Vārdu karā starp Ķīnu un ASV jau pamanīts līķis

Pagaidām simboliskā nozīmē jeb apvainojošu vārdu un žestu frontē izvērstais karš starp ASV un Ķīnu var noderēt gan par aizvietotāju, gan par aizsākumu īstam karam.

Šobrīd Ķīna vairāk dara, bet ASV vairāk runā. Tomēr ASV amatpersonas cenšas ļoti, lai arī viņu vārdiem būtu segums ar darbiem.

Pirms nepilnām divām nedēļām Ķīna sāka pildīt pašas pieņemto Honkongas nacionālās drošības likumu, oficiāli atverot Honkongā savas drošības aģentūras biroju. Līdz ar to Ķīnas drošības iestāžu darbinieki oficiāli drīkst un fiziski var izsekot, aizturēt, izkratīt, nopratināt un aizsūtīt uz Ķīnu jebkuru Honkongas iedzīvotāju. Iepriekš vairākus gadus Honkongā ritēja masu protesti pret mēģinājumiem vismaz daļēji ierakstīt šādas Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) tiesības Honkongas likumos, kas tā arī netika izdarīts. Ķīna tagad to darīs pēc tikai sava likuma, kura attiecināšana uz Honkongu pārkāpj vienošanos starp Ķīnu un Lielbritāniju, ar kādu Lielbritānija 1997. gadā atdeva Ķīnai Honkongu. Lielbritānija to bija savulaik saņēmusi nomā no Ķīnas impērijas Cin. Nomas līguma beigas Lielbritānija drīkstēja neievērot, jo ĶTR savulaik bija atteikusies būt Cin mantiniece. Tomēr puses vienojās par Honkongas atdošanu Ķīnai ar pārejas periodu līdz 2047. gadam. Pēc būtības tā bija vienošanās ne tikai starp divām valstīm par vienu teritoriju tūkstoš kvadrātkilometru platībā (mazāk nekā 1/60 daļa no Latvijas) ar tagad septiņiem miljoniem iedzīvotāju, kas sīkums Ķīnas mērogā. Vienošanās bija starp visu Rietumu pasauli un Ķīnu par tās iekļaušanos tajā ar īpašām tiesībām un pārejas periodu. Kopš 2008. gada Ķīna ir sapratusi, ka Rietumu pasaule ir pārāk vārga, lai Ķīna turpinātu tajā iekļauties. Sākās aizkulišu manevri, lai denonsētu gan publikai parādīto vienošanos starp Ķīnu un Lielbritāniju, gan tikai nojaušamo, diez vai vispār uz papīra fiksēto vienošanos starp Ķīnu un Rietumiem. Tagad šie manevri pārgājuši atklātā fāzē. ASV ir gribot negribot jāpilda Rietumu līdera pienākumi, kuros ietilpst Ķīnas sodīšana.

Ķīnas drošībnieku darbībai Honkongā ASV lika pretī sava Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktora Kristofera Reja paziņojumu, ka Ķīnas valdības organizētā spiegošana un intelektuālā īpašu zādzības ir lielākie ilgtermiņa draudi ASV nākotnei. Citiem vārdiem sakot, ka ASV arī ir savi drošībnieki, kuri šobrīd caurmērā ik pēc 10 stundām uzsākot jaunu ar Ķīnu saistītu pretizlūkošanas lietu, kuru skaits sasniedzis piecus tūkstošus.

Lai Ķīnas drošinieki ņem vērā, ka ne tikai viņi izsekos, aizturēs, pratinās, jo to pašu citi izdarīs ar viņiem, tiklīdz viņi spers kāju ārpus Ķīnas teritorijas.

ASV tiešām ir sabiedrotie, kuru teritorijās ASV drošībnieki var darboties pilnīgi netraucēti.

Savās tiesībās aizskartā Lielbritānija un tagad arī tās domīnija Austrālija ir izdarījušas žestus, ka pievienojas ASV vadītajai koalīcijai pret Ķīnu. Vispirms Lielbritānija paziņoja, ka gandrīz puse Honkongas iedzīvotāju var pretendēt uz Lielbritānijas pilsonību, kam vajadzētu kaut daļēji pasargāt šos cilvēkus no Ķīnas drošības iestādēm. Nupat kā Austrālija apsolīja aizsardzību vismaz tiem honkongiešiem, kuri jau nonākuši līdz Austrālijai. Viņiem dotas tiesības neatgriezties Honkongā nevis līdz tagadējo ieceļošanas dokumenti derīguma termiņa beigām, bet uz nenoteiktu laiku, kas, ja apstākļi spēji nemainīsies, izstiepsies viņu mūžu garumā. Pie viena Austrālija brīdinājusi savus pilsoņus nebraukt uz Honkongu, lai ķīnieši viņus tur nesagrābj. Ķīna paziņoja, ka šādas bažas esot smieklīgas un dezinformējošas.

Tagad atkal iniciatīvu pārtvērušas ASV, darbojoties maksimāli plaši. Pilnīgi sinhroni ar to, kā saasinājās domstarpības par Honkongu, Rietumu pasaule sāka just līdzi uiguru ciešanām Ķīnā. Nupat kā ASV sastādījusi sarakstu ar šo ciešanu vaininiekiem, kur priekšgalā nolikts Ķīnā Komunistiskās partijas Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala partijas komitejas sekretārs un – galvenais – partijas Politbiroja loceklis Siņcjans Čens Cjuango (陈全国). Pret viņu, pret iepriekšējo partijas sekretāru un pret vairākiem Siņdzjanas drošības dienestu vadītājiem noteiktas personālas sankcijas, kādas pret tik augstiem Ķīnas ierēdņiem ASV nekas nav atļāvusies. Ja kādam no viņiem būtu bijis pa miljoniņam ASV dolāru, eiro vai Šveices franku Šveices bankā, tad tagad tas varbūt jau jānoraksta zaudējumos. Vašingtonas instancēs tiekot saskaņoti līdzīgi saraksti par grēkāžiem Tibetas un Honkongas dēļ.

Viens no skaidrojumiem par Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas mēra un par nākamo Dienvidkorejas prezidentu domātā Paka Vonsuna pašnāvību (?) ir tāds, ka viņš izrādījis pārāk lielu draudzību ar Ķīnu.