2021. gada sākumā Latvijā internetu lietoja gandrīz visos uzņēmumos (99,97 %). 68 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.
Tīmekļa vietne bija izveidota 95,5 % lielo uzņēmumu1, 87,3 % vidējo uzņēmumu un 63,5 % mazo uzņēmumu2.
Darba vajadzībām internetu lietoja 52,5% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, kas ir par 8,1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gadā.
2021. gadā 57,7 % uzņēmumu lietoja sociālos medijus. Salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 16,8 procentpunktiem. Visbiežāk sociālo mediju sniegtās iespējas lietoja lielie uzņēmumi – 90,1 %, vidējo uzņēmumu grupā to darīja 68,4 %, bet mazo uzņēmumu grupā – 54,8 %.
Arvien vairāk (55,9 %) uzņēmumu lieto sociālos tīklus (Facebook, Linkedlin, Draugiem), savukārt multimediju satura koplietošanas vietnes (Instagram, YouTube, Flickr) izmanto 23,2 %, blogus vai mikroblogošanas vietnes (Twitter, WordPress) – 11,4 %, bet visretāk lietotais sociālais medijs ir “vikivietnēs” balstīti zināšanu koplietošanas rīki (MediaWiki, Confluence, SharePoint), ko lieto 5,7 % uzņēmumu.
Sociālo mediju lietošana uzņēmumos 2021. gadā
(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)
Viens no e-komercijas3 attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, šis rādītājs pieauga par 1,6 procentpunktiem, sasniedzot 17,1%. Vislielākais pieaugums – par 2,6 procentpunktiem – bija lielo uzņēmumu grupā un sasniedza 43,1%. Vidējo uzņēmumu grupā izmaiņu nebija, bet mazo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā pieauga par 2 procentpunktiem.
No visiem uzņēmumiem, kas nodarbojās ar e-komerciju, 58,6% norādīja, ka Covid-19 ietekmē ir centušies palielināt vai uzsākt preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā. Visvairāk šādu uzņēmumu bija vidējo uzņēmumu grupā – 64,1%. Lielo uzņēmumu grupā 58,6% norādīja, ka centās palielināt e-komercijas apjomu, kamēr mazo uzņēmumu grupā šādu uzņēmumu īpatsvars bija 57,3%.
2021. gadā maksas mākoņpakalpojumus izmantoja 28,6 % uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieauga par 7,3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā maksas mākoņpakalpojumus izmantoja 68,3 % (pieaugums par 21,4 procentpunktiem), vidējo uzņēmumu grupā – 43,4 % (pieaugums par 13,5 procentpunktiem), bet mazo uzņēmumu grupā – 24,7 % (pieaugums par 5,8 procentpunktiem)
Maksas mākoņpakalpojumu izmantošana 2021. gadā
(% no visiem uzņēmumiem, kas maksāja par mākoņpakalpojumiem)
2021. gadā tikai 3,7 % uzņēmumu izmantoja kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām. No tiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantoja 17,3 % lielo uzņēmumu, vidējo uzņēmumu grupā šis rādītājs bija 6,8 %, bet mazo uzņēmumu grupā – 2,8 %. No tiem, kas neizmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, 6,4 % apsvēruši iespēju tās izmantot.
Aptaujā tika iekļauti jautājumi par Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu darbību. Dati liecina, ka 2020. gadā 20,6 % uzņēmumu palielinājies darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma vienotajai e-pasta sistēmai. No šiem uzņēmumiem 37,3 % norādīja, ka piekļuve palielinājusies tieši Covid-19 dēļ. 19,4 % uzņēmumos ir palielinājies darbinieku skaits, kuriem ir attālinātā piekļuve uzņēmuma IKT sistēmām (neiekļaujot uzņēmuma vienoto e-pasta sistēmu), no tiem, 43,5 % atbildējuši, ka piekļuve palielinājies tieši Covid-19 dēļ. Savukārt 32,6 % uzņēmumu pieaudzis uzņēmumā rīkoto attālināto sanāksmju skaits, no tiem, 92,5 % atbildējuši, ka šāds pieaugums noticis tieši Covid-19 dēļ.
Aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos veikta 2021. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par IKT lietošanu uzņēmumos un e – komercijas attīstību Latvijā.
1Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.
2Mazie uzņēmumi – ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.
3E – komercija ir preču vai pakalpojumu pārdošana internetā uzņēmuma tīmekļa vietnē, e – komercijas tīmekļa vietnēs, ko lieto vairāki uzņēmumi, kā arī pārdošana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu (uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījuma apstrādei).