JKP mēģina iedot miljonu savai favorītskolai

Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.

Neatkarīgās rīcībā nonācis valdības dokumentu sistēmā neatrodams Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par konceptuālo ziņojumu “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu””.

Rīkojuma projekts paredz divu gadu laikā ieguldīt Žila Verna Rīgas franču skolā 970 000 eiro. No tiem 880 000 domāti infrastruktūrai. Proti, Lēdurgas ielā 26 no Rīgas domes nomātās ēkas pārbūvei. Tā ir kādreizējā Rīgas 29. vidusskola, kurā agrāk mācījās krievu bērni. Vieta gana pievilcīga – netālu no Mežaparka, taču silikātķieģeļu ēkas paskats gan ir bēdīgs, un arī interjers izstaro nepatīkamu pēcpadomju pieticību. Ja par mācībām šādā vidē vecākiem jāmaksā barga nauda, viņi vēlas uzlabojumus.

Mācās ne tikai Eglīša bērni

Jaunā konservatīvā partija iespēju palīdzēt skolai saskatījusi koronakrīzes risinājumos. Piešķirot valsts naudu, kas paredzēta Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, “tādējādi atbalstot publiskās infrastruktūras attīstības projektus, kas stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darbavietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā”.

Pēc miljona ieguldīšanas kā vienreizēja pasākuma rīkojuma projekts paredz arī tālāku ikgadēju finansējumu Eiropas skolas darbībai – 200 līdz 300 tūkstošu eiro apmērā.

Valdības rīkojuma melnrakstu Neatkarīgā saņēma ar norādi, ka šo ieceri Covid-19 piesegā bīda JKP un Gatis Eglītis, kura bērni mācās Žila Verna Rīgas franču skolā. Neatkarīgās sazvanīts, Saeimas deputāts uzsver, ka tur mācās ne tikai viņa bērni: “Daudziem tur bērni mācās! Arī Finanšu ministra biroja vadītājai – mācās.”

Šādu faktu deputāts piemin, liekot noprast, ka arī partijai “Jaunā Vienotība” ir personiskas intereses pasniegt milzu dāvinājumu tieši šai skolai. Tātad ne tikai Jaunās konservatīvās partijas biedriem ‒ vecākiem.

Rīkos dekoratīvu konkursu

Zināms pamats kautrēties par ieceri ir. Ja skola ir privāta maksas iestāde, tad tā kā ikviens cits uzņēmums var doties uz banku, ņemt kredītus, ieguldīt attīstībā un izaugsmē. Taču šai gadījumā būtu runa par vienreizēju grantu, kas tiek piešķirts bez konkursa. Turklāt lielākā daļa naudas tiktu atvēlēta būvdarbiem, bet Eiropas skolas izglītības programmas uzsākšanai, kuras nepieciešamība pamato visu ieceri ‒ tikai 90 000 eiro. Desmitā daļa.

Kāpēc vienai privātai skolai bez konkursa jādāvina miljons eiro? “Daudziem tur bērni mācās!” skaidro JKP deputāts Gatis Eglītis. Tomēr premjeru Krišjāni Kariņu un pārējos koalīcijas partnerus pierunāt neizdevās. Vismaz dekoratīvs konkurss jāsarīko / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Koalīcijas partneri divas nedēļas pēc kārtas apsprieda šo ieceri, un galu galā konceptuālais ziņojums ar visu rīkojuma projektu tā arī netika palaists valdības dokumentu apritē. Saprata, ka pārāk neglīti izskatīsies, un vismaz formāls konkurss miljona un tam sekojošo ikgadējo grantu piešķiršanai ir nepieciešams. Bet saņēmējs galu galā tāpat būs Žila Verna Rīgas franču skola, visticamāk. Kā paskaidro Eglītis, citas Latvijā pastāvošās starptautiskās skolas par šādu iespēju nav izrādījušas interesi. (Tām pāris miljonu eiro grants nemaz nav vajadzīgs.) Arī Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tieši Žila Verna Rīgas franču skola būs vispiemērotākā:

“Izvērtējot sešas skolas, kas šobrīd realizē starptautiskās programmas, lielākas priekšrocības ir Žila Verna Rīgas franču skolai, tai pašā laikā, lai izvēlētos optimālāko risinājumu, ir nolemts rīkot konkursu uz Eiropas skolas izglītības programmas ieviešanu.”

Skola VIP atvasēm

Tā kā formāls konkurss jārīko, informatīvais ziņojums “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu” šobrīd tiek papildināts un precizēts. Kā skaidro ministrijas preses dienests:

“Tajā tiks iekļauti vairāki scenāriji Eiropas skolas programmu īstenošanai: 1) jaunas skolas celtniecība (termiņi, izdevumi, cilvēkkapitāls, citi resursi), 2) programmas izveide kādā no starptautisko programmu realizējošām skolām. Kā arī kritēriji, kas nosaka pamatprasības šādas programmas izveidei. Plānots, ka līdz 9. jūlijam ziņojums tiks nosūtīts Ministru kabinetam.”

Te vietā paskaidrot, ko nozīmē akreditēta Eiropas skola. Tā ir mācību iestāde, kurā tiek izglītoti ārvalstu, dažādu starptautisko organizāciju, Eiropas Savienības un NATO ierēdņu, militārpersonu un diplomātu bērni. Par Eiropas Savienības un dalībvalstu līdzekļiem. Vecāki darba darīšanās ilgstoši uzturas ārzemēs, ņem līdzi ģimenes un viņu atvasēm ir iespējas mācīties kādā no divām valodām – angļu, franču vai vācu. Šādās prestižās skolās bērnus labprāt sūta arī citi ‒ mazsvarīgāki ļaudis, kam vienkārši ir liela nauda un ambīcijas attiecībā uz bērnu nākotni. Būtībā – tā pati publika, kas jau šobrīd veido starptautisko skolu klientūru. Tikai mūsu skolām pietrūkst visas Eiropas akreditācijas titula.

Ar pirmo piegājienu nesanāca

Līdz 2019. gada beigām Eiropas skolu izglītības programmas īstenošana ir sākta 19 skolās dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tallinā skola atvērta vēl 2013. gadā. Arī Latvijas valdības rīcības plānā ir paredzēta akreditētas Eiropas skolas izveidošana un attiecīgu plānošanas dokumentu sacerēšana. Pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija bija izsludinājusi iepirkumu, lai veiktu pētījumu par iespējām izveidot Latvijā Eiropas skolu. Taču iepirkums beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens pretendents.

Šādos informācijas trūkuma apstākļos Jaunā konservatīvā partija nāca klajā ar ierosmi vienkārši iedot naudu sev personīgi vistuvākajai un mīļākajai skolai – vecās mājas pārbūvei. Ar pirmo piegājienu neizdevās.

Komentāri