614 miljonus eiro vērtais Rīgas atkritumu savākšanas konkurss uzsit kaislības

Grandiozajā Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursā ieinteresētās puses jau šodien ķersies pie līguma sagatavošanas. Maksimālie griesti darījumā ir 786 miljoni eiro uz 20 gadiem, taču daži tā dalībnieki pretrunīgā kārtā tur īkšķus, lai līgums netiktu noslēgts.

Caurkritušās uzņēmumu apvienības Pilsētvides serviss un Lautus juristi vēl pēdējās pāris dienas izmisīgi meklē līgumā pozīcijas, ko varētu apstrīdēt. 10 dienu pārsūdzības termiņš beidzās šodien, taču viņi uzskata, ka atvēlētais laiks ir 10 darbadienas, tādējādi pretenzija iesniedzama vēl līdz piektdienas vakaram. Dīvainākais, ka uz šo pārsūdzību cer arī daži no uzņēmējiem, kas apvienojušies līgumu saņēmušajā pilnsabiedrībā CREB Rīga. Faktiski daži, kas arī vinnējuši konkursu, cer uz tā izgāšanos.

Lai turpmākos 20 gadus apsaimniekotu galvaspilsētas radītos atkritumus, Rīgas un Stopiņu pašvaldības pilnvarojušas savu uzņēmumu SIA Getliņi EKO slēgt publiskās privātās partnerības līgumu. Uz spēles grandioza summa: sākotnējā finanšu aprēķinā maksimālie griesti bija noteikti 507 600 000 eiro apmērā bez PVN. Tātad kopā vairāk nekā 614 miljoni eiro. Pārstrādātajā finanšu ekonomiskajā pamatojumā summa kļuvusi vēl krietni lielāka. Maksimālie griesti pārsniedz 650 miljonus bez PVN, kopā ar nodokli – 786 miljonus. Tik liela nauda un uz tik ilgu laiku esot tāpēc, ka darbu veicējam jāuzbūvē atkritumu šķirošanas rūpnīca, jāiekārto šķirošanas laukumi, nojumes konteineriem, jāpērk jaunas atkritumu mašīnas. Attiecīgi, lai tarifi neuzlēktu debesīs, bet bizness atmaksātos, līguma darbības termiņam jābūt vairākkārt ilgākam, nekā parasts uzņēmējdarbībā. Oficiālajos skaidrojumos rūpes par mākoņtēva labklājību un citas grūti pierādāmas aizkulišu teorijas netiek pieminētas.

Meita māti neklausīja

Konkursa nosaukums ir Privātā partnera izvēle Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nodrošināšanai. Iepirkuma veids – konkurss ar pretendentu atlasi. Otro kārtu izturējušajā SIA CREB Rīga apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA Clean R un Eco Baltia vide. Abi pazīstami kā nesamierināmi konkurenti. Sistemātiski pārsūdz viens otra uzvaras. Tāpēc kopīgs starts pats par sevi ir pārsteigums. Bet vēl dziļāks konflikts notiek tajā kopuzņēmuma pusē, ko veido Eco Baltia grupas uzņēmumi. Izrādās, ka māte meitai ir aizliegusi piedalīties konkursa otrajā kārtā, bet meita nav paklausījusi. Akciju sabiedrības Eco Baltia padome Viestura Tamuža personā publiski izteikusies, ka atdot Rīgas atkritumu apsaimniekošanu vienās rokās uz tik ilgu termiņu būtu aplamība. Ka Rīgā ir pilnībā jāmaina saimniekošanas koncepcija. Un droši vien arī bloķēšanās ar sīvāko konkurentu Tamužam nav pa prātam. Tomēr meitasuzņēmuma Eco Baltia vide vadība šos apsvērumus ir ignorējusi, paliekot spēlē.

Jo ir gādīga un atbildīga valde

Valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts Neatkarīgajai skaidro: «Risks bija zaudēt biznesu Rīgā, tāpēc mēs kā gādīga un atbildīga valde gājām līdz galam.» Turklāt pērn augustā padome pati ļāvusi iesaistīties kopuzņēmumā. Aizbalts nepaskaidro, kādi tādi zemūdens akmeņi īpašniekiem lika mainīt viedokli. Viņš nevēloties iesaistīties akcionāru strīdos. No malas visnotaļ neproporcionāla izskatās dalībnieku pārstāvniecība kopuzņēmumā – 80% daļu Clean R un tikai 20% – Eco Baltia vide. Taču Aizbalts stāsta, ka tā atspoguļojot šā brīža reālo Eco Baltia tirgus daļu Rīgā. Clean R savu proporciju gan būtiski audzēšot.

Savstarpējo attiecību ziņā šis darījums nekādi nemainīšot faktu, ka «Clean R arī tālāk būs viens no ļaunākajiem konkurentiem». Abas kompānijas, piemēram, turpinot konfliktēt par Jūrmalas atkritumu līgumu. Mesties uz vienu roku ar pretinieku nācies tikai tāpēc, ka prasības konkursā bija ļoti augstas, bet ārzemēs nevienu partneri neizdevās atrast.

Tomēr aizdomas, ka šis nav tikai viens tāds aprēķina draudzības izņēmuma gadījums, radušās Konkurences padomei, un ne bez paskubināšanas no ekonomikas ministra Ralfa Nemiro puses. «Pastāv aizdomas, ka šāda 20 gadu darījuma rezultātā varētu ciest brīvā konkurence atkritumu apsaimniekošanā, jo pašvaldības aizvien vairāk dibina savas kapitālsabiedrības, kurām uztic šādus pakalpojumus. Tādā veidā privātajiem uzņēmējiem samazinās darba lauks, un ir bažas, ka Rīgas iedzīvotājiem šāda darījuma rezultātā varētu rasties cenu pieaugums un pakalpojuma kvalitātes kritums,» norādījis ministrs.

Ja vajadzēs, Getliņi darīs paši

Konkurences padome nevērtēs līguma termiņu un atkritumu aprūpes kvalitāti. Paskaidrojumi pieprasīti par uzņēmumu nepieteikto apvienošanos. Atļauja apvienoties Konkurences padomei jāprasa, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro katram. CREB Rīga dalībnieki atbilstot šiem kritērijiem, lai arī ārpus šī viena darījuma pozicionējas kā nesamierināmi ienaidnieki biznesā.

Mākoņi pār šo gadsimta darījumu sabiezē, taču Iepirkumu uzraudzības birojs līdz vakardienai klusēja. Ja arī šodien klusēs, pašvaldības uzņēmums SIA Getliņi EKO sāks gatavot līgumu par kopuzņēmuma izveidi ar CREB Riga – privāto publisko partnerību.

Savukārt ja Konkurences padome vai kādi citi tirgu regulējoši spēki aizliegs slēgt šo līgumu, Getliņi visu atkritumu apsaimniekošanas procesu – savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un apglabāšanu – ir gatavi veikt pašu spēkiem. Tā aģentūrai LETA pavēstījis Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Šādā gadījumā konkurencei varētu teikt pilnīgas ardievas, jo galvaspilsētas atkritumu saimniecība patiešām nonāktu vienās rokās. Pašvaldībai piederošās.