Krīzē cietušām nozarēm ‒ restarts ar ierobežojumiem

Krīzē visvairāk cietušajām nozarēm ‒ kultūrai, sabiedriskajai ēdināšanai, pasažieru pārvadājumiem, tūrismam, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un drošības pasākumu mazināšanas dota iespēja atsākt pakalpojumu sniegšanu, tiesa, joprojām ievērojot vairākus striktus aizliegumus.

No šodienas atļauts pulcēties 100 cilvēku iekštelpās (nodrošinot vienam cilvēkam ne mazāk kā 4 kvadrātmetrus) un 300 cilvēkiem ārtelpās, kafejnīcās pie viena galdiņa var sēdēt 4 draugi (āra kafejnīcās 8 dažādu mājsaimniecībās dzīvojoši cilvēki). Šie ierobežojumi ir spēkā līdz mēneša beigām, paredz vakar valdībā apstiprinātie Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. No 1. jūlija prasības vēl tiks mīkstinātas, pakāpeniski palielinot cilvēku skaitu, kuriem ļauts pulcēties. Ja šie noteikumi netiks mainīti, tad 31. augusts ir pēdējā diena, kad būs spēkā šāda veida ierobežojumi.

Vienlaikus ir saglabāti vairāki krīzē uzsāktie atbalsta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalsts, nodokļa termiņa samaksas pagarinājums.

Alkohola arī turpmāk varēs pirkt internetā. Arī mutes un deguna aizsegu nēsāšana sabiedriskā transportā nav atcelta un, visticamāk, šī prasība saglabāsies visu jūniju. Taču daļa noteikumu, uz kurām krīzes laikā skatījās cauri pirkstiem, ir atgriezušies iepriekšējos stingrajos rāmjos.

Līgo svētki kamerstilā

Pulcēšanās ierobežošanas atcelšanu vai vismaz mīkstināšanu visvairāk gaidīja kultūras un atpūtas pasākumu rīkošanas nozare, jo ieviestie drošības pasākumu šīs nozares biznesam pārvilka svītru. Ja citas nozares varēja turpināt darboties, kaut vai ierobežotā un apgrūtinošā veidā, tad nekādi kultūras pasākumi nebija iespējami. Koncerti, teātra izrādes, pat privātas svinības, kurās pulcētos vairāk nekā divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām bija aizliegti. Amatpersonas sirsnīgi lūdza par Lieldienās neapciemot radus. Līgo svētku pasākumā, ja tāds tiks organizēts brīvā dabā, varēs pulcēties 300 cilvēki. Tas nozīmē, ka vērienīga līgošana ar ļaužu tūkstošiem vienkopus šogad izpaliks. Vasaras vidū – jūlijā un augustā – atļautais 1000 cilvēku pulcēšanās limits ārtelpās neļaus organizēt tik vērienīgus pasākumus, kāds, piemēram, bija Eda Šīrana koncerts pērn, kuru apmeklēja 55 tūkstoši cilvēku. Taču tas nenozīmē, ka vasara paies vispār bez neviena publiska pasākuma. Piemēram, 3. jūlijā Kuldīgā plānots brīvdabas koncerts “Kartupeļu Ziedonis” .

Tomēr, neatkarīgi no pasākumu dalībnieku skaitu, joprojām, ka obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Mazāk prasību – mazāk pretimnākšanas?

Valsts iestādēs un uzņēmumos līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu pamazām atsākas klientu pieņemšana klātienē. Liepājā no šodienas ir atvērti lielākie publiski pieejamie bērnu rotaļu laukumiem, kā arī ielu vingrošanas un āra basketbola laukumus. Tāpat Liepājas pašvaldības iestādēs pakāpeniski atsāks pieņemt klientus klātienē. Savukārt Latvijas Gāze joprojām turpinās klientus apkalpot attālināti.

Tajā pašā laikā jārēķinās, ka daļēji mazināsies pretimnākšana, ko valsts iestādes un uzņēmumi bija piešķīruši ārkārtējās situācijas laikā. No šodienas ir atcelta sūtījumu 60 dienu bezmaksas uzglabāšana pasta nodaļās. Proti, atgriežoties ierastajai kārtībai, sīkpaku un paku bezmaksas uzglabāšana pasta nodaļās būs 10 dienu, bet kopējais uzglabāšanas laiks var sasniegt 30 dienu; savukārt vēstules pasta nodaļās bez maksas tiks glabātas 30 dienu.

Tāpat lielie pakalpojumu sniedzēji pret parādniekiem krīzes laikā izturējās visai saprotoši. Diez vai šāda pretimnākšana saglabāsies mūžīgi.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājas spēkā šodien, saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, dīkstāves pabalsts (līdz jūnija beigām), “Altum” administrētie atbalsta mehānismi .un ieviests jauns atbalsta veids ‒ jauno speciālistu pabalsts. Saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020. taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020. gadu. Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Saglabāts arī krīzes sākumā atļautā alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, savukārt spēļu zāles atkal var darboties kā iepriekš.

Kafejnīcās joprojām stingri ierobežojumi

Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās joprojām jānodrošina vismaz 4 kvadrātmetru platība vienam apmeklētājam un jānodrošina vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena. Līdz mēneša beigām iekštelpās pie viena galdiņa var sēdēt 4 cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, ārpus telpām – 8 cilvēki. No šodienas sabiedriskās ēdināšanas iestādes var strādāt līdz pulksten 2 naktī.

Latvijas restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs Neatkarīgajai atzina, ka arī jaunie, mīkstinošie noteikumi joprojām būtiski ierobežos sabiedriskās ēdināšanas darbu. Pēc viņa aprēķiniem, kafejnīcām un restorāniem apgrozījums samazināsies par 50 procentiem. Vienlaikus, telpu vai īres maksa jau tāpēc nemazināsies. Rezultātā sabiedriskajai ēdināšanai nekas cits neatliks kā sašaurināt ēdināšanas piedāvājumu un štatus. Kas no tā būs ieguvēji? Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Latvijas Restorānu biedrības aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

Veselības ministre Ilze Viņķele gan uzsvēra, ka kafejnīcas savu darbu var organizēt brīvāk, jo īpaši ārpus telpām. “Bet, kas attiecas uz iekštelpām, kafejnīcas tiešām pagaidām nevarēs pilnībā izmantot visu savu platību. Prasības par pulcēšanās ierobežošanu ir riska vadības pieeja un taktika. Kamēr mums nebūs pārliecības, ka vīruss ir savaldāms ar vakcīnu vai zālēm, savādāk nevarējām rīkoties,” sacīja I. Viņķele.

Tūrisms maina virzienu

Ievērojot drošības pasākumus, tūrisma kompānijas var organizēt ceļojumus. Tiesa, ne uz visiem saviem iepriekšējiem galamērķiem. Daļa valstu joprojām Latvijas tūrismam ir slēgtas, piemēram, Zviedrija, kas izvēlējās savu Covid-19 krīzes pārvarēšanas modeli. Igaunijas prāmju kompānija “Tallink” Stokholmas viet” savukārt sācis piedāvāt atpūtu Lietuvā. “Mēs ticam, ka ceļotkāre nerimstas. Lai arī esam gatavi atsākt ceļošanu uz ārvalstīm līdzko tas būs iespējams, šobrīd saviem klientiem vēlamies palīdzēt ceļot lokāli. Saprotam arī, ka lokālā ceļošana kādu laiku vēl var palikt aktualitāte tiem, kas ir paaugstināta riska grupā vai nejūtas droši ceļot uz ārvalstīm. Drošība vienmēr ir bijusi pirmajā vietā, bet šobrīd tā ir īpaši svarīga, tāpēc mēs esam gatavi palīdzēt saviem uzticamajiem klientiem, lai viņi varētu saņemt kāroto atpūtu,” norāda “Novatours” vadītājs Leonīds Močeņovs.

Covid-19 pandēmijas dēļ slēgto Lietuvas un Polijas robežu paredzēts atvērt piektdien. Tas pavērs iespēju ceļojumiem ar autobusu, kuru maršruts veda cauri Polijai, piemēram, braucieniem uz Čehiju, Vāciju, Franciju.