“Delnai” pielaide valsts noslēpumam neesot vajadzīga

Darbībai Aizsardzības ministrijā (AM) ar tās dokumentiem ārvalstu finansētai biedrībai “Delna” pielaide valsts noslēpumam neesot vajadzīga, savukārt Satversmes Aizsardzības birojs (SAB) pielaides noslēpumam nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nemaz neizsniedzot – Neatkarīgajai apgalvoja iepriekšminēto resoru oficiālās amatpersonas.

Šā gada aprīlī “Delna” un AM noslēdza līgumu par sadarbību ārkārtējā situācijā veikto iepirkumu uzraudzībai. No līguma izriet, ka šī ārvalstu finansētā biedrība ieguvusi tiesības brīvai piekļuvei informācijai AM un tās padotībā esošajās iestādēs, “tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām” saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem. “Delna” ieguvusi arī tiesības piedalīties iepirkumu komisijas sēdēs un iztaujāt AM amatpersonas.

Līgumā nav precīzi atrunāti liegumi saņemt arī citu informāciju.

Lai tiktu pie aizsardzības resora iepirkumu dokumentiem, vienkāršajiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem ir jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāiegūst industriālās drošības sertifikāts. Tikmēr ārvalstu finansētai organizācijai, lai tiktu pie AM informācijas, pietiek ar vienkāršu sadarbības līgumu.

Iepirkums nav noslēpums

Lai atklātu “Delnas” noslēpumu ‒ tiesības šiverēt pa AM, Neatkarīgā vaicāja AM Militāri publisko attiecību departamenta direktoram Kasparam Galkinam, vai “Delnas” pārstāvjiem, kuri komunicē ar AM, ir pielaides valsts noslēpumam; vai viņiem ir kādas legālas alternatīvas atļaujas piekļuvei valsts noslēpumus saturošam objektam?

Uz minētajiem jautājumiem K. Galkins sniedza atbildi: “Starp Aizsardzības ministriju un “Delnu” noslēgtais līgums par sadarbību ārkārtējā situācijā veikto iepirkumu uzraudzībai nav saistīts ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. “Delnas” pārstāvjiem nav nedz tiešas, nedz alternatīvas, nedz kādas citas iespējas piekļūt valsts noslēpumu saturošam objektam, jo šie pārstāvji neuzturas telpās, kurās tiek glabāta, apstrādāta vai pārrunāta valsts noslēpumu saturoša informācija. Valsts noslēpumu saturošo objektu, kā arī dokumentu, kas satur ierobežotas pieejamības vai dienesta vajadzībām informāciju, apriti regulē citi dokumenti, t.sk. MK noteikumi, iekšējās instrukcijas, kas nav jāatrunā speciāli līgumos vai otrādi ‒ līgumos jāatrunā tikai tad, ja ir saskare ar šādu informāciju.”

MIDD atbildība

Savukārt SAB amatpersonai Ivetai Maurai Neatkarīgā vaicāja, vai kādai “Delnu” pārstāvošai personai SAB ir izsniedzis pielaides valsts noslēpumam; vai ir kādas legālas alternatīvas atļaujas piekļuvei valsts noslēpumus saturošam objektam, izņemot pielaides, kuras izsniedz SAB un Valsts drošības dienests?

Uz minēto Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: “Atbilstoši likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajai kompetencei Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Pārresoru koordinācijas centrā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Satversmes aizsardzības birojs. Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās institūcijās, Nacionālajos bruņotajos spēkos personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Citās institūcijās personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Valsts drošības dienests. Ņemot vērā minēto,

SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Darbs ar valsts noslēpumu ir iespējams tikai likumā noteiktajā kārtībā un veidā.”

Ārvalstu finansētāji

Pēdējais pieejamais pārskats par 2018. gadu liecina, ka ziedotāji ārvalstnieki “Delnai” ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. No juridiskām personām dāsnākie ziedotāji 2018. gadā bijuši ārvalstīs reģistrētā un ar Džordža Sorosa vārdu saistītā organizācija “Transparency International” (75 465 eiro), kā arī Vācijas vēstniecība (15 437 eiro). Lielākie ziedotāji privātpersonas ar norādi “noteiktiem mērķiem” bijuši Sahle Sven Erik Gustaf (20 000 eiro), Simon Boddy (5000 eiro), Karlsons Justs Nikolajs (4000 eiro).

Foto: Ekrānšāviņš no SAB mājaslapas

Komentāri