Vai JKP veido savu politisko PR par valsts naudu?

Strauji tuvojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, partijas jau uzsākušās spraigu cīņu par vēlētāju balsīm – kamēr dažas no tām paziņojušas par apvienību veidošanu un nosaukušas savus Rīgas mēra amata kandidātus, citas steigušas izmantot par valsts naudu atbalstītus projektus, lai visiem parādītu savus labos darbus. Tā, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvētas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītais atbalsta projekts – “Daugavas stadions” – zināmā mērā kļuvis par JKP politisko skatuvi.

Nepilnus divus mēnešus pirms Rīgas domes vēlēšanām arī Jaunā konservatīvā partija ir uzsākusi reklāmas kampaņu un pilsētas ielās izvietojusi vides reklāmas, norādot, ka Saeimas deputāte Linda Ozola (JKP) būs partijas mēra amata kandidāte. Īsti nav saprotams, kur palika partijas iepriekš nosauktais kandidāts – Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs un frakcijas vadītājs, smagā noziegumā apsūdzētais Juris Jurašs (JKP), kurš vēl nesen apgalvoja, ka nekas neesot mainījies un viņš esot Rīgas mēra kandidāts, taču tas faktu nemaina – trolejbusu pieturās izlīmētie plakāti vēsta, ka Linda Ozola ir “vērtīga balss tavai ģimenei”.

Vērīgākie politisko norišu sekotāji var redzēt arī interesantu sakritību – pēc tam, kad partijas vadītā Izglītības un zinātnes ministrija virzījusi atbalstu sporta nozarei, aicinot atbalstīt kultūras un sporta centru “Daugavas stadions”, atklājies, ka tieši “Daugavas stadions” ir izvēlēts par politiskā spēka pasākuma norises vietu. Vai “Daugavas stadions” būs JKP veiksmes stāsts?

Kā zināms, tieši šodien, 30. jūnijā, valdība izlēma atbalstīt 195 000 eiro piešķiršanu kultūras un sporta centram “Daugavas stadions”, kur JKP jau 1. jūlijā plāno informēt par gaidāmajām partijas aktivitātēm Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Visticamāk, partija nekautrēsies izmantot šo vietu un laiku, lai klātesošajiem uzsvērtu, ka stadions atbalstu saņēmis, galvenokārt, pateicoties JKP. Bet vai tas nenozīmē politisko PR par valsts naudu?

Jāsaka gan, ka JKP nemaz nav īstu uzslavas vērtu darbu, ar ko iekarot vēlētāju uzticību – lai arī starp JKP pirms vēlēšanu solījumiem bija plāna 3×500 realizācija, ģimenes valsts pabalstu palielināšana, mazo skolu saglabāšana, obligātās iepirkuma komponentes samazināšana, ārstu algu palielināšana u.tml., partija īstenojusi vien solījumus, kas atbilst šauram interešu lokam, kā, piemēram, ostu privatizācija un, iespējams, paša Bordāna ambīciju piepildīšanai – Ekonomisko lietu tiesas izveidošana. Tad par kādiem sasniegumiem partija vispār var runāt? Vai vienkāršo tautu skar ostu nodošana valsts kontrolē vai JKP iniciētā valsts finansējuma palielināšana politiskajām partijām?

Atbalsts Daugavas stadionam ir lieliska iespēja JKP paslavēt sevi, lai gan, ja skatāmies uz to nepadarītajiem darbiem, tad diez vai ar vienu PR izrādi par valsts naudu pietiks, lai aizmiglotu acis vēl atlikušajam, samērā mazskaitlīgajam atbalstītāju lokam.

Turklāt, ja atceramies, jau Ušakova laikā JKP ievēlēšanas gadījumā solīja nodarboties ar korupcijas apkarošanu un apņēmās izbeigt organizēto ekonomisko grupējumu, alkatības un populisma varu pār valsts un pašvaldību politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem, taču tālāk par vienkāršu Rīgas domes vadības kritizēšanu tā arī netika, kas liek domāt, ka tagad gaidāms kas labāks – turklāt no partijas, kas pierādījusi, ka pilda tikai pašai izdevīgus solījumus, bet par tautu tai viss vienalga?