Tautas ievēlēts prezidents ‒ tūkstošiem pa tukšo izmestu balsu?

Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku kopš savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ.

“Es Latvijas tautai uzticos!!! Es negribu uzzināt 2-as dienas pirms prezidenta vēlēšanām jauno kandidātu. Es gribu par to uzzināt vismaz mēnesi iepriekš un izdiskutēt! Es gribu, lai katrs Latvijas pilsonis tieši vēlēšanās varētu ievēlēt Latvijas valsts Prezidentu!!!” iesniedzot savu iniciatīvu “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents”, 2011. gada jūnijā rakstīja iniciatīvas autors Bruno Ozoliņš.

Neviens no iesaistītajiem nespēj precīzi pateikt, kad tieši – iespējams pat 2008. gadā ‒ iniciatīva savāca nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā, taču pirmdien to bija parakstījuši 11,2 tūkstoši balsstiesīgo. Taču iniciatīva joprojām nav gatava pamest “Manabalss.lv” virtuālās telpas.

Vainīgs iesniedzējs

Platforma “Manabalss.lv” iniciatīvu iesniedzējiem norāda: “Kad savākti 10 000 parakstu, iniciatīvu var iesniegt izskatīšanai Saeimā. Aicinām autorus sazināties ar portālu, pirms iniciatīvas iesniegšanas Saeimā!” Savukārt Saeimu iepazīstināt ar iniciatīvu var tikai tās reģistrētais iesniedzējs jeb pārstāvis, kuru iespējams arī nomainīt, sazinoties ar platformu.

“Manabals.lv” vadītājs Imants Breidaks skaidro, ka iniciatīva aizķērusies tieši pie šiem punktiem. “Nu jau pirms kāda laiciņa bumba ir autoru pusē, kas to iesniedza. Šī iniciatīva ir veca, iespējams, autoram mainījies viedoklis, mērķi,” saka I. Breidaks, kas pieļauj, ka autors ir mainījis mītnes zemi, jo uz platformas aicinājumiem iniciatīvu virzīt tālāk reakcija nesekojot.

Autoru novārtā pamestas iniciatīvas neesot biežs gadījums, taču gadoties, ka iesniedzējs nomirst, maina savu viedokli vai, tas vēl salīdzinoši nesen bija ļoti aktuāli, pamet valsti.

Taču arī šādos gadījumos platforma darot visu iespējamo, lai iniciatīvu parakstījušo balsis neietu zudumā un iniciatīva vismaz tiktu izvērtēta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

“Mums arī nepatīk, ja iniciatīva paliek gaisā karājoties. Līdz ar to es ceru, ka tuvākajās dienās vismaz kaut kādu reakciju no autora dabūsim. Vai arī meklēsim citu pārstāvi no iniciatīvu parakstījušo vidus, ja autors nedeleģēs kādu,” saka platformas vadītājs un piebilst, “domāju, ka [iniciatīva] noteikti nonāks Saeimā pat tad, ja autors vispār nereaģēs.”

Te gan jāatgādina, ka konkrētā iniciatīva, pēc tās autora vārdiem, nepieciešamo parakstu skaitu savākusi jau pirms dažiem gadiem.

Zaudēta aktualitāte

Neatkarīgajai izdevās sazināties ar iniciatīvu iesniegušo B. Ozoliņu, kurš noliedz, ka līdz šim vispār nebūtu reaģējis uz “Manabalss” aicinājumiem.

“Es atbildu, ka nav ko steigties [..] Viņiem ir visas manas koordinātas,” saka iniciatīvas autors. Viņš uzskata, ka jautājums par tautas vēlētu valsts prezidentu vairs nav aktuāls, bet šo viņš iesniedzis uzreiz pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmās preses konferences pēc viņa apstiprināšanas amatā Saeimā.

“Šai brīdī tas nav aktuāli. Man patīk, ka viņa [iniciatīva] turpinās. Tas kā barometrs nostrādā, kad Valsts prezidents izdara kādu muļķību, uzreiz vairāki nobalso. Apskatīšos pēc situācijas, viss atkarīgs, kā uzvedīsies prezidents. Kad bija iepriekšējie, visi viņi bija garām, vienīgi Vaira Vīķe-Freiberga bija laba,”
saka B. Ozoliņš, kas pēc iniciatīvas iesniegšanas kļuvis par partijas “Progresīvie” biedru un 13. Saeimas vēlēšanās kandidējis Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Atgādinot, ka iniciatīva iesniegta ilgi pirms “Progresīvo” dibināšanas, un to, ka demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības paust savus viedokļus – arī platformā “Manabalss.lv”, partijas līderi Neatkarīgajai apliecināja, ka tā neatbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu.

Norakstīt balsis nedrīkst

Ne visiem ir pieņemama platformas vadības pasīvā un iniciatīvas autora filozofiskā attieksme pret iniciatīvai iesniegto 11,2 tūkstošu parakstu īpašniekiem.

“Izskatās, ka kaut kas būtiski ir jāuzlabo “Manabalss” procedūrā, lai tā patiesi darbotos kā demokrātijas instruments
‒ iespēja sabiedrībai izteikt varai savu viedokli uzklausāmā veidā, nevis tikt noreducētai vienkārši līdz instrumentam, kur ar sabiedrības viedokli var manipulēt atsevišķu politisko darboņu vai politisko spēku interesēs, ignorējot pašas sabiedrības izteikto attieksmi, un šajā gadījumā arī pašas “Manabalss“ spēles noteikumus,” Neatkarīgajai saka Ivars [personas identitāte Neatkarīgās redakcijai ir zināma], kurš parakstījis šo iniciatīvu.

Viņš nesaprot, kāpēc tik ilgu laiku iniciatīva ir norakstīta, ja par to savākti vairāk nekā desmit tūkstoši balsu. “Kā gan tās visas tagad var norakstīt tikai tāpēc, ka kāds šīs iniciatīvas ierosinātājs, iespējams, sajūtot varas smaržas tuvumu, ir pārdomājis un nevēlas vairs to virzīt tālāk?” retoriski jautā parakstītājs, kurš pats ir ar mieru uzņemties pārstāvja pienākumus.

Kūtri atbalstītāji

Kaut arī tas neattaisno iniciatīvu parakstījušo balsu un interešu atstāšanu bez virzības un pārklāšanos ar biezu putekļu kārtu, ir skaidrs, ka ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu sabiedrībā nav ne pirmās nozīmes problēma, ne arī izteikti populāra.

Par to liecina ne tikai ilgais laiks, kas bija nepieciešams, lai savāktu nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu, bet arī socioloģiskās aptaujas. Piemēram, pēdējā (2015. gads) pētījumu centra SKDS veiktā, publiski pieejamā aptauja liecina, ka Valsts prezidenta ievēlēšanu nodot tautas rokās pilnībā atbalsta 43% valsts iedzīvotāju un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, atbalstītāju skaits esot sarucis.

Arī valdošās koalīcijas pēdējos gados nav paudušas atbalstu iecerei.

Kad 2017. gada vasarā Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimu lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, jautājums noklusa.
Tiesa, līdz tam tika izveidota īpaša darba grupa, kas analizēja visus iespējamos modeļus, ar kādām pilnvarām būtu apveltāms tautas vēlēts prezidents.

Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas, kuru pārstāvēja arī R. Vējonis, priekšsēdētājs Edgars Tavars, vērtējot radušos situāciju ap tautas iniciatīvu, savu neapmierinātību neslēpj.

“Uzskatu, ka šī iniciatīva obligāti jāizvērtē Saeimā! Jebkurš tad var kaut ko iniciēt, tauta savāc parakstus un tad iesniedzējs pasaka, ka nevirzīs tālāk. Viņš, protams, var pateikt, ka mainījis viedokli, bet iniciatīvai noteikti jāvirzās tālāk,” saka politiķis.