Augstskolas kritiski vērtē jauno doktorantūras modeli

Lai palielinātu zinātnisko grādu ieguvušo skaitu un uzlabotu doktorantūras studiju sistēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā modeli, kas izraisījis kaismīgus nozarē strādājošo (un ne tikai) iebildumus – lielākoties par rosinājumu promocijas darbu rakstīt angļu valodā. Augstskolas gan saskata jaunajā koncepcijā virkni citu zemūdens akmeņu – arī finansiālu.

Visasākos vārdus jaunajai koncepcijai velta Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš, norādot, ka nav saprotams, kāpēc būtu par visām varītēm jāpalielina doktorantu skaits. Un ko iesāksim, kad sasniegsim plānoto daudzumu? Jau esošajiem nespējam ne darbu, ne kārtīgu algu nodrošināt. Vai vienkārši gribam iegūt lielu augsti izglītotu cilvēku slāni, kuri šeit nebūs vajadzīgi vai arī viņi būs spiesti strādāt ne savā nozarē, nereti amatā, kas neprasa tik augstu kvalifikāciju, bet algu maksā lielāku? Vai viņi visi galu galā neaizplūdīs uz ārzemēm? Tas viss atgādinot padomju laika lozungu: «Dodam valstij ogles!» Nav arī domāts, ko nozīmē zinātniskā grāda pretendentam iziet cauri visiem birokrātijas elles vārtiem. Tāpat nekas netiek darīts, lai sakārtotu augstskolu tīklu, ar ko vajadzētu sākt.

Jauns modelis ir vajadzīgs

Liepājas universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola atzīst, ka jauns doktorantūras studiju un zinātniskā grāda ieguves modelis ir vajadzīgs. Pilnībā piekrītot, ka doktorantūrā galvenais ir oriģināls pētījums, bet studiju kursiem paredzot atbalsta funkciju. Pašlaik, kad arī doktorantūras programmas jāiekļauj tajā pašā struktūrā, ko prasa bakalauriem un maģistriem, reizēm doktorants ir «sekmīgi apguvis kredītpunktus», bet līdz aizstāvēšanai tā arī netiek.

Tāpat esot ar to, ka pašreizējā valsts budžeta stipendija nekādi neveicina doktoranta materiālo nodrošinājumu. Ir gan bažas, ka koncepcijā paredzētais valsts budžeta finansējums – 1000 eiro par pusslodzi doktorantam – neļaus finansēt pietiekami daudz doktorantu tādā apjomā, kādā tas vajadzīgs tautsaimniecībai, tostarp akadēmiskā un pētniecības personāla atjaunotnei. Pašlaik dokumentā nav izstrādāta daļa par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, tāpēc nav saprotams, kā jaunais modelis palielinās doktora grāda ieguvēju skaitu un veicinās to, ka doktoranti grādu iegūst tūlīt pēc doktorantūras beigšanas.

I. Ozola atgādina, ka doktorantūras un promocijas valodu jautājumā nav nekā labāka par Valsts valodas likuma 15. pantu: «Zinātnisko grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā – pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu.» Nav jāsacer nekas cits, jāiekļauj šāds formulējums, jo Latvijas doktorantūrām arī pašlaik tas dod iespēju patstāvīgi un atbildīgi lemt par disertācijas izstrādes valodu.

Kāds ir ideālais variants

Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna uzsver: nav runa, ka promocijas darbu nevajadzētu rakstīt latviski, bet gan – ka to vajadzētu rakstīt arī angliski. Tas būtu ideālais variants, jo, piemēram, inženierzinātnēs promocijas darbu temati ir ļoti specifiski, tāpēc Latvijā ir grūti atrast recenzentus. Protams, angliski var rakstīt izvērstu promocijas darba kopsavilkumu, taču šādu darbu diemžēl ir grūti novērtēt. Tāpat, pieaicinot recenzentus no ārvalstīm, iespējams izvairīties no varbūtējiem interešu konfliktiem. Ja darbus rakstītu gan latviski, gan angliski, tad saglabātos un attīstītos gan zinātniskā terminoloģija latviešu valodā, gan arī mēs varētu izvēlēties spēcīgus zinātniskos recenzentus. Diemžēl, tā kā finansējums ir ierobežots, varētu būt variants, ka darbu raksta angliski, bet izvērstu kopsavilkumu – latviski. Protams, latviski jāraksta tie promocijas darbi, kur darba specifiskā tematika nosaka latviešu valodas lietojumu.

Doktorantūras modelis ar stipendijām

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) atgādina, ka Latvijā iepriekš ir jau veiksmīgi darbojies doktorantūras modelis ar stipendijām no Eiropas Sociālā fonda, kas stimulēja doktorantu promocijas darbu izstrādi un aizstāvēšanu. Doktora grādu ieguvušo skaits konkrētajā periodā būtiski pieauga visās universitātēs. Problēma – šai aktivitātei nebija pēctecības valstiskā līmenī un katrai augstskolai jauno doktorantu piesaistes jautājumi bija jārisina individuāli.

«Jāpiekrīt, ka līdz šim doktorantūras iekšējā struktūra ir bijusi vairāk fragmentēta un vienota pārvaldība to palīdzētu novērst. Taču šobrīd IZM piedāvātajā variantā ir virkne neskaidrību un daudz problēmjautājumu, kas konceptuālajā ziņojuma projektā nav minēti vai arī neskaidri definēti. Šā iemesla dēļ arī publiskajā telpā sākušās asas diskusijas. Piemēram, gadījums par promocijas darba izstrādes valodu (piezīme – LLU atbalsta promocijas darba rakstīšanu valsts valodā). Par šo un citiem neskaidrajiem jautājumiem šobrīd gatavojam izvērstu ziņojumu iesniegšanai IZM,» norāda LLU pārstāve Lana Janmere.

Komentāri