82% Latvijas iedzīvotāju kā galveno veselības aprūpes problēmu min garās rindas pie speciālistiem

Lai gan papildu finanšu līdzekļu piešķiršana veselības aprūpes sistēmai 2024. gadā ir vērtējama pozitīvi, vienlaikus kopējā veselības sistēmas pārvaldībā un attīstībā nepieciešams skaidrs rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem un īstenojamajiem darbiem, kā tiks risināti iedzīvotājiem aktuālie jautājumi pakalpojumu un medikamentu pieejamībā, tā 30. novembrī notikušajā prezentācijā un diskusijā “Medikamentu un veselības aprūpes pieejamība Latvijā” norādīja klātesošie veselības aprūpes un farmācijas nozares eksperti.

Pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka absolūti lielākais vairums jeb 82% iedzīvotāju kā galveno Latvijas veselības aprūpes problēmu uzskata garās rindas pie valsts apmaksātajiem speciālistiem un izmeklējumiem. Kā otra būtiskākā problēma minēta zemais atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem (20%), bet ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi grūtības saņemt viņu pakalpojumus iedzīvotāju ieskatā ir trešā aktuālākā problēma (13%). Un tikai 6% respondentu aptaujā norādījuši, ka medikamentu pieejamība ierindojas starp top 3 galvenajām prioritātēm, kas būtu jārisina veselības aprūpes sistēmā.

“Iedzīvotāju viedoklis par veselības aprūpi Latvijā ir konkrēts – vispirms jāsakārto pakalpojumu pieejamība – rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, un primārā aprūpe, tikai tad jāpievēršas pārējiem jautājumiem. Ar medikamentiem saistītie jautājumi kopumā, saskaņā ar iedzīvotāju viedokli, nav problemātiski, un tā daļa, kas ir – PVN un kompensējamo medikamentu saraksts -, ir salīdzinoši viegli un korekti sakārtojama no valsts puses. Savukārt farmaceita kā profesionāļa loma veselības aprūpē ir jāpaplašina, veidojot atbilstošu finansiālo un likumisko ietvaru, piemēram paredzot valsts finansējumu par farmaceitisko aprūpi,” pārliecināta ir Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Savukārt Ilze Aizsilniece, Latvijas ārstu biedrības prezidente, diskusijā atsaucās uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nesen teikto, ka kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir pamats, lai sabiedrība justos droši un uzticētos valstij. “Es gribētu papildināt šo apgalvojumu ar piebildi, ka Latvijas izaugsme un attīstība nav un nebūs iespējama bez veseliem cilvēkiem. Diemžēl mūsu valstī situācija nav iepriecinoša. Desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nopietnas saslimšanas un invaliditāte, kas ir indikators tam, ka veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem nav savlaicīgi pieejami. Speciālistu pārslodze un trūkums, garas gaidīšanas rindas pie speciālistiem un nepilnīga kompensējamo medikamentu sistēma ir tikai neliela un acīmredzama daļa no visām problēmām. Neskaidrību par tālāko virzību rada arī nemitīgās runas par reformām. Veselības aprūpei ir vajadzīgs atbilstošs finansējums, jo beidzot proporcionāli esam sasnieguši to finansējuma līmeni, kāds bija 2008.gadā, jo 2009.gadā veselības aprūpes budžetu samazināja pa 40%, bet vajadzētu būt sasniegušiem to, kas nepieciešams 2023.gadā. Tāpēc nav vērts pat uzsākt veidot jaunus plānus, jo tie iegulsies skapju plauktos, ja to realizēšanai nebūs nepieciešamā finansējuma,” uzsvēra I.Aizsilniece.

Viņu papildina arī SIA “Veselības centru apvienība” un SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, uzsverot, ka privātie tirgus dalībnieki, kas darbojas spēcīgas konkurences situācijā, šobrīd lielā mērā nodrošina veselības aprūpes sistēmas funkcionētspēju. “Laboratoriskie izmeklējumi, diagnostika un izmeklējumi, nav tie pakalpojumiem, uz kuriem pacientam būtu jāgaida. Jo ātrāk spējam diagnosticēt saslimšanu, jo ātrāk varam sākt konkrētajam pacientam piemērotu terapiju un medikamentozo ārstēšanu. Ja cilvēkam ir strauji progresējoša slimība, tad četri mēneši vai pusgads ir pārāk ilgs laiks. Mēs no savas puses investējam jaunās iekārtās, speciālistu apmācībās, lai nodrošinātu pacientiem ērtu un pieejamu pakalpojumu, taču risinājumi ir jāmeklē visā sistēmā.”
84% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gada laikā medikamentus iegādājas situācijās, kad tos izrakstījis ārsts, 11% norādījuši, ka to darījuši arī pēc ārsta rekomendācijas vai ieteikuma, 8% – pēc konsultācijas ar farmaceitu, bet salīdzinoši liels īpatsvars jeb 18% norādījuši, ka medikamentus iegādājušies pēc pašu veiktas izpētes un redzējuma par nepieciešamību. Taču vienlaikus aptauja atklāj, ka katrs desmitais jeb 11% nav varējuši iegādāties viņiem nepieciešamās zāles, jo farmaceits nevarēja piekļūt receptei e-veselībā.

“Latvijas iedzīvotāju zāļu lietošanas paradumi skaidri rāda, ka medikamentus viņi prioritāri iegādājas pēc sarunas ar ārstu un jau ar konkrētu recepti, kas ir visnotaļ pozitīvi. Tieši tāpēc tik svarīgi ir mazināt rindas pie ārstiem, jo tas veicinās arī konkrētam pacientam vispiemērotāko medikamentozo ārstēšanu. Lai arī Latvijā ir spēcīgi farmācijas uzņēmumi, Latvijas zāļu tirgū to īpatsvars veido tikai 5-6%, kas ir pārāk mazs, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās, kad var būt traucētas to piegādes. Tāpēc, strādājot pie sistēmiskiem risinājumiem, nedrīkst aizmirst par valsts zāļu rezerves fonda izveidi un nepieciešamību stiprināt vietējos medikamentu ražotājus, kuri, nodrošinot darbavietas un zāļu ražošanu Latvijā, rada arī papildu nodokļu maksājumus kopējā valsts budžetā,” diskusijā akcentēja AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš gan piebilst, ka arī pašiem farmācijas uzņēmumiem ir aktīvi jāstrādā pie tirgus daļas palielināšanas un portfeļa paplašināšanas, tādējādi uzlabojot medikamentu pieejamību pacientiem.