Igaunijas pastnieku panākumi un problēmas Latvijā

Igaunijas pasts izmanto Latvijas iedzīvotāju pašizolāciju, lai palielinātu Latvijā pārsūtīto paku skaitu par 70%.

Igaunijas pasta meitasuzņēmums “Omniva Latvija” 29. jūlijā svinēja kārtējo darba uzvaru – atrādīja automatizētu sūtījumu šķirošanas iekārtu, ko atpircis no mātesuzņēmuma. Proti, Igaunijas iedzīvotāji aplaimojot viens otru ar pakām tik intensīvi, ka iekārta ar šķirošanas jaudu 2,5 tūkstoši paku stundā viņiem vairs nav pietiekama. Lietojums šādai iekārtai atradies Latvijā, kur “Omniva” pārsūtīto paku daudzums šā gada nepilnos septiņos mēnešos pieaudzis par 70% attiecībā pret tādu pašu periodu 2019. gadā un pārsniedzis 2,5 miljonu robežu.

Vienas pakas pārsūtīšanai “Omniva” noteikusi cenas 2,88, 3,88 vai 4,88 eiro atkarībā no pakas svara. Tādējādi kopējā naudas summa, ko Latvijas klienti šogad atdos igauņiem, tiecas pāri 10 miljonu eiro robežlīnijai. Lielākajai daļai no šīs nauda gan vajadzētu palikt tepat Latvijā kā algām divsimt “Omniva” darbiniekiem un citiem izdevumiem. To skaitā jābūt samaksai par šķirošanas telpu nomu noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksā “Green Park” Mārupē, kur uzstādīta automatizētās šķirošanas iekārtas. Par pērno gadu “Omniva” atskaitījusies, ka apgrozījusi 7,5 miljonus un nopelnījusi 746 tūkstošus eiro.

Jautājums, kāpēc šo naudu apgrozīt un paturēt tikai Latvijā nespēj Latvijas pasts. Vienu no iespējamām atbildēm uz šo jautājumu Neatkarīgajai sniedza satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš bija pagodinājis igauņu uzņēmuma rīkoto pasākumu ar savu ierašanos. Viņš norādīja uz Latvijas Konkurences padomi, kas komplektā ar Pārresoru koordinācijas centru modri sekojot, lai Latvijas valsts uzņēmumi nesniedz tādus pakalpojumus, kādi jau ir pieejami Latvijas tirgū. Kamēr šādus pakalpojumus sniedz citām valstīm piederoši uzņēmumi, tikmēr Konkurences padomei nekādu iebildumu nav, bet Latvijas valstij piederošiem uzņēmumiem jāpierāda, “ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai”.

Noteikti varētu likt arī savādākus akcentus, sadalot atbildību starp cilvēkiem, kuri pēdējos desmit gados atradušies “Latvijas pasta”, Satiksmes ministrijas un vēl citu iestāžu priekšgalā, par to, ka “Latvijas pasts” nokavēja pāreju uz pakomātu izmantošanu sūtījumu apritē.

Kvantitatīvais spēku samērs ir tāds, ka pašlaik “Omniva” apsaimnieko 208 pakomātus 97 apdzīvotās vietās Latvjā, bet “Latvijas pasts” šo pašu teritoriju aptver ar 62 pakomātiem.

Jau sagatavotā paku pārsūtīšanas jauda un klienti, kurus “Omniva” piesaistīja tad, kad “Latvijas pasts” vispār nepiedāvāja pakomātu pakalpojumus, padara igauņus par galvenajiem labuma guvējiem no tā, ka Latvijas iedzīvotāji labprātīgi vai piespiedu kārtā aizvietoja daudzu mantu nodošanu no rokas rokā ar nosūtīšanu caur dažādiem piegādātājiem. T. Linkaits atzīmēja, ka Covid-19 krīzes dēļ “Omniva” žēlojusies vienīgi par darbaroku trūkumu. Tagad šīs rokas tiks lielā mērā aizvietotas ar tehniku.

Latvijas ministra, Igaunijas vēstnieka Latvijā Arti Hilpusa un pārējo pasākuma dalībnieku uzrunās skanēja daudzi skaisti vārdi par to, kā pasta nozare sagādā jaunas ērtības Latvijas iedzīvotājiem, attīsta e-komerciju un kāpina darba ražīgumu. Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs atzīmēja, ka Mārupē tiek ražoti droni, kas varētu pārņemt paku piegādi klientiem. Atzīstot visus šos sasniegumus, tomēr ir jāvērš uzmanība uz paku sūtījumu skaita pieauguma negatīvajām sekām.

Pirmkārt, tīri praktisks brīdinājums “Omniva” klientiem, ka jaunā šķirošana paredz paku ielidināšanu kartona kastēs uz betona grīdas no vairāk nekā metra augstuma. Var jau būt, ka līdzīgas triecienslodzes šīm pakām bija jāiztur arī tad, kad pakas šķiroja ar rokām, bet tagad paku sūtītājiem neapšaubāmi jāpadomā, kā sūtījumus iesaiņot tā, lai ne to saturs, ne iepakojums nesašķīstu ne triecienā pret zemi, ne tad, ja šai pakai tiek uzmesta smagāka paka. Paku maksimālais svars ir 30 kg miera stāvoklī, ko krišanas laikā iegūtais paātrinājums var padarīt līdzvērtīgu 100 kg.

Otrkārt, nepieciešamība pasta sūtījumus labi iepakot padara tos par milzīgu vides piesārņojuma, t.i., praktiski nepārstrādājamu atkritumu avotu. Nav nekādu paņēmienu, kā pārstrādāt putuplastu vai atlipināt kartona, burbuļplēves, folijas un vēl citu materiālu kārtas, kas salīmētas, sakausētas sakniedētas ap pārsūtāmajām precēm. Ja Eiropas Savienība ar tiešu aizliegumu vai sevišķi augstiem nodokļiem padarīs neiespējamu tagadējo iepakojuma veidu lietošanu, daudzu mantu pārsūtīšana pakās var kļūt praktiski neiespējama.

Treškārt, nevar neierobežoti pieaugt Latvijas iedzīvotāju nopirkto preču daudzums. Šogad “Omniva” pārsūtītās pakas apmēram vienādās daļās nāk no internetveikaliem un iedzīvotājiem. Vismaz par internetveikalu izcelsmes pakām var droši teikt, ka katrai tajos nopirktai precei atbilst klātienes veikalos nenopirkta prece. Jau minētie ekoloģiskie apsvērumi vai politiski pavērsieni neizslēdz klātienes veikalu revanšu cīņā par Latvijā atlikušajiem iedzīvotājiem un viņu naudu.

Komentāri