Sabiedriskā transporta uzturēšanai naudas nav

Satiksmes ministrijas izreklamētais konkurss par tiesībām uz valsts pasūtītiem un dotētiem pasažieru pārvadājumiem iesprūdis, tiklīdz satiksmes ministra Tālis Linkaits atzina, ka “mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem”.

Pagājis mazliet vairāk nekā gads, kopš T. Linkaits uzņēmās izdarīt neiespējamo. 2019. gada 4. jūnijā valdība “pieņēma zināšanai” Satiksmes ministrijas iesniegumu “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam”. Tā sākumā apsolīta “iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu”, bet beigās apsolīts, ka valsts piemaksas šīs brīnišķīgās transporta sistēmas uzturēšanai samazināsies no 109 miljoniem eiro 2018. gadā līdz aptuveni 67 miljoniem katru gadu no 2021. gada līdz 2030. gadam. Visas šīs pārvērtības nodrošināšot konkurss.

Kā zināms, 2020. gadā beidzas gandrīz visi līgumi par valsts dotētajiem pasažieru pārvadājumiem. Līdz ar to jebkurā gadījumā ir jāizsludina konkurss par tiesībām uz šādiem pārvadājumiem nākamajos desmit gados. Atliek vien konkursa nolikumā ierakstīt, ka turpmāk visiem autobusiem būs jābūt pilnīgi jauniem, piemērotiem invalīdu pārvadāšanai, apgādātiem ar klimata kontroles un elektronisko saziņas līdzekļu pieslēgumiem utt. Savukārt šo tehnikas brīnumu uzturēšanas izmaksas kļūšot mazākas, jo tiesības uz līgumiem izcīnīs tie uzņēmumi, kas prasīs mazāku valsts piemaksu par katru kilometru, ko šie autobusi nobrauks pēc valsts pasūtījuma.

Bija vajadzīgs mazliet vairāk nekā gads, līdz noskaidrojās, ka nav iespējams ekspluatēt dārgākus autobusus par lētāku cenu. Teorētiski izpildīt T. Linkaita solījumus varētu, ja valstī būtu notikuši pārveidojumi, kādi tuvākajos gados tomēr nenotiks. Piemēram, netiks aizliegts privātais transports, nosakot tādas degvielas akcīzes likmes u.tml. nodokļus, lai vismaz 90% iedzīvotāju nevarētu atļauties braukt ar personisko automašīnu un tāpēc kaut daļēji pārsēstos sabiedriskajā transportā. Par šādu plānu esamību Neatkarīgā brīdināja 29. aprīļa publikācijā “Valdība pētīs, kā palielināt auto nodokli”, bet plānu izpilde nav ar roku aizsniedzama. Vēl neiespējamāk būtu Latvijā tuvākajā laikā kaut vai divkāršot iedzīvotāju skaitu, nodrošinot pārvadātājiem lielāku pasažieru skaitu, t.i., ieņēmumus par biļetēm.

Vienīgo praktiski iespējamo risinājumu Neatkarīgā ir aprakstījusi 1. jūnija publikācijā “Latviju atdod maznodokļu maksātājam”. Proti, vislielākā valsts pasūtījumu daļa tika tika atdota firmai “Sabiedriskais autobuss” ar vismazākajiem nodokļu maksājumiem. Valsts ieņēmumu dienesta pārskats liecina, ka šī firma 2019. gadā valstij summāri samaksājusi 70,5 tūkstošus eiro jeb vismaz divarpus reižu mazāk, nekā pamanījusies saņemt naudu no valsts. “Sabiedriskā autobusa” nodokļu maksājumu detalizācija rāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa pārskata gadā bijusi 90,9 tūkstoši un sociālo iemaksu summa – 162,7 tūkstoši. Tādējādi 90,9+162,7-70,5=183,1 tūkstotis eiro, ko valsts VID personā uzdāvinājusi “Sabiedriskajam autobusam” jeb tā faktiskajam īpašniekam Aleksandram Bandavam.

Bandava firmiņa pagaidām gan salīdzinoši maza. “Sabiedriskajā autobusā” VID pērn fiksējis tikai 63 darbiniekus pretstatā, piemēram, 297 darbiniekiem konkursā zaudējušajai firmai “VTU – Valmiera”, kas valstij pērn samaksājusi 1,4 miljonus eiro. Satiksmes ministrija ar sev pakļauto Autotransporta direkciju, ka bija tiešā konkursa organizētāja, izrēķināja, ka A. Bandava bizness ar nodokļu nemaksāšanu jāizplēš vismaz pa pusi no Latvijas, lai nesamaksātie nodokļi sasniegtu tādu naudas masu, par kādu Satiksmes ministrija apsolījusies samazināt valsts dotāciju apjomu. Tomēr divu iemeslu dēļ to nav iespējams izpildīt.

Pirmkārt, birokrātisks šķērslis Satiksmes ministrijas plānam ir Finanšu ministrija. Tā ieinteresēta maksimāli uzpūst budžetu kaut vai sadarbībā ar tagadējiem pārvadātājiem, kas desmitiem miljonu eiro no valsts saņem kā dotāciju un zibenīgi atdod valstij kā nodokļus, no kuriem valsts tūlīt pat izmaksā dotācijas utt. Ļoti primitīvais Satiksmes ministrijas plāns, kā novirzīt naudas plūsmu apkārt Valsts kasei, ir vairāk nekā skaidrs Finanšu ministrijai, kas neko tādu nepieļaus bez ļoti nopietnas vienošanās starp valdošās koalīcijas partijām.

Otrkārt, nav politiska atbalsta darījumam starp A. Bandavu un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kas ielikusi ministra amatā T. Linkaitu.

Tieši otrādi, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ļoti atsaucīgi uzklausīja jau minētās Valmieras un citu pašvaldību sūdzības un bažas, ka vietējo pasažieru pārvadājumu uzņēmumu iznīcināšana visai drīz novedīs arī pie vietējo pārvadājumu iznīcināšanas.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pūlēm 2019. gada pavasarī no “Rīgas satiksmes” padzītā A. Bandava un JKP savienība nav nekas tāds, ar ko gribētu sastapties tās valdošas koalīcijas partijas, kas pieteikušās uz Rīgas domes vēlēšanām.

Nav pamata prognozēt, par ko partijiskie un ekonomiskie grupējumi vienosies droši vien pēc Rīgas domes vēlēšanām, bet pagaidām par autobusu pārvadājumu tālāko uzturēšanu zināms tikai tik daudz, ka 2021. gadā un vēl kādu laiku uz priekšu nāksies saglabāt esošo kārtību. K. Kariņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs Neatkarīgajai paskaidroja, ka Ministru prezidents gaida no Satiksmes ministrijas tādus konkursa rezultātus, kas saskaņoti ar Finanšu ministriju. Savukārt Finanšu ministrija birokrātisku un finanšu ministrs partijisku apsvērumu dēļ prasa no Satiksmes ministrijas izpildīt savus 2019. gada 4. jūnija solījumus, kas pašreizējā situācijā nav izdarāms. Vēl viena bremze autobusu pasažieru pārvadājumu tirgus pārdalei ir par konkursa rezultātiem iesniegto sūdzību izskatīšana Iepirkumu uzraudzības birojā vismaz līdz septembra beigām. Rezultātā tapis Satiksmes ministrijas un tieši ministra brīdinājums gan pašreizējiem, gan uz turpmākajiem gadiem izvēlētajiem pārvadātājiem, ka dotāciju saņemšanā viņiem “ir jāpaļaujas vienīgi uz “politisko atbalstu” valdībā”.

Autentiskas atbildes par autobusu pasažieriem

Finanšu ministrija:

‒ Latvijā ir vidēja termiņa valsts budžeta plānošana. Satiksmes ministrijas budžetā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai šim mērķim ir paredzēts noteikts finansējuma apjoms. Attiecīgi Finanšu ministrijas būtiskākā norāde ir par to, ka Satiksmes ministrija nedrīkst uzņemties jaunas saistības bez tām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanas. Ja Satiksmes ministrija pēc visu iepirkumu rezultātu paziņošanas konstatē, ka Satiksmes ministrijas budžetā šim mērķim pieejamais finansējums ir nepietiekams, tad pirms saistību uzņemšanās jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu ir skatāms Ministru kabinetā valsts budžeta sagatavošanas procesā.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs:

‒ Latvijā netiek veikta ilgtermiņa valsts budžeta plānošana, kas būtu ilgāka par trīs gadu ciklu. Finanšu ministrija nav noteikusi finanšu ietvaru, kurā būtu jāiekļaujas, veicot ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūrā vai pakalpojumu sniegšanā. Uz šo faktu vairākkārt ir norādījusi Valsts kontrole. Līdz ar to jebkurai nozares ministrijai, veicot ilgtermiņa iepirkumus, ir jāpaļaujas vienīgi uz “politisko atbalstu” valdībā. Mēs kopā ar ATD esam rēķinājuši zemāko iespējamo finansējumu, kas tiktu piešķirts, ja visus starppilsētu pārvadājumus pārveidotu par komercpārvadājumiem. Arī tad mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem. Iepirkuma uzdevums ir samazināt valsts izmaksas, palielinot pakalpojuma kvalitāti. Iepirkuma līgumos ir iekļauta iespēja pārvadājumu apjomu samazināt par 15-30%. Ja valsts izlemj nepiešķirt finansējumu, tad, protams, līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem tiks pārtraukti.