Lembergs: Valsts pārvalde pēc novadu reformas paliks sarežģītāka

No Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) izrietošais Administratīvo reģionu likums valsts pārvaldi veidos sarežgītāku, ar nevajadzīgu pārvaldes posmu un izmaksām, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs norādīja uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 14. pantu, kur minēts, ka “Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums”.

“Nav nekādas informācijas, par kādu funkciju realizēšanu ir runa. Likumā šis pants ir ierakstīts, bet nav zināms, kādas ir šīs kopīgās funkcijas. Citiem vārdiem sakot, būs nevis vienpakāpju pārvalde, bet divpakāpju,” sacīja Lembergs.

“Sanāk, ka būs pašvaldības, novadi un valsts pilsētas un tad vēl būs administratīvie reģioni – Kurzeme, Zemgale, Rīga, Vidzeme un Latgale, un tam ir speciāls likums. Bet kādas būs tās kopējās funkcijas – to neviens nezina,” turpināja politiķis.

“Kas kopīgs Kurzemes teritorijai, ja neskaita nosaukumu un vēlēšanu apgabalus? Nekā nav kopēja. Saimnieciskā un kultūras dzīve norit pa transporta artērijām – Ventspils–Rīga, Liepāja–Rīga – tā ir tā komunikācija. Iedzīvotāji risina savas vajadzības tajā vietā, kur dzīvo, vai risina attiecīgajā pilsētā – ja cilvēks dzīvo laukos, tad Saldū. Bet, ja nerisina Saldū, tad kur risina? Rīgā vai Liepājā. Kas kopīgs Saldus iedzīvotājiem ar Talsu iedzīvotājiem?” bija neizpratnē Lembergs.

Lemberga ieskatā, valsts pārvalde līdz ar to paliks sarežģītāka un nesaprotamāka ar lielu, nevajadzīgu pārvaldes posmu, par ko maksās nodokļu maksātāji.

“Un tāds idiotisms notiek nevis Padomju Savienībā vai cariskajā Krievijā, bet mūsdienu Latvijā,” sacīja politiķis

Komentāri