Keris: Mediķiem pūš miglu acīs

Ja valdība pildītu to, kas ir noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad, visticamāk, jau nākamgad mediķu atalgojums būtu pietuvojies OECD vidējam rādītājam, bet piedāvāto atalgojuma reformu var vērtēt kā mēģinājumu šo solījumu izpildi pārcelt uz tālākiem gadiem. Tas ir nepieņemami, un tas ir mēģinājums leģitimizēt likuma nepildīšanu. Saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri par to, kā viņš vērtē Satversmes tiesas apņemšanos vērtēt likuma normu par mediķu atalgojumu un kādi ir jaunā mediķu darba samaksas reformas klupšanas akmeņi.

Veselības ministrija nupat kā iepazīstinājusi sabiedrību ar mediķu atalgojuma reformas plāniem. Vai jūsu vadītā arodbiedrība piedalījās domnīcā, kura strādāja pie jaunā algu modeļa?

Nē, mēs nepiedalījāmies, un es varu arī paskaidrot, kāpēc. Mūsu pārstāvis nebija uzaicināts demokrātiskā un likumam atbilstošā veidā. Līdz šim ir bijis tā ‒ ja ir kādi jautājumi, kur ministrija vēlas noskaidrot kādu sabiedrības grupas viedokli, tad tiek dibināta darba grupa un ministrija lūdz deleģēt pārstāvi darbam šajā grupā. Šajā gadījumā neizprotamu iemeslu dēļ – vēlāk gan šie iemesli kļuva skaidrāki -, tātad sākotnēji neizprotamu iemeslu dēļ tā nenotika. Mūsu arodbiedrībai pašai neļāva izvēlēties pārstāvi, kurš piedalīsies sarunās, faktiski no ministrijas puses tika aicināti tikai konkrēti cilvēki, kuri drīkst piedalīties domnīcas darbā. Tāpēc uzskatām, ka tā nebija demokrātiski izveidota darba grupa, bet tāds kā ministrijas klubiņš, kurā darbojās tikai ministrijas pieaicināti cilvēki. Mēs nevarējām piekrist šādam risinājumam, jo uzskatām, ka ne valdība, ne ministrijas nevar jaukties arodbiedrību darbā, nosakot, kuram nu būs tiesības pārstāvēt viedokli un kuram nebūs.

Vai vēl pirms šīs domnīcas izveides un pirms darba uzsākšanas pie jauna mediķu algu modeļa notika diskusijas ar sociālajiem partneriem, lai novērtētu situāciju, noskaidrojot, vai un kādas problēmas ir mediķu atalgojuma sistēmā?

Mēs jautājām, vai ir bijusi kāda diskusija, kurā apstiprinājies, ka ir nepieciešams jauns algas modelis. Kā atbildi mēs saņēmām ziņu, ka Ministru prezidents to ir uzdevis ar rezolūciju… Tātad premjers bez nekāda pamatojuma izdomā, ka vajag šādu darba grupu, ministrija savukārt nedemokrātiskā veidā izvēlas instrumentu šī uzdevuma realizēšanā. Mēs tādā formātā iesaistīties nebijām gatavi. Zinot to, kā tālāk attīstījās notikumi, es varu būt tikai priecīgs, ka mēs savlaicīgi novērtējām situāciju un visus iespējamos riskus.

Rīkojums no premjera par jaunu mediķu algu modeli nāca laikā, kad tika apstiprināts valsts budžets 2020. gadam, kurā, kā mēs zinām, netika paredzēts pietiekams finansējums, lai izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto algu palielinājumu.

Pagājušā gada 14. novembrī Saeima pieņem 2020. gada budžeta likumu, kurā prettiesiskā veidā ir paredzēta tikai puse naudas mediķu atalgojuma pieaugumam. Vēl mediķu “cerību mirstīgās atliekas” nav atdzisušas, kad novembra beigās premjers bez skaidra pamatojuma uzdod veidot pilnīgi jaunu darba samaksas modeli. Pie šī jautājuma premjers atgriežas šā gada jūnijā, tiekoties ar dažām mediķu organizācijām un pasakot, ka darba samaksu varēs palielināt tikai tad, ja būs uzlabojumi nozarē, tajā skaitā jauns atalgojuma modelis. Tā cēloņu un seku sakarība ir ļoti uzkrītoša.

Jūs vēlaties pateikt, ka šī rezolūcija, šī domnīca ir veids, kā aizmiglot acis, novēršot uzmanību no likuma izpildes?

Precīzi.

Tomēr sākums domai par to, ka ir nepieciešams jauns mediķu atalgojuma modelis, nāca no Veselības ministrijas, ministres, kura vairākkārt publiski izteikusies, ka mediķu algu jautājums ir komplicēts un nav skaidrs, kā veidojas mediķu atalgojums. Arī to, ka, iespējams, mediķu atalgojums, neveidojas taisnīgi.

Veselības ministre ir izteikusies, ka premjers izdevis šo rezolūciju pēc viņas ierosinājuma, jā, to mēs esam dzirdējuši. Tomēr mums šķiet, ka tie ir pašas ministres apgalvojumi. Jā, ikvienam darbiniekam var būt jautājumi, kāpēc viņa alga ir aprēķināta tā vai citādi, taču viņam to ir iespēja noskaidrot pie darba devēja. Ja darba devējs to nevēlas, vismaz mūsu arodbiedrības biedriem nāk talkā arodorganizāciju vadītāji un palīdz noskaidrot visas nianses. Šobrīd darba samaksu veselības aprūpē, tas ir, darba algu reglamentē vairāki likumi un noteikumi, un kopumā jāsaka, ka sistēma ir uzbūvēta loģiski. Cits jautājums – vai tā tiek loģiski darbināta katrā ārstniecības iestādē. Ja ir problēmas ar kādu iestādi, tad to nevajag attiecināt uz visu sistēmu. Arī runājot par piemaksām – to piešķiršanu skaidri nosaka noteikumi, un, ja ir piemaksu neatbilstoša izmantošana, tad jāreaģē uz problēmsituācijām, nevis jāmaina visa sistēma. Kopumā mēs neesam pret diskusijām par sistēmas sakārtošanu. Jāatgādina, ka pagājušā gada aprīlī jau bija izveidota darba grupa, lai pilnveidotu darba samaksas sistēmu mediķiem, un šī darba grupa toreiz nekonstatēja, ka būtu jāveido pilnīgi jauna kārtība.

Kāds tad būtu jūsu arodbiedrības piedāvājums?

Mēs rosinājām jautājumu par mediķu darba algas samaksu iekļaut Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā, lai vienotos par risinājumu ar sociālajiem partneriem, taču te jāsaka vēl viena nepatīkama lieta. Šā gada laikā premjers nav sasaucis nevienu sociālo partneru sēdi. Tāpēc arī mediķu algu reforma starp darba ņēmējiem, darba devējiem un valdību apspriesta nav.

Novērojams, ka notiek tāda kā spēle – no vienas puses, ir liels spiediens palielināt mediķu atalgojumu, bet pretim vienmēr tiek prasītas reformas veselības aprūpē. Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka reformas nenozīmē papildu naudu, kas veselības aprūpei ir ļoti nepieciešama. Vai jaunais mediķu atalgojuma modelis ienes tādas pārmaiņas, kas ļaus ne tikai padarīt algu sistēmu taisnīgu, bet arī būtiski palielināt atalgojumu?

Diemžēl ne. Nemitīgais sauklis par reformām faktiski ir devalvēts. Vienmēr ir nepieciešami uzlabojumi, bet šī sasaiste – algas būs tad, kad būs reformas, – ir hroniski nodeldēta mantra, lai vispār nepieciešamo finansējumu nepiešķirtu. To ir konstatējuši gan OECD eksperti, gan Eiropas Savienības eksperti. Tagad ir saražots jaunais modelis uz 100 lappusēm, bet es jums varu parādīt 2005.‒2006. gada modeli, kas ir tikpat pamatīgs un uz kura pamatojas pašreizējā darba samaksa. Valsts kontrole ir secinājusi, ka veselības aprūpes cilvēkresursu politika nav sasniegusi cerētos rezultātus nepietiekamās politiskās gribas un finansējuma nepietiekamības dēļ. Identificētās problēmas nav mainījušās kopš šī 2006. gada!

Tagad kā problēma identificēts tas, ka trūkst skaidrības mērķa algas aprēķinam, tomēr ‒ vai šajos vismaz desmit gadus vecajos dokumentos jau nebija noteikts, kādu nākotnē vēlamies redzēt ārstu un māsu algu?

Protams, jau iepriekš tika definēts, ka vidējai ārstu algai jāsasniedz vismaz divas vidējās algas tautsaimniecībā, vēlāk šis koeficients tika piekoriģēts uz 2,5, proti, ārsta algai jābūt divarpus reizes lielākai par vidējo algu tautsaimniecībā iepriekšējā budžeta gadā. Tāpat tagad secināts, ka nav nodefinēta proporcija starp pamata algas daļu un mainīgo, taču tā arī nav taisnība, jo pašlaik ir noteikta šāda proporcija – 70 pret 30. Savukārt vēl viens arguments – nav definēts darba apjoms pilna laika ietvaros – vispār uzskatāms, es atvainojos, par stulbumu. Katram darbiniekam tas ir noteikts ar darba līgumu, par ko darba devējs maksā darbiniekam algu. Vai katram darbiniekam tagad būs jāpilda dienasgrāmata, ko viņš vienas darba slodzes ietvaros dara? Kā savādāk pierādīs, ka šis pilna laika ekvivalents darbosies? Manuprāt, tā ir birokrātija, birokrātu mēģinājums sevi atražot. Mani kolēģi, piemēram, jūtas aizvainoti, ka kāds no jaunā modeļa izstrādātājiem ir pateicis, ka nu beidzot mediķi saņems algu par padarīto. Es tikai varu atgādināt, ka pērn mediķi aicināja pastrādāt viņu vietā. Vienu vārdu sakot, mēs pa punktiem varam ziņojumu izskatīt, un praktiski katrs secinājums ir apšaubāms, jo galu galā mēs nonākam pie tā, ka trūkst finansējuma veselības aprūpē vai ir problēmas ar iestādes pārvaldīšanu, un mediķi noteikti pie tā nav vainojami.

Ziņojumā par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu secināts, ka trūkst skaidru, vienotu kritēriju algu fonda un ārstniecības nozares finansējuma sadalei; sistēma nav caurskatāma ne lietotājam, ne finansējuma piešķīrējiem.

Piedodiet, ja ministrija kaut ko nevar caurskatīt, tad tai pašai jāskatās, kāpēc tā ir noticis. To, ka katra mediķa darba samaksu ir iespējams pārbaudīt, pierādīja politiķa Andreja Judina tā sauktais pētījums jeb mēģinājums izpētīt mediķu algu apmēru. Tā sauktais es saku tāpēc, ka no pētījuma viedokļa un metodes tur bija diezgan daudz problēmu, bet tajā pašā laikā ar Finanšu ministrijas institūciju palīdzību tur bija izsekots katra mediķa atalgojumam. Ar caurskatāmību šobrīd nav nekādu problēmu. Jautājums ir – ko jaunā modeļa arhitekti ir ieteikuši kā jaunāku un labāku? Jāpiebilst, ka jaunā modeļa veidotāji ir konstatējuši, ka pašreizējā darba samaksas sistēma, ņemot vērā būtisko darba samaksas pieaugumu 2018. un 2019. gadā, ir veicinājusi darba spēka pārvirzīšanos no maksas uz valsts pakalpojumu segmentu. Tas nozīmē, ka konsekventi realizētā taktika – sarunas ar valdību par papildu finansējumu mediķu algām – vainagojās ar to, ka valsts sektorā sāka ieplūst mediķi, kuri to bija pametuši. Tas vēlreiz norāda, ka pašreizējā sistēma, ja to piepilda ar naudu, darbojas.

Kas dara uzmanīgu, ir Veselības ministrijas izvēlētais laika periods, kurā plānots sasniegt šo te rādītāju par mediķu atalgojumu, kas jau tika definēts pirms desmit gadiem. Proti, tagad ir piedāvājums algas celt lēzeni un līdz 2027. gadam.

Ja konsekventi būtu pildīti visi solījumi mediķiem, tad 2021. gadā atalgojums būtu pietuvojies jau 2006. gadā noteiktajam, tas ir, ārsta vidējā alga būtu divarpus reizes lielākā par vidējo algu tautsaimniecībā. Tā vietā tiek piedāvāts jaunais rādītājs – 2,7, bet… pēc septiņiem gadiem (!). Man acu priekšā ir attēls ar ēzelīti, kurš velk smagu vezumu un kuram priekšā pakārts burkāns. Mēs izpildīsim nedaudz vairāk, nekā solīts un nekā pašlaik noteikts, bet tikai pēc daudziem, daudziem gadiem. Tāpēc velciet vien to vezumu tālāk! Mēs tam nepiekrītam un nepiekritīsim. Protams, tas ir koleģiāls lēmums, kas vēl ir jāpieņem arodbiedrības valdei.

Ja mēs runājam tieši par mediķu algu palielinājumu, vai nav tā, ka arī bez šīs reformas, ja valdība un Saeima pildītu saistības, kuras tā apņēmusies izpildīt un kas ir noteiktas likumā, vai atalgojums tad nepieaugtu?

Ja valdība pildītu to, kas ir noteikts likumā, tad, iespējams, jau nākamgad mēs būtu ļoti tuvu mērķim un mediķu atalgojums būtu pietuvojies OECD vidējam rādītājam, bet tagad to var vērtēt kā mēģinājumu šo solījumu izpildi pārcelt uz tālākiem gadiem. Tas ir nepieņemami, un tas ir mēģinājums leģitimizēt likuma nepildīšanu. Ziņojumā gan ir minēta vēl viena problēma, kam es varu piekrist, ka slimnīcām mediķu darba algas aprēķinam tiek piešķirts mazāk naudas, nekā reāli jau pašlaik mediķiem maksā. Tā ir realitāte, un tas ir jāmaina, jo pašlaik tas tiek segts no citiem līdzekļiem.

Tomēr vai to nav iespējams risināt, palielinot tarifu un paredzot tajā atbilstošu finansējumu mediķu algām?

Protams. Jāmaina aprēķins, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams finansējums, ko spītīgi nevēlas piešķirt. Te mēs atgriežamies pie arodbiedrības prasības – palielināt finansējumu kopumā veselības nozarei, kas ir kritiski zems.

Veselības ministrija ir aprēķinājusi vajadzīgo finansējumu, kāds nepieciešams mediķu algu palielinājumam saskaņā ar likumu nākamgad, un iesniegusi Finanšu ministrijā, kā arī papildu naudas aprēķinu par šogad nepiešķirto finansējumu algas kāpumam par 10%, kas kopumā ir nepilni 200 miljoni eiro. Bet vienlaikus ministrija virzīs uz valdību izskatīšanai šo algu reformu, kur nākamajā gadā nepieciešami 70 miljoni eiro. Skatoties no finansējuma viedokļa, es kā premjers izvēlētos reformu, kur vajadzīgs mazāks finansējums.

Ziņojumā, starp citu, ir minēti vairāki varianti, no kuriem Veselības ministrija izvēlējusies mērenāko algu kāpumu, tie ir šie septiņi gadi, un šī varianta ieviešanai ir nepieciešami nākamgad 75 miljoni eiro. Algas pieaugums būtu vidēji par 10 procentiem. Protams, politiķi teiks: ņemsim ekonomiskāko variantu. Turklāt – ja jau tas domnīcā, kurā izmantota “dubultā dimanta metode”, atzīts arī par taisnīgu. Varu tikai piekrist tiesībsarga Jura Jansona paustajam viedoklim – ja netiek nodrošināts tas, kas mediķiem paredzēts šogad un nākamgad, tad tā ir acu aizmālēšana un uzmanības novēršana. Mums nav skaidrs, kāpēc, ņemot vērā, ka ir pieejams finansējums valsts budžetā kopumā, jo budžets bija par 700 miljoniem eiro lielāks, nebija iespējams laikus atrast vēl tos 44 miljonus eiro… Kāpēc tik muļķīga stīvēšanās pret to, ko paredz likums un ko pieļauj arī budžeta iespējas? Es tam racionālu skaidrojumu neredzu.

Jūs esat paudis atzinību Satversmes tiesai, kas nolēmusi izskatīt Veselības aprūpes finansēšanas likuma nepildīšanu un šī soļa atbilstību Satversmei.

Domāju, viss šis politiķu radītais dūmu aizsegs tiks sarauts, ja Satversmes tiesa lems, ka prettiesiskā rīcība pret mediķiem ir jālabo. Jau pagājušajā gadā apmainījāmies viedokļiem ar tiesībsargu par situāciju mediķu atalgojuma jomā, jo tiesībsargs jau vienreiz ir izteicis brīdinājumu Saeimai. Tas ir nopietns brīdinājums likuma nepildītājiem un viņu līdzskrējējiem, kuri mēģina attaisnot likuma neievērošanu. Nepildot likumu, tiek vājināta veselības aprūpes sistēma, tas grauj arī medicīnā strādājošo ticību valsts pieņemtajiem lēmumiem.