Atklātā vēstulē kultūras darbinieki lūdz palielināt nozares budžetu un daļēji segt zaudējumus

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam (JV), Ministru kabinetam un Saeimai aicina valsts augstākās amatperonas palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji segt negūtos ieņēmumus.

Kā informēja Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijā un Radošo savienību padomē, visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas visa Latvijas kultūras nozare. Tādēļ organizācijas lūdz palielināt kultūras nozares budžetu un daļēji segt negūtos ieņēmumus, kā to darot citas Eiropas valstis, piemēram, Igaunija kultūras nozarē esot investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Tāpat kultūras nozares pārstāvji aicina amatpersonas izveidot atbalsta instrumentus ārkārtējās situācijas krīzes radīto seku mazināšanai.

Vēstulē tiek norādīts, ka situācijas risināšanai nepieciešams veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē 2020.gadā un 2021.gadā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu kultūras institūciju saglabāšanu pēckrīzes laikam, kā arī lai nodrošinātu darbu kultūras profesionāļiem ārkārtējās situācijas laikā.

Tiek skaidrots, ka to iespējams īstenot, piešķirot papildus finansējumu jau esošām programmām Valsts kultūrkapitāla fondā, kā arī izstrādājot jaunas mērķprogrammas speciāli krīzes periodam.

Kā vēl viens risinājums tiek minēts kopējās tautsaimniecības atjaunošanas stratēģijā integrēt kultūras atbalsta pasākumus, stiprinot radošās industrijas ekonomisko pienesumu un veidojot jaunus kultūras produktus sociālās distancēšanās laikmetā – investēt radošo inkubatoru un digitalizācijas programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Tāpat tiek prasīts iekļaut kultūras nozares nevalstiskās organizācijas un uzņēmumu pārstāvjus darba grupās, kas izstrādā krīzes situācijas pārvarēšanas mehānismus.

Jau ziņots, ka ar valdības izsludināto ārkārtējo situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās. Vēstules autori skaidro, ka šis aizliegums ir izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 000 cilvēku, jo saskaņā ar “Euorstat” 2018.gada Darbaspēka apsekojuma datiem kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

“Prognozes nav iepriecinošas – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti, un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020.gada beigām,” vēstulē pauž kultūras nozares pārstāvji un uzsver, ka šī ir bezprecedenta situācija, kad kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus.

“Šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare,” uzskata atklātās vēstules autori.

Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka “kultūras darbinieki ar lielu atbildību, izpratni un solidaritāti” atbalsta valdības lēmumu prioritāri rūpēties par visu fizisko veselību un labklājību. Tie savu iespēju robežās ir snieguši savu artavu ārkārtas situācijas pārvarēšanai un sabiedrības gara uzturēšanai, proti, kopš ārkārtas situācijas sākuma bez vai par “simbolisku atlīdzību” sabiedrībai tiešsaistē padarīti pieejami teātra izrāžu ieraksti, tiek atskaņoti koncerti, īstenoti dzejas un prozas lasījumi un citas aktivitātes.

Tomēr, viņuprāt, saglabājoties ierobežojumiem, vēl nebijušā krīzes situācijā nonāks viss nevalstiskais un privātais sektors, kas kultūras nozarē ir būtiski papildinājis valsts nodrošināto minimālo kultūras pakalpojumu grozu ar daudzveidīgu saturu, un galvenokārt – pateicoties līdzfinansējumam, kas veidojies no biļešu un citiem ieņēmumiem.

Tāpat vēstules autori norāda, ka “2020.gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc aizbraucējiem atgriezties Latvijā – tās kultūra”.

“Kad krīzi piedzīvo lauksaimnieki, neviens neaicina tos mainīt profesiju, jo zina, ka zemnieku darba augļi ir mūsu maize,” pauž kultūras nozares pārstāvji, vienlaikus atzīmējot, ka kultūras darbinieki nodrošina sabiedrības sociālo un garīgo asinsriti, bez kuras nevienas valsts pastāvēšana nav iedomājama, tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas uz uz proaktīvu rīcību, lai kopā pārvarētu 2020.gada krīzi.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir jumta organizācija, kas apvieno un pārstāv tādas kultūras organizācijas Latvijā, kuru mērķis nodrošināt kultūras daudzveidību un pieejamību jebkura vecuma un dzīves līmeņa cilvēkiem.

Savukārt Latvijas Radošo savienību padome ir kultūrpolitikas organizācija, kas apvieno desmit radošās savienības un pārstāv kopskaitā vairāk nekā 3000 radošo personu. RSP mērķi ir kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai un radošo personu profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.

Foto: F64