Covid-19 beidzot infekciju slimību sarakstā

Līdz pat šai nedēļai infekciju slimību sarakstā nebija iekļauts jaunais koronavīruss Covid-19. Līdz šim infekcijas slimību reģistrācijā Covid-19 tika reģistrēta kā “cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība”, nenosaucot to vārdā. Tagad šī slimība ir sarakstā iekļauta kā “koronavīrusa slimība 2019”, turklāt ierindota bīstamo infekcijas slimību sadaļā.

Atbildīgās amatpersonas norāda, ka Covid-19 ir atzīta par bīstamu, jo pret to nav pieejami efektīvi profilakses līdzekļi, proti, vakcinācija, nav medikamentu ārstēšanai, turklāt tā atbilst tieši bīstamas infekcijas slimības definīcijai.

Starp bakām un tīfu

Šonedēļ Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas Infekcijas slimību reģistrācijas kārtībā, iekļaujot sarakstā arī Covid-19. Šī kārtība ir izdota saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un, parādoties jaunai, vispirms nezināmai infekcijas slimībai, saraksts tiek arvien papildināts. Saraksts ir visai garš, jo tajā nosauktas visas infekcijas slimības, bet īpaši atzīmētas tās, kuras valdība kopā ar epidemiologiem un Veselības ministriju atzinusi par bīstamām.

Bīstamo infekcijas slimību sarakstā ir tādas smagas slimības kā bakas, poliomielīts, tīfs, Ebolas vīrusslimība, kā arī pirms Covid-19 parādīšanās iekļautie akūti respiratorie sindromi ‒ SARS un MERS. “Līdz šim Covid-19 tika reģistrēta kā cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība,” Neatkarīgajai stāsta Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu Ķīnā parādījās 2019. gada 31. decembrī, bet Latvijā pirmoreiz Covid-19 saslimšanas gadījums konstatēts 2020. gada 2. martā. Šā gada 12. martā visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Jāpiebilst, ka arī iepriekš Covid-19 skaitījās kā bīstama slimība – kā no jauna parādījusies, un tā tiktu nosauktas visas infekcijas slimības, kuras parādītos pasaulē un Latvijā un kuras līdz šim nebūtu pieredzētas.

No visām bīstamajām infekcijas slimībām faktiski tikai Covid-19 ir reāli pašlaik arī Latvijā sastopama slimība, jo ne mēris, ne bakas, ne tīfs pie mums reģistrēts netiek. Pasaulē tiek reģistrēti poliomielīta saslimšanas gadījumi, taču Latvijā pret to vakcinē.

Kāpēc bīstama?

Kāpēc gan Covid-19 iekļauts vienā sarakstā ar tīfu, mēri vai bakām, par kurām domājot šermuļi skrien pār kauliem? Tam ir vairāki iemesli. Tā kā Covid-19 infekcijas slimībai ir raksturīga strauja izplatība, Pasaules veselības organizācija to 2020. gada 13. martā pasludināja par pandēmiju un izsludināja globālu krīzi, jo nav pieejami efektīvi profilakses līdzekļi ‒ vakcinācija, nav arī ārstniecības līdzekļu, turklāt tā atbilst Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajai bīstamās infekcijas slimības definīcijai.

Definīcija ir šāda: “Cilvēka infekcijas slimība, kas sakarā ar to ļaundabīgo klīnisko norisi, spēju strauji izplatīties un efektīvu profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkumu apdraud sabiedrības veselību.”
Salīdzinājumam “vienkārša” infekcijas slimība ir tāda, kuras izplatīšanās var radīt epidēmiju. Arī gripa izplatās strauji, un arī tā izraisa epidēmijas un pandēmijas. Epidemiologi norāda, ka Covid-19 izplatīšanās ceļš kā pilienu infekcijai ir līdzīgs kā gripai; taču par gripu mēs zinām pietiekami daudz, tā ir gadu gadiem pētīta; pret to iespējams vakcinēties, ir arī pretvīrusu preparāti. Savukārt pret Covid-19 no visa minētā nav nekā.

Slimību profilakses un kontroles centrā Neatkarīgajai paskaidro, ka faktiski visu šo laiku Covid-19 ir uzskatīta par bīstamu infekcijas slimību un centrs arī pašlaik veic šīs slimības reģistrāciju un epidemioloģisko izmeklēšanu. Ar izmaiņām domāts tehniski precizēt noteikumus un pateikt arī to, ka Covid-19 vairs nav no jauna parādījusies infekcijas slimība.

Epidemioloģiskās drošības likums paredz arī obligātu medicīnisku un laboratorisku pārbaudi, izolēšanu un ārstēšanu pacientiem, kuri saslimuši ar šajā sarakstā minētajām slimībām (un ne tikai bīstamajām). Saslimušo var arī izolēt ārstniecības iestādē un pat darīt to piespiedu kārtā. Tam gan ir nepieciešams pamatojums.

Arī pašiem cilvēkiem ar šo likumu ir noteikti pienākumi, piemēram, pakļauties epidemioloģiskajai izmeklēšanai un sniegt ārstniecības personai un epidemiologam informāciju par infekcijas slimības avotiem, par iespējamās inficēšanās laiku, vietu un apstākļiem. Ir nozīme arī, kādā no trim grupām iekļauta infekcijas slimība, jo no tā ir atkarīgs ziņošanas ātrums. Ja tā ir pirmā grupa, piemēram, tajā ir Covid-19, tad jāziņo nekavējoties.

Var draudēt kriminālatbildība

Kā zināms, ja pacienti ar Covid-19, kuriem jāievēro karantīna, pārkāpj šos noteikumus, viņiem draud administratīvais sods. Tomēr jāatgādina, ka tāds draud arī tad, ja tiek pārkāptas jebkādas epidemioloģiskās drošības prasības, tikai sods attiecīgi ir mazāks.

Ar infekcijas slimībām jokot nevajag, jo Krimināllikumā ir paredzēta arī kriminālatbildība par inficēšanu ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju. “Par personas apzinātu inficēšanu ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju, ja tā rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai tā ir bijusi par iemeslu cietušā nāvei, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem [..],” teikts Krimināllikuma 133. pantā. Tur ir arī noteikta atbildība par inficēšanu ar šādām slimībām – HIV/AIDS, B un C hepatīta vīrusu, kā arī seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju.

Tātad teorētiski, ja kāds cilvēks zina, ka ir saslimis ar bīstamo infekcijas slimību Covid-19, un ja ir iespējams pierādīt, ka viņš apzināti inficējis ar to kādu citu cilvēku (nav pašizolējies, slēpis no citiem to, ka ir slims), viņam var draudēt pat kriminālatbildība. Cits jautājums – vai to patiešām varētu pierādīt.