Slimnīcas atjauno visu aprūpi, jārēķinās ar garām rindām

Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes gatavojas pilnībā atsākt darbu pēc Covid-19 ierobežojumiem. Saskaņā ar veselības ministres rīkojumu no 3. jūnija pilnībā tiek atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. To pacientu rinda, kas nesaņēma ieplānotās konsultācijas vai izmeklējumus koronavīrusa situācijas dēļ, ir mērāma tūkstošos. Uz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājus var pierakstīt tikai gada beigās, taču tajā pašā laikā ir pacienti, kuri atsakās no izmeklējuma vai ārsta vizītes, jo nevēlas pašlaik doties uz slimnīcu.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ierobežoja martā, neilgi pēc ārkārtas stāvokļa noteikšanas Covid-19 izplatības dēļ, tomēr nosakot, ka atsevišķas nozares varēs turpināt darbu, piemēram, vēža ārstniecība. 13. maijā ierobežojumus daļēji mīkstināja, bet tagad no 29. maija nolemts paplašināt dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt no 3. jūnija būs atļauts sniegt visus plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, un tas nozīmē, ka būs pilnībā atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi. Veselības ministrijā uzsver: tāpat kā līdz šim būs jānodrošina stingri piesardzības pasākumi, piemēram, jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo pacientu skaits, kas vienlaikus uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzs ierašanās laiks veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Pēc katras pacienta vizītes būs jāveic dezinfekcijas pasākumi. Var uzskatīt, ka drošības pasākumi joprojām slimnīcās un poliklīnikās saglabāsies pietiekami stingri.

Pieraksts atjaunots, papildu kvotu nav

Stradiņa slimnīca apzinājusi datus: ārkārtas situācijas laikā pakalpojumus nesaņēma aptuveni 6000 pacientu. “Izsludinot ārkārtas stāvokli valstī un drošības nolūkos uz laiku apturot pacientu apkalpošanu, mēs rēķinājāmies ar zināmu saspringumu un papildu darba slodzi,” Neatkarīgajai saka P. Stradiņa slimnīcas speciāliste Janita Veinberga. Pēc slimnīcas Klientu apkalpošanas daļas vadītājas Dzintras Kļaviņas teiktā, pašlaik lielākais darba apjoms slimnīcas atbalsta struktūrvienībās notiek tieši ar šo pacientu vizīšu pārplānošanu, sazinoties telefoniski ar katru no pacientiem, meklējot tuvāko iespējamo laiku ārstu kalendārā. Konkrētu laiku, kad visi šie pacienti būs saņēmuši savu pakalpojumu, ir grūti prognozēt, tas var atšķirties dažādās specialitātēs, jo jāņem vērā rindu garumi un speciālistu skaits slimnīcā.

Jauni pacienti pierakstīties pašlaik var, taču ir viens šķērslis. “Publiski izskanot ziņai, ka pieraksti ir atvērti [maija sākumā, kad sākās ierobežojumu daļēja atcelšana], sabiedrība zināmā mērā šo ziņu pārprata. Tas nenozīmē, ka slimnīca saņēmusi kādas papildu kvotas vai ka – zvanot šodien, pie ārsta iespējams tikt jau rīt,” uzsver slimnīcas pārstāve J. Veinberga.

Rindas ir garas, un tādas tās ir bijušas arī pirms ārkārtas situācijas. Speciālistu trūkums medicīnā ir galvenais iemesls ilgajai gaidīšanai uz veselības aprūpes pakalpojumu.

Pieprasītākās specialitātes ir kardioloģija, oftalmoloģija, kur pašlaik pierakstu slimnīca var piedāvāt uz rudeni. Savukārt pie neirologa, urologa un ķirurga vizīte iespējama jau jūnijā.

Slimnīcā visu ārkārtas situācijas laiku nepārtraukti ir darbojies slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrs, kura darba apjomā nav bijuši vērojami būtiski samazinājumi, bet nelielais pacientu skaita kritums skaidrojams ar pieņemto hospitalizācijas plānu valstī, proti, vieglākos pacientus transportēja uz reģionālajām slimnīcām, un cilvēku aktīvāku saziņu ar ģimenes ārstiem, izvērtējot nepieciešamību doties uz slimnīcu pašiem. “Būtībā varam teikt, ka Neatliekamās medicīnas centra darba ritms ir sakārtojies, jo novērojām, ka šajā laikā cilvēki ar vienkāršāk risināmām problēmām – aizkritusi auss, viegls klepus, neliela temperatūra ‒ uz slimnīcu vairs nenāca,” par slimnīcas pieredzi stāsta J. Veinberga.

Covid-19 visu koriģē

Slimnīca skaidri redz speciālistu trūkumu un tieši Stradiņu gadījumā – novecojušās infrastruktūras problēmas. Lai atjaunotu slimnīcas pakalpojumus, jāievēro noteikti drošības pasākumi, kuri nozīmē garāku pacienta vizītes laiku, telpas virsmu dezinfekciju pēc katra pacienta. “Mūsu vecie korpusi nav viegli pielāgojami jaunajām prasībām – telpas ir šauras, un mums ir nācies arī samazināt gultu skaitu, piemēram, onkoloģijas nodaļā, jo atstatumam starp pacientu gultām palātās ir jābūt lielākam,” norāda J. Veinberga. Tieši tagad slimnīca izjūt tās priekšrocības, ko dod slimnīcas jaunais korpuss, kur telpas ir plašas, tādēļ atjaunotās ārstu vizītes plānots nodrošināt tieši tur. Tomēr virknei speciālistu darba kabineti un aprīkojums atrodas vecajos korpusos, tādēļ ir sarežģīti iekārtot jaunas darba vietas un saplānot pacientu plūsmas tā, lai tās praktiski nesaskartos.

Veselības pakalpojumu sniegšanu kādreizējā apmērā ierobežo arī tas, ka ārsti, kuri iepriekš pieņēma pacientus poliklīnikā un stacionārā, tagad to vairs nevar darīt, lai koronavīrusu no ambulatorās pieņemšanas neaiznestu uz stacionāru, kur ārstējas pacienti vissmagākajās situācijās, piemēram, pēc smagām operācijām, transplantācijas.

Nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas

Rīgas Austrumu slimnīca pakāpeniski atjauno veselības aprūpes pakalpojumu, un pagaidām slimnīca nolēmusi neieviest maksas pakalpojumu, lai nodrošinātu visiem pacientiem vienlīdzīgas iespējas saņemt medicīniskos pakalpojumus. Slimnīcas aplēses aprīlī par pacientu skaitu, kuri ārkārtas situācijas dēļ nesaņēma konsultācijas vai izmeklējumus, rādīja, ka šo pacientu skaits ir ap septiņi tūkstoši. “Faktiski pašlaik jūsu jautājums, cik ilgā laikā slimnīca varētu sniegt pakalpojumus visiem tiem pacientiem, kuri tos nesaņēma, ir neatbildams, jo situācija mainās stundu pa stundai,” Neatkarīgajai saka Rīgas Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors un ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis. 90 procentos gadījumu šos pacientus izdevās apzināt, un apmēram trešā daļa pacientu atteikušies no pakalpojuma – vai nu tāpēc, ka tas vairs nav nepieciešams, vai to saņēmuši jau kaut kur citur, kā arī daļa pacientu nevēlas pašlaik nākt uz slimnīcu koronavīrusa izplatības dēļ. Tiesa, kā uzsver H. Plaudis, slimnīca pašlaik ievēro ļoti stingrus noteikumus, tā ir drošāka par jebkuru citu vietu.

Līdzīgi kā citās slimnīcās, arī Rīgas Austrumu slimnīcā ir medicīnas jomas, kur pieraksts ir iespējams ātrāk – pēc diviem trim mēnešiem, bet ir arī tādi pakalpojumi, kur ātrākais laiks, kad var tikt pie ārsta, ir gada beigas. “Atcelto konsultāciju un izmeklējumu skaits kopumā ir milzīgs, tāpēc veidojas rindas,” skaidro H. Plaudis. Ilgāks gaidīšanas laiks ir pie ārstiem speciālistiem, kuru skaits ir neliels, proti, tas ir saistīts ar cilvēkresursiem noteiktās specialitātēs. “Uzkrāto” rindu mazināšana ir atkarīga arī no pašreizējā “epidemioloģiskā režīma”, proti, izmeklējums un konsultācija vienam pacientam pašlaik prasa vairāk laika, tātad vienlaikus var uzaicināt mazāku skaitu pacientu. “Nevienam pacientam neatteiksim, visi var sazināties un noskaidrot situāciju, tiesa, pašlaik nevaram pateikt, cik ilgā laikā visus pieņemsim,” saka ārsts.

Plaudis arī uzskata, ka būtu jāsāk domāt par veselības aprūpes tarifiem: “Es neredzu citu mehānismu, kā situāciju uzlabot.

Vienreizējie finansējuma piešķīrumi ir kā naudas nodedzināšana, bet šajā jomā nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Gribam dzīvot pa jaunam, bet visu laiku cenšamies atgriezties vecajā dzīvē.”
Tarifi jāpaaugstina gan ambulatorajiem pakalpojumiem, gan, kā Neatkarīgajai intervijā iepriekš atzina Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs, intensīvās terapijas tarifi, kuru palielināšanu nav izdevies panākt.

Pacientu skaits samazināsies

Datu vai aplēšu, cik pacientu ārkārtas situācijas laikā nav saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus vai arī saņēmuši tos vēlāk, Veselības ministrijai nav, un tos arī, visticamāk, būtu grūti apzināt. “Lai varētu novērtēt izmaiņu ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jāpaiet noteiktam laikam ‒ vismaz vienam diviem pilniem mēnešiem,” Neatkarīgajai saka Oskars Šneiders, Veselības ministrijas speciālists. “Tas ļautu novērtēt ārstniecības iestāžu “caurlaides” spēju pie jaunajiem apstākļiem.” Nacionālais veselības dienests regulāri seko noslēgto līgumu izpildei, un pašlaik ir skaidrs, ka līdz ar papildu drošības pasākumiem vienam pacientam veltītais laiks ir ilgāks. Tāpēc kopējais pacientu skaits, ko ārstniecības iestādes varēs apkalpot, samazināsies. Veselības ministrijai pašlaik nav indikāciju, ka ārstniecības iestādes nevarētu veikt līgumā noteiktās saistības par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ministrija ārstniecības iestādēm ieteikusi iespēju robežās sākumā nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.

Jārēķinās ar garākām rindām

Pacientu pierakstus atjauno arī reģionālās un lokālās slimnīcas. Kuldīgas slimnīca šodien, 29. maijā, atjauno pierakstu uz visām ambulatorajām pieņemšanām, plānveida operācijām un endoskopijas izmeklējumiem. “Atjaunojot visus plānveida pakalpojumus, pacientiem jārēķinās ar garākām rindām, jo vīrusa izplatības dēļ pāris mēnešos izveidojies liels neapkalpoto pacientu skaits, ko veido atteiktās pieņemšanas, gaidīšanas rindas un kārtējais pieraksts,” stāsta slimnīcas vecākā pacientu reģistrētāja Gunta Pagraba. Pašlaik uz valsts apmaksātu speciālista konsultāciju vai izmeklējumu gaida vairāk nekā 700 pacientu. Apkalpošanas temps ir ievērojami lēnāks, nekā tas bija iepriekš, tāpēc slimnīcas pacientus aicina būt pacietīgiem. Apkalpošanas tempu ietekmē stingrie piesardzības pasākumi, piemēram, dezinfekcija pēc katra pacienta.

Prioritāri pieraksta pacientus, kuriem iepriekš vizīte tika atcelta ārkārtējās situācijas dēļ, taču pieņemšanas paredzētas arī pacientiem, kuri pierakstu pie speciālista veiks tagad. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli. “Pie atsevišķiem speciālistiem rindas nav garas, piemēram, pie ķirurga uz valsts apmaksātu konsultāciju iespējams pierakstīties jau pēc nedēļas. Ar garāku rindu jārēķinās sievietēm, kuras vēlas pierakstīties pie ginekologa,” norāda G. Pagraba.

Komentāri