Uģis Roze: Mūs vajadzēja atsēdināt

«Šis laiks mums iedod arī ko pozitīvu – iespēju padomāt par savu attieksmi pret pasauli. Kad kopā ar sievu un mazmeitām tagad daudz staigājam pa meža takām, tur satiktie cilvēki gan pasmaida viens otram, gan sasveicinās, gan paiet solīti malā, lai palaistu viens otru garām. Pirms tam tā nebija, pirms tam tik daudz viens otram nepievērsa uzmanību,» saka dziedātājs, grupas Turaidas Roze solists Uģis Roze. Svētdien, 19. aprīlī, viņš svinēs apaļu dzīves jubileju.

Savu jubileju dziedātājs bija plānojis svinēt kopā ar skatuves partnerēm Olgu Rajecku, Iru Krauju un Anmary, komponistiem Raimondu Macatu, Jāni Lūsēnu un citiem mūziķiem, izdzīvojot skaistākās dziesmas no sava dažādu laiku repertuāra – koncertā Uzdāvini man šo pasauli čukstus… Pirmais koncerts viņa jubilejas nedēļā bija plānots tieši šodien Rīgā, VEF Kultūras pilī, bet sakarā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli, kas pagarināts vēl līdz 12. maijam, visi četri ieplānotie koncerti ir pārcelti uz rudeni: Vidzemes koncertzālē Cēsis (4. septembrī), Liepājas koncertzālē Lielais dzintars (13. septembrī), Latgales vēstniecībā Gors (20. septembrī) un Rīgā, VEF kultūras pilī (25. septembrī). Šajos koncertos kopā ar jubilāru būs arī viņa uzticamie skatuves draugi – Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Modris Laizāns (basģitāra), Aivars Gudrais (ģitāra) un Ivars Kalniņš (sitaminstrumenti).

Koncerta rīkotājs Producentu grupa 7, aicinot uz sapratni un vēlot visiem izturību un labu veselību, lūdz saglabāt iegādātās biļetes un izmantot tās norādītajos datumos.

Ziedu pušķis pāri sētai

«Gandrīz vienmēr savā dzimšanas dienā esmu bijis uz skatuves, arī šoreiz pēc koncerta bija plānots saviesīgs vakars ar muzikantiem, ģimeni un draugiem, bet nu tagad nekā. Svinēšu šaurā ģimenes lokā, nekas dižs nebūs. Torte gan jau būs un pasēdēšana arī. Olga zvanīja un teica, ka arī gribētu mani apsveikt klātienē, bet solījās ievērot fiziskās distancēšanās noteikumus un sētā iekšā nenākt, ziedu pušķi pārmetīšot pāri sētai,» smaidot stāsta dziedātājs Uģis Roze, īpaši neskumstot, ka ir tā, kā ir. «Es vienmēr esmu teicis, ka viss, kas pasaulē notiek, notiek uz labu. Varbūt tā arī vajadzēja – mūs mazliet atsēdināt, lai mēs padomājam par lietām, kas šajā dzīvē ir svarīgākas par skriešanu un naudas pelnīšanu,» viņš domā.

Arī jubilejas koncertprogrammu tagad būs laiks noslīpēt līdz perfekcijai. «Ar Inversiju sākām gatavoties jau labu laiku iepriekš, jo mūzika ir skaista, bet pagrūta un ilgus gadus nebija spēlēta. Nu nekas, tagad turpinām strādāt mājās un, pateicoties modernajām tehnoloģijām, varam satikties gan čatiņā, gan video zvanos. Man šis ir reizē arī pārdomu laiks, ko varbūt vajadzētu pamainīt koncertprogrammas otrajā daļā – kādas vēl dziesmas iekļaut. Jo materiāla ir ļoti daudz un pēdējos mēnešos bija mazliet stress, ka nepaspēšu visu līdz galam izdomāt un salikt. Tagad, paldies dievam, varu to darīt mierīgi un bez stresa,» stāsta Uģis Roze.

Viņš atzīstas, ka arī par pandēmiju, kas plosās pasaulē, viņam nav stresa. «Man neliekas, ka ir kaut kas briesmīgs noticis, jo, kā jau teicu: esmu pārliecināts, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Un mēs jau neesam tik dumji, varam visādas paralēles savilkt un saprast, kas ir zem šī visa. Galvenais, lai tas viss pēc iespējas ātrāk beidzas, jo cilvēkiem, paliekot bez darba, samazinās rocība un, iespējams, daudziem drīz būs jādomā, ko ēst, kā pabarot ģimeni. Un tomēr man liekas, ka visu ko var izdomāt, jo šķietamā bezizejas situācijā cilvēkam vienmēr ieslēdzas fantāzija.»

Visi dzied mājās

Dziedātājs katrā situācijā mēģina meklēt un arī atrod ko pozitīvu. «Mani jubilejas koncerti bija plānoti aprīlī, bet šajā laikā visi rušinās pa dārziem, dabūt cilvēkus koncertzālē varētu būt problemātiski. Tagad koncerti pārcelti uz rudeni, kad cilvēkiem varbūt būs iespēja mierīgi atnākt un paklausīties. Un es domāju, ka būs ļoti interesanti, jo koncertā piedalīsies divi instrumentālie sastāvi – gan Inversija, gan Turaidas Roze. Šī mūzika, ko radījuši izcili komponisti, ir tik dažāda, spēcīga un emocionāli krāsaina, bet nekad nav vēl skanējusi vienā koncertā. Tāpēc esmu ļoti laimīgs, ka savos jubilejas koncertos to visu varēšu parādīt vienkopus. Iespējams, koncertā Liepājā piedalīsies arī komponists Imants Kalniņš, kurš tagad, aprīlī, noteikti nebūtu nācis, jo viņam bija problēmas ar veselību. Cerams, ka līdz septembrim būs ticis uz kājām un varēs piedalīties,» stāsta Uģis Roze.

Dziedātājs neslēpj, ka #paliecmājās režīmā katru dienu iedziedāties nesanāk, jo nenotiek arī vokālās nodarbības – ne Bērnu un jauniešu centrā Rīgas skolēnu pils, kur Uģa Rozes vokālā studija darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, ne Ādažu Mākslas un mūzikas skolā, kur dziedātājs strādā pēdējos sešus gadus. «Cik nu interneta iespējas to ļauj – jo Carnikavā, kur dzīvoju, tas ir tāds, kāds ir -, mēs turpinām mācīties un ik pa brīdim iedziedamies. Domāju, ka šonedēļ to darīsim vēl aktīvāk. Sākumā, kad nevarēja saprast, kas būs, kā būs un cik ilgi tas viss būs, nodarbības nenotika, bet tagad, kad ir skaidrs, ka nekas nenotiks vēl gandrīz mēnesi, būs jāstrādā cītīgāk. Esmu apzvanījis visus savus skolniekus, un visi deva godavārdu, ka mājās dzied,» gandarīts ir vokālais pasniedzējs.

Apgrieza ābelēm zarus

Uģis Roze atklāj, ka viņam šajā fiziskās distancēšanās laikā visvairāk pietrūkst iespējas satikties ar draugiem, skolniekiem, paziņām. «Tagad tikai pie veikala, ja satiekamies, pamājam viens otram ar roku. No vienas puses, tas ir dīvaini, bet no otras – mēs tagad vairāk sazvanāmies, sarakstāmies, ilgāk varam atļauties čatot. Sūtām viens otram dažādus video, padaloties, ko katrs mājās darām. Piemēram, Inversijas bundzinieks jau siltumnīcu ir uztaisījis, visu sasējis – būs pašam savi salātiņi, gurķīši. Latvietis jau ir praktisks, izdomā, kā šo laiku lietderīgi pavadīt.»

Arī viņš daudz rosās pa piemājas dārzu. «Apgriezu ābelēm zarus, bija saauguši džungļi. Man pirmoreiz bija laiks ko tādu darīt, jo pirms tam vienmēr bija kaut kur jāskrien, jādara kaut kas cits. Un tik daudz laika tagad ir doties dabā! Kad dabas takas vēl nebija slēgtas, ar sievu un mazmeitām paspējām izstaigāt tik skaistas vietas! Protams, braucot uz koncertiem, biju pamanījis, cik Latvija ir skaista, bet nekad jau nebija laika apstāties un izkāpt no mašīnas. Tagad izstaigājām un secinājām, ka Latvijā ir skaisti kā pasakā. Piemēram, meža taka, kas iet no Krimuldas baznīcas. Nebūtu tur aizbraucis, ja šis laiks nebūtu licis mums apstāties,» domā Uģis Roze, piebilstot, ka mazmeitas arī ir priecīgas, ka ir tik daudz laika nesteidzīgi būt kopā.

Bet par saviem 60 dziedātājs nedomā. «Jo mazāk domā par to, cik tev ir gadu, jo jaunāks esi,» viņš nosmej un saka, ka joprojām jūtas kā 25 gadu vecumā un, ieraugot to ciparu, brīnās, vai tiešām tas attiecas uz viņu. «Es uzskatu, ka cilvēks jūtas tā, kā pats vēlas. Daudzas problēmas un slimības cilvēki paši sev iestāsta, uz tām noskaņo. Nevajag vaidēt, cik viss ir slikti un grūti. Tiešām ir problēma sēdēt mājās?! Priecājaties, ka esat veseli un varat būt kopā ar savu ģimeni! Domājiet pozitīvi, skatieties uz bērniem un mazbērniem, kuri vienmēr ir jautri, priecīgi un bezrūpīgi. Paskrieniet ar viņiem kopā, un jūs redzēsiet – visas problēmas pazudīs.»

Nenoliks uz ceļiem

Mirkli pirms pārkāpt savas dzīves 60 gadu slieksni, Uģis Roze saka: «Ja koncerti būs muzikāla atskaite par paveikto uz skatuves, kur esmu gandrīz četrdesmit gadu, tad šis laiks, kad mums visiem jāpaliek mājās, ir iespēja pārdomāt, ko vēl bez mūzikas savā dzīvē esmu darījis. Jo ir bijušas arī daudzas citas lietas, kas aizņēmušas pietiekamu laika sprīdi. Daudz par tām jau runāts, bet – tas viss ir bijis vajadzīgs, lai es iegūtu saprašanu, kas un kā šajā dzīvē notiek.»

Dziedātājs atgādina, ka savulaik ir gan daudz laika veltījis sportam, gan, apstākļu spiests, naudu ģimenei pelnījis, muzicējot Vācijā, gan, vīlies «jaunās Latvijas» cerībās, nodarbojies ar zemkopību. «Par daudz ko tagad var pasmieties un paironizēt, kā mums gājis, bet – šī bagāža man ir iedevusi pārliecību, ka nekas šajā dzīvē nevar notikt tāds, kas mani varētu nolikt uz ceļiem. Pat ja nebūs darba uz skatuves, es zinu, ka ir tūkstoš citu lietu, ar ko nodarboties. Un ir labi, ja esi ne tikai mākslinieks, bet proti arī plauktiņu pieskrūvēt, zivis nokūpināt un salātus dārzā izaudzēt,» nezaudējis dzīvesprieku, nosaka šīs nedēļas gaviļnieks.

Bet uz jautājumu, ko viņam dzimšanas dienā uzdāvināt, Uģis Roze atteic: «Vienīgais, kas mani varētu iepriecināt – ja kāds komponists uzrakstītu man jaunu koncertprogrammu vai nāktu piedāvājums piedalīties kādā jaunā muzikālā programmā. Bet, protams, vairāk par kādām praktiskām lietām man ir svarīgi, ka cilvēki mani nav aizmirsuši, ka esmu kādam nozīmīgs un vajadzīgs. Jā, šī enerģijas apmaiņa ar cilvēkiem, kuri arī man ir dārgi, ir daudz vērtīgāka par jebkādām dāvanām. Un tas nekas, ka šajā dzimšanas dienā mums nebūs iespējas satikties, jo – gan jau vēl būs tūkstoš iespēju gan satikties uz skatuves, gan pasēdēt un pasvinēt, gan kopā pamakšķerēt vai pastaigāt pa mežu. Gan jau tas viss vēl būs. Nekas jau nav beidzies.»

***

UĢIS ROZE
– Dziedātājs un vokālais pedagogs

– Dzimis 1960. gada 19. aprīlī mākslu mīlošā un muzicējošā ģimenē – tēvs spēlējis akordeonu, brālis – gan akordeonu, gan ģitāru, bet vecāki bijuši amatierteātra aktieri

– Mācījies Ķekavas vidusskolā, Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā

– Muzicējis grupā Metronoms un Ogres pūtēju orķestrī, dziedājis kolhoza 9. maijs vokālajā ansamblī Inversija, grupā Turaidas Roze (no 1987. g.) un projektā Jumis

– Ieguvis 2. vietu jauno dziedātāju konkursā Jūrmala ’87

– 90. gados muzicējis Vācijas izklaides iestādēs

– Ierakstījis soloalbumu Divtulība (Mūzikas ierakstu izdevniecība Upe, 2002)

– 2015. gada pavasarī pēc komponista Jāņa Lūsēna iniciatīvas apvienojies duetā ar Anmary, izveidojot muzikālo apvienību Promenāde

– Piedalījies dažādos muzikālos projektos, tostarp mūziklos Les Miserables (K. M. Šēnbergs/V. Igo Nožēlojamie, 2008), Agrā rūsa (J. Lūsēns/ P. Brūveris, 2010), Sniega karaliene (J. Lūsēns/I. Zandere, 2011) un Meierovics (J. Lūsēns/M. Zālīte, 2013)

– Bērnu un jauniešu centrā Rīgas skolēnu pils jau vairāk nekā 20 gadu darbojas Uģa Rozes vokālā studija; pēdējos sešus gadus ar talantīgiem dziedātgribētājiem strādā arī Ādažu Mākslas un mūzikas skolā

– Divi bērni, trīs mazmeitas

Foto: Publicitātes