Labības rekordraža sit pa graudu cenu, bet maize lētāka nepaliek
Latvijas vēsturē pērn novākta lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu. Tas ļāvis ne tikai nodrošināt vietējo pieprasījumu, bet arī eksportēt ievērojamus graudu apjomus – 2,8 miljonus tonnu 518 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Lielais graudu apjoms mazinājis graudu iepirkuma cenu – tā kritusies par 7,3 procentiem, bet baltmaize pērn sadārdzinājusies par aptuveni 10 procentiem.
2019. gadā kopumā Latvijā iepirkti 2,4 miljoni tonnu graudu – par 40,1 procentu vairāk nekā gadu iepriekš, reizē samazinoties graudu vidējai iepirkuma cenai. 2018. gadā par graudu tonnu maksāja vidēji 168,34 eiro, pērn 155,97 eiro. Tajā pašā laikā miltu un baltmaizes vidējās cenas pērn neuzrāda vis kritumu, bet – gluži otrādi – kāpumu. Miltu vidējās cenas 2019. gadā kāpušas par 14 procentiem, baltmaizes – par vidēji 10 procentiem. Jāņem vērā gan, ka jaunās ražas milti veikalos un pie maizes cepējiem nonāk tikai rudenī, tas ir, pēc ražas novākšanas sezonas, tāpēc cenā tas atspoguļojas ar nobīdi. Šā gada janvārī, pērnā gada decembrī un novembrī kviešu miltu vidējā cena bijusi nedaudz zemāka nekā pirms gada. Savukārt augustā un septembrī – ievērojami augstāka. Baltmaizes vidējā cena pērn visu gadu bija augstāka nekā attiecīgajā mēnesī 2018. gadā. Janvārī baltmaizes vidējā cena gan noslīdējusi par 3 centiem kilogramā jeb 1,6 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri un decembri.
CSP dati liecina, ka vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pērn bija 42,6 centneri, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē (2015. gadā no hektāra ieguva 44,9 centnerus). 2019. gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums – ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkstoši hektāru, kas ir par 7,5 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir bijusi lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā. 2019. gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2 miljoni tonnu jeb 62 procenti no visas graudu kopražas. Teju 40 procentu no ziemas kviešu kopražas tika iegūti Zemgales reģionā.
2019. gadā lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82 procenti tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.
2019. gadā ar rapsi bija apsēti aptuveni 140 tūkstoši hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 13,4 procentiem vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 76,7 procentiem.
Laikapstākļi labvēlīgi ietekmēja arī kartupeļu un dārzeņu kopražu. Kartupeļu stādījumu platībai pieaugot tikai par 0,7 procentiem, kartupeļu kopraža palielinājās par 17,6 procentiem, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra (2018. gadā – 191 centners). Pērn uz lauka un siltumnīcās kopumā izauga 172,9 tūkstoši tonnu dārzeņu, kas ir par 24,3 procentiem vairāk nekā 2018. gadā.