Pensiju indeksācija šogad mazāka, bet būs

Jau šonedēļ Labklājības ministrija, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, sāks rēķināt koeficientus šā gada pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija noteikti būs, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Tomēr ņemot vērā faktu, ka šogad dažos mēnešos patēriņa cenas ir samazinājušās, nevis pieaugušas, pensiju indeksācija varētu būt mazāka.

Pensiju pārskatīšana notiek katru gadu 1. oktobrī. Saskaņā ar pensiju likumu pensijas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Proti, pensijas pieaugums ir atkarīgs no tā, vai pieaug patēriņa cenas un vai ir augusi vidējā alga valstī, no kuras veic sociālās iemaksas. No šiem abiem rādītājiem Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izrēķina vienu indeksu. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli viens, valsts pensiju nepārskata.

Deflācija ir dažos mēnešos

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu pārmaiņām jeb inflāciju rāda, ka 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7 procenta punktiem. Precēm cenas samazinājās par 1,6 procentpunktiem, bet pakalpojumiem pieauga par 1,3 procentpunktiem. Savukārt aktuālie dati par patēriņa cenu izmaiņām šā gada sešos mēnešos (salīdzinot mēnesi pēc mēneša) liecina, ka deflācija fiksēta gan aprīlī, gan maijā, gan jūnijā.

Formulā, kas nosaka pensijas indeksācijā izmantojamo indeksu, iekļauti vairāki rādītāji, un viens no tiem ir patēriņa cenu indekss laikposmā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz esošā gada 31. jūlijam. Tas tiek izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata. Skatoties inflācijas rādītāju no 2019. gada augusta līdz šā gada jūnijam (jūlija dati vēl nav pieejami) patēriņa cenas nav mainījušās, proti, inflācija ir nulle.

Sāk rēķināt

Precīzu indeksu mēs uzzināsim šonedēļ, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš atzina, ka

patiešām vairākos šā gada mēnešos ir vērojama deflācija, tomēr tas indeksācijā izmantojamo indeksu neietekmēs tik ļoti, lai pensijas nevarētu indeksēt.

Proti, kopējais rādītājs nebūs ar mīnusa zīmi. Jāņem vērā, ka indeksācijā ņem vērā arī algas pieaugumu. Vidējā darba samaksa (bruto) šā gada pirmajā ceturksnī bija 1100 eiro, un salīdzinājumā ar 2019. gadu tā bija pieaugusi par 6,6 procentpunktiem.

Jāatgādina gan, ka pensiju indeksācijā ņem vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (algu, no kuras veic sociālās iemaksas), un tā 2019. gadā bija 908 eiro (jaunāki dati pašlaik nav pieejami), un salīdzinājumā ar 2018. gadu tā pieauga par 60 eiro. Pensijas indeksācijā ņem vērā iepriekšējā gada algas pieaugumu, tas nozīmē, ka cerības uz lielāku indeksu vēl ir. Pensiju likumā ir noteikts, ka deflācijas gadījumā, ja koeficients ir mazāks par “viens”, pensijas neindeksē – tā ir laba ziņa, jo citādi tās teorētiski būtu jāsamazina.

Ja būs, tad lielāka ar lielāku darba stāžu

Kā zināms, bez patēriņa cenu pieauguma rādītāja ņem vērā arī algas procentus no algas pieauguma, un šis procentuālais sadalījums šogad būs tāds pats kā pērn ‒ atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Vispārējā gadījumā tie ir 50 procenti, bet, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, piemēro 60 procentus; ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – 70 procentus; ja stāžs ir 45 gadi un vairāk – 80 procentus.

Komentāri