“Daugavpils satiksme” cer uz Skanstes tramvaja un “Latvijas dzelzceļa” apturēto projektu naudu

Jau daudzus gadus Daugavpils pašvaldības uzņēmuma „Daugavpils satiksme” dienaskārtībā ir tramvaji – gan jauno tramvaju iepirkums, kas raisīja plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā, gan tramvaju ceļu tīkla rekonstrukcija un jaunu posmu būvniecība.

Par to, vai Daugavpilī beidzot kursē jaunie tramvaji, vai norit plānoto tramvaju ceļu atjaunošana un ko darīt ar novecojušo autobusu parku, saruna ar AS „Daugavpils satiksme” valdes locekli Sergeju Blagoveščenski.

Jaunajiem, Krievijā, Tveras rūpnīcā ražotajiem tramvajiem Daugavpilī vajadzēja sākt kursēt jau pagājušā gada vasarā, bet to piegāde kavējās. Vai šobrīd daugavpilieši brauc ar jaunajiem tramvajiem?

Tramvaji, kuriem Daugavpilī vajadzēja ierasties pagājušā gada jūlijā, tika piegādāti ar lielu nokavēšanos ‒ gada pašā nogalē, tāpēc esam iesnieguši prasību par soda naudas piedziņu 400 tūkstošu eiro apmērā, kā to paredz starp AS „Daugavpils satiksme” un piegādātāju – lietuviešu kompāniju UAB „Railvec” noslēgtais līgums. Šobrīd visi tramvaji ir pieņemti un kursē pilsētas maršrutos.

Kādas ir pasažieru atsauksmes par jaunajiem tramvajiem?

Atsauksmes ir dažādas – vieniem patīk, citiem ne. Taču galveno mērķi esam sasnieguši – mums ir atjaunots tramvaju parks, kas prasa mazāk līdzekļu ieguldīt tehnikas remontā, kā arī būtiski samazina ekspluatācijas izdevumus, tostarp elektroenerģijas patēriņā. Visbiežāk pretenzijas par jaunajiem tramvajiem tiek saņemtas par to skaļumu, kas rodas bremzēšanas laikā. Paskaidrošu, ka šo skaņu rada tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj tramvajam iegūt papildu elektroenerģiju, tādējādi samazinot elektrības patēriņu no tīkla. Nevar noliegt, ka šie tramvaji ir skaļāki par vecajiem tramvajiem, taču arī šis troksnis nav pretrunā ar Eiropas Savienības noteiktajiem skaņas normatīviem.

Viens tramvaju iepirkums beidzot ir noslēdzies – vai domājat par jaunu tramvaju papildu iegādi?

Jā, ļoti ceram uz ES Kohēzijas fondiem. Šobrīd norit aktīvas sarunas ar Satiksmes ministriju gan par jaunu tramvaju iegādi, gan autobusu iepirkumu autobusu parka atjaunošanai. Tāpat kā iepriekšējā iepirkumā, plānotajā iepirkumā tiks izsludināts konkurss, taču piedzīvotā situācija ar Krievijā ražotajiem tramvajiem parādīja, ka daudz vienkāršāk visu būtu organizēt un realizēt, ja tramvaju ražotājs un piegādātājs būtu ES dalībvalsts. Arī kontekstā ar Covid-19 pandēmiju jautājumus daudz vieglāk risināt ES iekšienē, jo, piemēram, arī tagad iebraukšana un izbraukšana no Krievijas ir ļoti sarežģīta.

Jau pirms vairākiem gadiem sākās tramvaju ceļu rekonstrukcijas un jauna posma izbūves projekts. Vai tas ir noslēdzies?

Nē, esam izpildījuši tikai daļu no lielā projekta, kurš sadalīts vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika uzbūvēts tramvaju ceļa pagarinājums, kas pilsētas iedzīvotājiem dod iespēju vieglāk nokļūt slimnīcā – tagad tramvajs praktiski pieved pie slimnīcas, un šo faktu cilvēki augstu novērtē. Turklāt šajā rajonā atrodas neredzīgo biedrība un mīt diezgan daudz neredzīgu vai vājredzīgu cilvēku, tāpēc tramvajs ir ļoti noderīgs.

Vienlaikus rekonstruējam tramvaju ceļus arī pilsētas centrā – darbs pie projekta A sadaļas noslēgsies šā gada septembrī, bet tikko ir noslēdzies arī būvniecības iepirkuma konkurss projekta B daļai, kas paredz tramvaju ceļu rekonstrukciju līdz Cietokšņa ielai.

Piebildīšu, ka finansējums B daļas īstenošanai tiks saņemts no tās naudas, kas bija ieplānota Rīgas Skanstes ielas tramvaja tīklu būvniecībai. Esam saņēmušo apstiprinājumu no Satiksmes ministrijas un plānojam, ka reālie darbi varētu sākties jau oktobrī.

Jūs jau pieminējāt, ka vēlaties atjaunot autobusu parku. Kādā stāvoklī tas ir?

Autobusu parks ir ļoti sliktā stāvoklī – kopumā mums ir 54 autobusi, no tiem 14 ir mazietilpības autobusi. Vidējais autobusu vecums ir vairāk nekā 20 gadu. Mazietilpības autobusi izvēlēti tāpēc, ka vairākos maršrutos lielie autobusi fiziski nevar izbraukt, tostarp maršrutā uz Cietoksni caur arku var iebraukt tikai mazietilpības autobusi. Savukārt maršrutā uz Ruģelu rajonu ielu platums neļauj izgrozīties lielajam autobusam. Vēl saistībā ar pasažieru plūsmas samazināšanos dienas laikā maršrutos, domājam, sūtīt mazākus autobusus.

Kādi būs jaunie autobusi?

Šobrīd strādājam pie tehniskās specifikācijas – plānots iegādāties 20 lielos autobusus un 15 mazietilpības autobusus. Šāds autobusu iepirkums būtiski atjaunos mūsu autobusu parku – uzlabos pasažieru ērtības, samazinās ekspluatācijas izmaksas, kā arī samazinās dūmgāzu emisijas apjomu, uzlabojot pilsētas gaisa kvalitāti.

Tieši ekoloģisko aspektu esam izvirzījuši par vienu no prioritātēm, bet lēmumu, kāds dzinējs jāizmanto šiem autobusiem, pieņemt nebija viegli. Izskatījām iespēju iegādāties elektrobusus, ar ūdeņradi darbināmus autobusus un transportu ar dabas gāzes izmantošanu. Apspriežoties ar speciālistiem un ņemot vērā ierobežoto finansējumu, izvēlējāmies dabasgāzes dzinējus jeb CNG. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, elektrobusi ir ļoti dārgi – par viena elektrobusa cenu mēs varam nopirkt divus cita veida autobusus. Turklāt elektrodzinēju tehnoloģija vēl nav pietiekami plaši aprobēta un pilnveidota. Attiecībā uz ūdeņraža dzinējiem situācija ir līdzīga – tehnoloģija ir ne tikai dārga, bet arī jauna un nepārbaudīta. Mēs saprotam, ka jaunās tehnoloģijas attīstīsies un noteikti būs efektīvas un ekonomiski izdevīgas, taču pagaidām tam nav pārliecinošu pierādījumu. Savukārt dabasgāzes dzinēju tehnoloģija ir gadu desmitiem pārbaudīta un droša, un ar šādiem dzinējiem autobusus ražo visas plašāk zināmās autobusu ražošanas kompānijas. Tādējādi tiek sasniegti arī ekoloģiskie mērķi. Kopumā tramvaju un autobusu iegādei plānots novirzīt ap 30 miljonus eiro. Jaunu transporta vienību iegādei finansējumu ceram saņemt no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kuri bija ieplānoti „Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas un citiem projektam, kuri šobrīd ir atcelti. Mūsu cerībām ir pamatojums, jo ES Kohēzijas fonda līdzekļi ir jāapgūst līdz 2023. gada 31. decembrim – ir skaidrs, ka tik finanšu ietilpīgu būvniecības projektu tik īsā laikā realizēt nevar pagūt, tāpēc finansējums jāiegulda tehnikas un tehnoloģiju iepirkumos.

Savulaik Daugavpilī bija viszemākā maksa par braucienu, arvien biļetes pārdeva konduktors. Vai tas ir saglabāts?

Lai arī maksa par braucienu ir pieaugusi no 43 centiem līdz 50 centiem, Daugavpilī ir vislētākais sabiedriskais transports, turklāt daudzām iedzīvotāju grupām pašvaldība braucienu kompensē pilnā apmērā. Arī 50 centi nesedz brauciena pašizmaksu, tāpēc pašvaldība kompensē uzņēmumam radušos zaudējums, lai saglabātu iespēju arī mazturīgākajiem iedzīvotājiem izmantot sabiedrisko transportu. Piebildīšu, ka Covid-19 pandēmijas laikā, lai samazinātu pasažieru plūsmu, tāpat kā Rīgā, arī Daugavpilī atlaides braucienam sabiedriskajā transportā nebija spēkā, taču mēs nesamazinājām reisu skaitu, lai nepieļautu cilvēku drūzmēšanos sabiedriskajā transportā. Izdevumi pieauga arī saistībā ar transporta līdzekļu dezinfekciju – ārkārtas stāvokļa laikā tos dezinficēja katru dienu, bet tagad reizi nedēļā. Protams, transports tiek tīrīts katru dienu.

Arī konduktorus esam saglabājuši – esam vienīgie Eiropā, kur sabiedriskajā transportā biļetes vēl arvien var iegādāties pie konduktora. Vienlaikus tas ir ekonomisks un sociāls projekts – konduktors uzrauga kārtību salonā, seko, lai visi samaksā par biļeti, un tās ir arī papildu darba vietas.