Valdība cer pielikt punktu mediķu algām

Šodien valdība skata vairākus Veselības ministrijas sagatavotus noteikumus mediķu algu palielināšanai par desmit procentiem. Savukārt rezidentu atalgojuma kāpumu par divdesmit procentiem Veselības ministrija iekļāvusi pat vairākos dokumentos – gan par zemāko mēnešalgu medicīnā strādājošajiem, gan rezidentu finansēšanu. Skatoties tikai zemākās mēnešalgas, kas norādītas visu likumprojektu anotācijās, var rasties priekšstats, ka rezidentiem, tātad jaunajiem ārstiem, pamatalga būs lielāka nekā sertificētiem ārstiem.

Veselības ministrija sagatavojusi izmaiņas vairākos noteikumus, kas iekļauti otrdienas valdības sēdes darba kārtībā. Šie noteikumi paredz, ka turpmāk, tas ir, no nākamā gada, ārstniecības personu zemākā mēnešalga būs par desmit procentiem lielāka. Veselības ministrijā skaidro, ka pamatā šo noteikumu izstrādei bijis informatīvais ziņojums par darba samaksas pieaugumu mediķiem un tā pamatprincipi ir nodrošināt darba samaksas pieaugumu rezidentiem 20 procentu apmērā, bet pārējām ārstniecības personām desmit procentu apmērā. Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus, paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Arī noteikumos minētas tieši zemākās mēnešalgas, kuras var uzskatīt par pamatalgām un kurām papildus ārsti vai māsas atkarībā no darba stāža, izglītības, darba intensitātes un citiem faktoriem saņem piemaksas, kas veido lielāku vidējo algu. Piemēram, sertificēta ārsta zemākā mēnešalga šogad ir 1079 eiro uz papīra, bet nākamgad – 1187 eiro. Sertificētas māsas, ārsta palīga vai vecmātes zemākā mēnešalga ir 714, bet nākamgad būs 785. Savukārt Veselības ministrijas dati par vidējo darba samaksu rāda, ka sertificētiem ārstiem vidējā alga pakalpojuma tarifā šogad ir 1350 eiro, bet nākamgad pieaugs līdz 1485 eiro, māsas alga – no 810 uz 891 eiro.

Lai arī ziņojumā par situāciju ar algām Veselības ministrija norāda uz satraucošiem datiem gan par jaunajiem ārstiem (25 procenti rezidentu dodas mācīties uz citu Eiropas valsti), gan māsu trūkumu (pašlaik akūti trūkst 1500 māsu stacionāros), tomēr būtisks atalgojuma kāpums paredzēts tieši rezidentiem. «Šāds lēmums pieņemts, lai papildus motivētu rezidentus savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, jo ir nepieciešams veicināt paaudžu nomaiņu ārsta profesijā,» skaidro Veselības ministrijā. 2018. gadā vecumā virs 55 gadiem bija 46,5 procenti ārstu.

Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne skaidro, ka rezidentu atalgojuma kāpums ir paredzēts «caur vairākiem noteikumu grozījumiem» – vispirms par 10 procentiem palielinot rezidentu tāpat kā visu mediķu zemāko mēnešalgas likmi, savukārt vēl 10 procentu pieaugumu nodrošināšot rezidentu finansējuma noteikumi, un rezidentu alga vispārējā gadījumā nākamgad būs 1140 eiro (tātad par 190 eiro mēnesī vairāk). Par 32 procentiem pieaugs rezidentu alga, kas mācās trešajā rezidentūras gadā, un šie jaunie ārsti saņems 1254 eiro, bet reģionos strādājošie – 1630 eiro. Šie skaitļi rāda, ka reģionos rezidentu alga varētu būt pat lielāka nekā sertificētam ārstam, tomēr, kā norāda Veselības ministrijā, sertificētu ārstu atalgojums faktiski ir daudz augstāks (ne tikai šis zemākais).

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro