējas manevrēt: «Tas noved pie neefektivitātes un kavēšanās.» Novembra sākumā īsā intervijā igauņu portālam Delfi komisāre sacīja, ka viņai nav pārliecības par finansējumu Rail Baltica. Un pēc pāris nedēļām RB Rail birojs arī saņēma rakstisku apstiprinājumu šīm bažām.

Latviešiem veltīts pudeles kakls

Līdz šim ar Eiropas Komisijas aģentūru INEA noslēgti trīs finansēšanas līgumi, kuros fonda finansējums ir 683 miljoni, bet trīs dalībvalstu līdzfinansējums 141 miljons eiro. Tā kā projekts būtiski iekavējies un saņemtie līdzekļi ir tērēti atšķirīgos projekta īstenošanas posmos, un ne tieši tiem mērķiem, kam sākotnēji paredzēts, līgumu nepieciešams pārslēgt. Faktiski jālegalizē padarītais un jāpasargā nauda. Taču sarunas par viedokļu saskaņošanu ilgst jau gadu, un 15. novembrī INEA atsūtīja brīdinājumu – jums atlikušas divas nedēļas. Latvijas Ministru kabinets pēdējā sēdē steidzīgi pilnvaroja satiksmes ministru Tāli Linkaitu parakstīt grozījumus līgumā. Savukārt lietuvieši turpina stiept gumiju, tāpēc nevienam nav skaidrs, kā šī situācija izvērtīsies tālāk. Jāatgādina, ka Lietuva izmisīgi mēģina legalizēt kā projekta sastāvdaļu no Kauņas līdz Polijas robežai jau uzbūvēto Eiropas platuma dzelzceļa posmu. Problēma ir apstāklī, ka šaurās sliedes tur guldītas krustu šķērsu un paralēli vecajām platajām sliedēm. Maksimālais ātrums vietām ir tikai 80 kilometru stundā, un tas nekādi neatbilst Rail Baltica trasē apsolītajiem 240 kilometriem stundā. Teju kuriozs risinājums trasē ir vienu kilometru garš tunelis, kurā ierobežotā platumā pa vienu ceļu palaistas abu platumu sliedes. Tas nozīmē, ka starptautiskajam ātrvilcienam nāksies gaidīt logus starp vietējiem kraviniekiem. Pasažieru vilciens ar 250 kilometriem stundā atlidos līdz Kauņai un tad pusstundu stāvēs, lai tiktu cauri tunelim. Iespējams, tā nav nejaušība. Lai arī projekts kopīgs, tomēr Baltijas valstis arī turpmāk konkurēs par kravām, un Neatkarīgās avoti pauž aizdomas, ka leiši ar nolūku taisa pie sevis pudeles kaklu, lai konteineru kravas nepārņemtu Salaspilī iecerētais multimodālais loģistikas centrs. Kāda jēga likt konteinerus uz sliedēm Latvijā, ja ātrāk tos tāpat ir gādāt pa taisno uz Lietuvu.

Ierēdņi nogalina projektu

Pašreizējā projekta stadijā vislabāk sokas igauņiem, un viņi arī nebūs tie lielākie zaudētāji, ja projektam tiks norauts stopkrāns. Viņi tāpat apkalpos Somiju, neatkarīgi no tā, cik platas būs sliedes, un tunelis vai prāmji viņus vienos. Zaudētāji būs lietuvieši un latvieši. Tomēr nav gluži tā, ka Rail Baltica apdraudēšanā šobrīd būtu vainojami tikai mūsu savtīgie kaimiņi. Ne mazāku kaitējumu projektam nodara tieši smagnējā pārvaldība Latvijā, konkrēti Satiksmes ministrijas sīkumainība, ignorējot kritisko kopainu projektā. Tā uztraucas par kopuzņēmuma darbinieku telefonrēķiniem, nevis par to, ka viss buksē.

Pirms deviņiem mēnešiem, stājoties kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā, lieliskai kompromisa figūrai – somam Timo Rīhimeki – pirmais un galvenais darbs bija nevis dzelzceļa taisīšana, bet gan cīņa ar Satiksmes ministriju par to, vai kopuzņēmums ir vai nav PVN maksātājs, un galu galā arī – 15 000 eiro gādāšana Valsts ieņēmumu dienestam. Ar tik komplicētu problēmu mudžekli, kāds šobrīd sataisīts ap projektu, nav brīnums, ka soms «personisku iemeslu dēļ» atkāpās un drīz pēc viņa arī valdes loceklis – igaunis Marts Nīlsens. Viņu vietā nāks Agnis Driksna no Eiropas Dzelzceļa līnijām un Kaido Zimmermans no RB Rail plānošanas un projektēšanas departamenta. Bet atkal jau – amatā iecelti uz pagaidu laiku.

Viens no avotiem Neatkarīgajai norāda – ja Rail Baltica turpinās kūrēt Satiksmes ministrijas ierēdņu komanda – Džineta Innusa, Ligita Austrupe un Dins Merirands, tuvāko sešu mēnešu laikā projekts tiks «nogalināts». Caur puķēm tas pats ir pateikts arī darbinieku atklātajā vēstulē. Šis ir kritisks brīdis, kad jāiesaistās valstu vadītājiem personīgi. Premjeru tikšanās ir plānota 6. decembrī.

Komentāri