Apšauba jauniešu spēju vēlēšanās izdarīt izsvērtu izvēli

Cerot, ka tas ilgtermiņā veicinās pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, “Attīstībai/PAR!” tuvākajā laikā Saeimā virzīs likumprojektu, kas ļautu pašvaldības vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma. Pirms pieciem gadiem, kad ar identisku priekšlikumu klajā nāca “Latvijas Reģionu apvienība”, likumprojekts pat netika nodots izskatīšanai komisijās. Arī pēc pieciem gadiem deputātu attieksme pret ierosinājumu ir vismaz uzmanīga.

“Attīstībai/PAR!” pārstāvošais Artūrs Toms Plešs norāda, ka ir daudz jaunieši, kas 16 gados jau strādā un kā tādi 80% no to maksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņem pašvaldība, kurā jaunietis dzīvo. Politiķis ir pārliecināts, ka būtu tikai pašsaprotami, ja šajā situācijā jaunietis, balsojot par sev pieņemamāko politisko spēku, varētu iesekmēt kā viņa nodokļi tiek tērēti.

Pievērst politikai

Cits, viņaprāt, ne mazāks ieguvums esot tas, ka cilvēks, kuram dotas tiesības ietekmēt norises pašvaldībā jau no 16 gadiem, visticamāk piedalīsies arī Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šādu tendenci esot pierādījusi Igaunijas pieredze, bet Latvija jau ilglaicīgi meklē veidus, kā veicināt pilsoņu politisko aktivitāti.

Protams, izmantots tiek arī vecais arguments, ka pie kriminālatbildības personu var saukt jau no 14 gadu vecuma, no 15 gadiem persona var tikt nodarbināta pastāvīgā darbā, bet no 16 gadiem tā jau ir tiesīga noslēgt darījumus par savu brīvo mantu. Pie šiem argumentiem “Attīstībai/PAR!” neredz nevienu iemeslu, kāpēc 16 gadus sasniegušajiem neļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ja “Attīstībai/PAR!” izdotos panākt likumprojekta apstiprināšanu, tas spēkā varētu stāties uz pašvaldību vēlēšanām nākamgad vai vēlēšanām 2025.gadā.

Jauniešiem neuzticas

Taču pārējo Saeimā pārstāvēto partiju deputāti tik pārliecināti nav. Tā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kuras kompetencē būtu šī likumprojekta vētīšana, vadītāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) neslēpj, ka viņai ideja ir tīkama, bet tajā pašā laikā politiķe saskata daudz neskaidrību un potenciālu draudu, ka jaunieši viegli varētu padoties manipulācijām.

“No cilvēcīgā viedokļa man liekas, ka tas būtu labi, ja jaunieši, kas vēl nav pametuši savu pašvaldību, lai mācītos, varētu nobalsot, tas saglabātu piederības sajūtu, bet ir daudz argumentu, kas prasa diskusiju. Piemēram, vai šī jauniešu grupa politiskajā cīņā tiks uzrunāta pietiekami korekti,” saka I.Goldberga.

Arī komisijā strādājošais Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) koalīcijas partneru ieceri vērtē uzmanīgi. “Uzreiz baidos akceptēt šo priekšlikumu. It kā pašvaldība lemj arī par jautājumiem, kas skar par 18 gadiem jaunākas personas, bet no otras puses ir bažas par jauniešu psiholoģisko noturību,” norādot, ka sešpadsmitgadīgie varētu vieglāk padoties nepamatotiem solījumiem, saka A.Adamovičs.

Skaidri formulēts viedoklis ir atbildīgajā komisijā strādājošajai “Nacionālo apvienību” pārstāvošajai Janīnai Kursītei-Pakulei. “16 gadu vecumā vairāk paļaujas uz emocijām”, ne uz zināšanām un ne uz pieredzi, kas tiek gūta, kad ir jau nedaudz vairāk gadu,. Tā nav vēršanās pret jauno paaudzi bet tas ir izejot no savas pieredzes, novērtējuma un tas novērtējums rāda, ka 16 gadi ir par agru,” saka politiķe.

Arī komisijā strādājošais Viktors Valainis (“Zaļo un zemnieku savienība”) uzskata, ka iecerē ir vairāk risku nekā ieguvumu. “Drīzāk jauniešu iesaisti politikā vajadzētu veicināt citām metodēm, piemēram, izglītību, informēšanu par politiskajām norisēm un ko dara pašvaldības. Šobrīd šādi priekšdarbi nav veikti, bet sešpadsmitgadīgajam var daudz ko sasolīt, var iekrist uz dažādiem populistiem,” saka politiķis.

“KPV LV” komisijā strādājošais politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens, gan neredz šķēršļus atbalstīt koalīcijas partneru priekšlikumu. Viņš gan piebilst, ka par jautājumu vēl būs jāspriež frakcijai.

Šaubās arī paši jaunieši

“Attīstībai/PAR!” nekad nav slēpusi, ka balsstiesību piešķiršana pašvaldību vēlēšanās sešpadsmitgadniekiem ir viens no viņu mērķiem. Lai aizsāktu diskusiju, aizvadītā gada novembrī partija Saeimā noorganizēja konferenci, kurā piedalījās gan jaunieši, gan dažādu jomu eksperti.

Piemēram, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers norādīja, ka, piemēram, Austrijā nepilngadīgie piedalās parlamenta vēlēšanās jau desmit gadu, un 16 gadu veco jauniešu uzvedība šajā valstī ir ļoti rūpīgi pētīta. Pētījumos konstatēts, ka viņu ieinteresētība politiskajās norisēs un spēja izraudzīties savām interesēm un pārliecībai atbilstošus politiskos spēkus neatpaliek no trīsdesmitgadniekiem. Arī sešpadsmitgadīgo ieinteresētība piedalīties vēlēšanās ir ievērojama – tajās piedaloties 75% balsošanas tiesību ieguvušie 16 līdz 18 gadu vecie jaunieši.

Savukārt Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens, apelējot pie organizācijas jauniešu paustajiem viedokļiem, norādīja, ka diskusijai par vecuma cenza samazināšanu pašvaldību vēlēšanās pašlaik nav pamata, jo valstij vajadzētu vairāk uzmanības veltīt jauniešu sagatavošanai kritiski izvērtētas izvēles izdarīšanai. Tā viens no organizācijas aktīvistiem esot norādījis, ka 16 gadu veci jaunieši vēl iet skolā, kurā viņiem jāprasa atļauja pedagogam, lai aizietu līdz labierīcībām, tādēļ grūti iedomāties, ka viņiem varētu uzticēt valsts nākotnes veidošanu.