Zviedru vēja uzņēmēji sūdz tiesā Tukuma domi

Zviedru kompānija “Eolus Vind AB”, kas jau vairākus gadus meklē Latvijā vietu dažiem desmitiem milzīgu vēja ģeneratoru, iesūdzējusi tiesā Tukuma domi. Lai gan projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemts kopumā pozitīvs vērtējums, pašvaldības pozīcija pēc politiskās vadības maiņas ir iecerei nelabvēlīga.

Tukuma novada domes lēmumu, ar ko tiek noraidīta zviedru meitasfirmas SIA “Pienava Wind” paredzētā darbība – vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecība, pašvaldības informatīvajā izdevumā “Tukuma Laiks” skaidro domes priekšsēdētājs Normunds Rečs:

“Līdz šim neviena būvniecības iecere Tukuma novadā nebija izsaukusi tik izteiktus sabiedrības protestus. Pret vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecību bija saņemti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi (8210 klātienē parakstīti, bet 2116 bija elektroniski parakstīti portālā manabalss.lv). Balstoties uz veselo saprātu, ņemot vērā ar vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstiem izteiktos iebildumus un lēmumprojektā ietverto izvērsto juridisko argumentāciju, domes deputātu vairākums 25. martā noraidīja vēja elektrostaciju parka būvniecības ieceri Džūkstes pagasta Pienavas ciema apkaimē.” Arī pats mērs balsojis pret vēja parka projektu. Komentēt gaidāmo tiesvedību ar vēja uzņēmēju priekšsēdētājs gan atturas, lai neietekmētu tiesvedību.

Tautu uzkurināja sveces

Pret ko tad iestājas tukumnieki? Neatkarīgā par to aizpērn jau vēstīja. “Eolus Vind AB” ar meitasuzņēmuma starpniecību Latvijas zemē uz robežas starp diviem novadiem sākotnēji vēlējās iedēstīt 52 vēja stacijas ‒ no tām 25 Dobeles novadā un 27 Tukuma novadā. Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšanas turbīnu pieļaujamais skaits samazināts līdz 35. No tām 22 atrastos Tukuma pusē, bet 13 – Dobeles novadā. Taču pat pie pozitīva Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma galavārdu tāpat saka pašvaldība. Un ar to vēja uzņēmējam nesokas.

Dobelnieki jau sākotnēji bija skeptiskāk noskaņoti. Viņus uzkurināt palīdzēja cita ārzemju uzņēmuma “Baltic Candles Ltd” vadība. Tieši sveču uzņēmums izvērsa plašu pretkampaņu vēja ģeneratoriem. Iedzīvotāji tajā azartiski iesaistījās, un pašvaldība pat nemēģināja likt šo projektu uz balsošanu. Kā skaidro Dobeles novada mērs Andrejs Spridzāns, pašvaldībai nav pamata izskatīt šo jautājumu, jo teritorijas plānojums šāda izmēra un jaudas vējdzirnavu uzstādīšanu neparedz.

Tukuma pašvaldība turpretim izskatīt jautājumu nenobijās, lika projektu uz balsošanu un izdarīja, kā vēlas iedzīvotāji. Projektu noraidīja.

Nē ‒ 110 miljoniem

Pašvaldības lēmumā teikts:

“Izskatāmajā lietā dome neapšaubāmi konstatē iesniedzēja finansiālus ieguvumus no paredzētās darbības, taču tanī pašā laikā

dome konstatē, ka sabiedrības ieguvumi situācijā, ja paredzētā darbība tiks realizēta, būs ievērojami mazāki vai nesalīdzināmi mazi salīdzinājumā ar sabiedrībai un dabai radīto kaitējumu un paredzamo negatīvo ietekmi uz Tukuma novada cilvēku dzīves kvalitāti.”
Dome lēmumā aplūko potenciālo kaitējumu videi, iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām, ietekmi uz Tukuma novada ainavu un tās daudzveidību, ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīvību, kā arī izvērtē sabiedrības viedokli un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu. 20 lappušu garā lēmuma noslēgumā ir teikums:

“Tukuma novada dome nolemj neakceptēt SIA “Pienavas Wind” paredzēto darbību ‒ vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecību Tukuma novadā.”

Šis teikums aptur aptuveni 110 miljonu eiro lielu investīciju ienākšanu Latvijā. Tā apgalvo vēja parka attīstītāja SIA “Pienava Wind” valdes loceklis Gatis Galviņš.

Par infraskaņu un sikspārņiem

Uzņēmums ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, uzskatot, ka “dome nepareizi interpretējusi un piemērojusi vispārējos tiesību principus, tostarp nepamatoti atsaukusies uz Eiropas ainavu konvenciju un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī balstījusies uz neprecīziem vai sagrozītiem faktiem par projekta ietekmi uz apkārtējo vidi, tostarp putniem un sikspārņiem, ainavu un cilvēku veselību”. Līdzīgi kā dome savā lēmumā analizē projektu, tā uzņēmums pieteikumā tiesai analizē domes lēmumu. Secinājums par infraskaņas un zemas frekvences skaņas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīvību esot izdarīts bez faktiska un juridiska pamata. Atsevišķi putnu un sikspārņu sugu īpatņi var tikt vairāk apdraudēti, taču šie draudi ir novēršami ar piemērotiem pasākumiem. Plānotā parka teritorija neietilpst nacionāla mēroga unikālās ainavu telpās. Visbeidzot vēja turbīnas var uzbūvēt augstākas, lai saražotu vairāk enerģijas.

Šī nebūtu OIK shēma

Viens arguments par labu šim vēja projektam atrodams zviedru iecerētajā biznesa modelī. Uzņēmums apgalvo, ka projekta īstenošanas gadījumā tas nepretendēs uz Latvijas valsts subsīdijām. Tas būtu īsts bizness, nevis nozarē raksturīgā tradicionālā shēmošana ar OIK maksājumu sistēmu.

Jāatgādina, ka pašlaik visi atjaunojamās enerģijas projekti kaitē Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, jo to saražotā produkcija nav konkurētspējīga. Tā jāpērk piespiedu kārtā par nesamērīgi paaugstinātām cenām. Turklāt lielākoties šī enerģija nemaz nav zaļa, jo elektrība tiek iegūta gāzes koģenerācijas stacijās. Faktiski tā ir legalizēta krāpšanas shēma.

Savukārt zviedru vēja turbīnas Latvijā patiešām grieztu vējš, un tās ražotu elektrību, kas tiktu pārdota biržā par tirgus cenu.

Foto: Publicitātes

Komentāri