Georga lentīšu ierobežojumi pagaidām caurumaini

Ar ievērojamiem iebildumiem no policijas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas Saeimas atbildīgā komisija pirmajam lasījumam Saeimā beidzot virzījusi Nacionālās apvienības rosinātus likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana publiskos izklaides un svētku pasākumos. Ārpus tiem lentītes varēs gan nēsāt pie apģērba, gan karināt mašīnās vai pat nokrāsot tās attiecīgajās krāsās.

“Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai. Aizliedzot Georga lentes, tiktu ierobežotas šādas ideoloģijas izpausmes. Mums ir jāparāda sava nostāja pret šo lenšu lietošanu publiskos pasākumos,” pauž atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Pirmais šāds mēģinājums cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālo apvienību pārstāvošais Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo bija sapratis, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

Izskatīšanai Saeimā tagad virzītais likumprojekts arī ir Nacionālās apvienības rosināts un atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tas nonāca jau pagājušajā gadā, taču, iesaistītajām pusēm vienojoties, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vētīšanai īpašā darba grupā.

Teju neizpildāms likums

Darba grupai strādājot gandrīz gadu, neskaidrības tā arī nav atrisinātas, taču politiskā apņemšanās likumprojektu tomēr apstiprināt ir pietiekami pieņēmusies spēkā, lai iebildumus un bažas par likuma izpildes iespējām neņemtu vērā.

Piemēram, Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs skaidro – lai kādu sodītu par Georga lentītes nēsāšanu, teiksim, 9. maija pasākumā Rīgā Uzvaras parkā, personai būs jāatrodas likumīgi pieteiktā un atļautā pasākumā, kāds tas Covid-19 dēļ nebija šogad. Jānoskaidro būs arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu. “Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē,” norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidro V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt. “Ir jāizvērtē, vai tās [lentītes] ir tik bīstamas Latvijai, kaut arī nenoliedzu, ka kaimiņvalsts ideoloģija ir arī uz krāsu ekspluatāciju [..] Ar katru gadu lentīšu izmantošana publiskajā telpā samazinās un samazinās. Šogad, kaut policijai sabiedrība pārmeta darbības trūkumu 9. maijā, kad cilvēki gāja Covid apstākļos nolikt ziedus, tur vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku bija pabijuši, mēs paskatījāmies, ka cilvēki nelika ziedus ar Georga lentītēm,” stāsta E. Vidriks.

Teritorijā ierobežota darbība

Policijai darbu sarežģītu arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai.

“Pat ja visas problēmas atrisinās, tad tos, kas brauc ar lentīti spogulī mašīnā, tas likums vispār nekā neiespaidos, pat tad, ja nokrāsos mašīnu kolorādo krāsās. Ar kaitīgu ideoloģiju mēs varam cīnīties ar administratīviem sodiem, kaut nekas tāds pasaulē nav bijis. Tad jau [likums] jāattiecina uz jebkuru sadzīvi, ja mēs gribam panākt rezultātu. Mums jāizvērtē, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug. Ar ideoloģiju parasti cīnās ar pretideoloģiju,” uzskata E. Vidriks.

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu komisijā strādājošā Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret Krievijas agresiju un tās propagandu. Apstiprinot likumprojektu virzībai Saeimā, deputāti apņēmās visas šīs nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja vien “Saskaņas” un “Attīstībai/Par!” deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Daudz liegtā

Pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus ‒ sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” patlaban nosaka, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem to laikā ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā). Savukārt likuma grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, nosaka, ka šajos pasākumos arī stilizētā veidā būs aizliegts izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kā arī ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus ‒ sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.

Foto: F64

Komentāri