Slimnīcas pievilina ārstus un māsas arī ar pabalstiem un dzīvokļiem

Nevienā slimnīcā – vai tā būtu prestiža universitātes klīnika Rīgā vai reģionālā slimnīca Latgalē – nepietiek medicīnas darbinieku. Slimnīcas visos iespējamos veidos mēģina atvilināt pie sevis ārstus, māsas un citus mediķus, solot modernu darba vidi, finansiālu atbalstu un dzīvokļus.

Savukārt Veselības ministrija turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu, sniedzot finansiālu atbalstu ārstniecības personām, kuras vēlas doties strādāt ārpus Rīgas.

Mediķu trūkst visur

Gan Valsts kontrole kā pašmāju eksperti, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) speciālisti atzinuši: kaut arī Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules veselības organizācijas noteiktajam, tomēr realitātē noteiktas kvalifikācijas ārsti, īpaši reģionos, pacientiem nav pieejami vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursiem veselības aprūpē secina, ka medicīnā trūkst vismaz 3500 māsu un 300 vecmāšu. OECD arī uzsvērusi, ka medmāsu daudzums Latvijā ir uz pusi mazāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Lai arī visaptverošs ES līmeņa pētījums, kurā analizēta arī Latvijas situācija, veikts pirms diviem gadiem, problēmas nav mainījušās – mediķu, īpaši māsu trūkums visā Latvijā, noteiktu speciālistu trūkums reģionos. Pētījumā secināts, ka mediķi sakoncentrēti noteiktos reģionos, kas rada disbalansu, kas savukārt noved pie veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas šķēršļiem reģionu iedzīvotājiem. Piemēram, runājot par ārstu trūkumu, dati rāda, ka vislielākais ārstu trūkums ir Pierīgā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 1,6 ārsti. Savukārt Zemgalē un Kurzemē uz 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 1,9 ārsti. Rīgā šis rādītājs ir 6,1 ārsts uz 1000 iedzīvotājiem.

Meklē tiešsaistē

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, pašlaik reģistrētas 360 brīvas darba vietas dažādu specialitāšu mediķiem. Lai palīdzētu slimnīcām un arī sociālās aprūpes iestādēm atrast darbiniekus, aģentūra rīkoja tiešsaistes darba dienu, kur ārstus, māsas, sanitārus, kā arī aprūpētājus un citus slimnīcu darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un citus no datora ekrāniem uzrunāja slimnīcu pārstāvji.

Pamatā slimnīcu pārstāvji tiešsaistes darba dienā stāstīja par slimnīcu, par tās misiju un vīziju, par iespējām gan strādāt modernā vidē, gan izglītoties, par draudzīgu kolektīvu un sporta pasākumiem. Ar sevi iepazīstināja P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas 1. slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Valsts asinsdonoru centrs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī valsts sociālās aprūpes centri. Neatkarīgā pārliecinājās, ka vislielākā vajadzība slimnīcās ir pēc māsām un īpaši operāciju māsām, savukārt aprūpes centros – pēc aprūpētājiem. Piemēram, Stradiņa slimnīca iepazīstināja sevi arī ar nelielu video, un speciāliste Ita Eglīte informēja, ka slimnīca meklē māsas gan ķirurģiskā, gan internā profila nodaļās. Stradiņa slimnīca bija arī, šķiet, vienīgā, kas nosauca sagaidāmo atalgojumu stundā.

Vidzemes slimnīca īpaši uzsvēra dažādos bonusus, ko tā var dot jaunajiem kolēģiem – pabalstus, piemaksas, peldbaseina apmeklējumu, dzīvokli renovētā mājā, veselības apdrošināšanu, atbalstu mācībām un galvenais – konkurētspējīgu atalgojumu. Rīgas 1. slimnīca nupat atklājusi jaunās telpās rehabilitācijas klīniku, un tās speciālisti uzrunā mediķiem sacīja, ka ļoti gaida jaunus kolēģus ambulatorajā medicīnas jomā – ārstus, ieskaitot rezidentus, funkcionālos speciālistus, vidējo un jaunāko medicīnas personālu, kā arī tehniskos darbiniekus. Izskatot mediķu pieteikumus, katram tiek atrasta vispiemērotākā vieta, sola slimnīca.

Reģionos īpaši grūti

Bērnu slimnīcas speciāliste Vita Šteina uzsvēra slimnīcā paveikto pēdējos gados, kas ļauj slimnīcai veidoties par izcilu veselības aprūpes iestādi. Taču arī Bērnu slimnīcā trūkst mediķu – slimnīca gaida māsas, māsu palīgus, sanitārus, pediatrus, oftalmologu, psihologu, ginekologu un citus speciālistus. Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs (kurš, starp citu, bija vienīgais slimnīcas vadītājs, kas pats uzrunāja mediķu saimi) pastāstīja par dažādiem atbalsta veidiem mediķiem – stipendiju, ko maksā pašvaldība, dzīvesvietu un transportu, kā arī izglītības iespējas. “Neviens jaunais ārsts netiks atstāts viens pats bez atbalsta,” solīja slimnīcas vadītājs. Viņš arī pieminēja atbalstu mediķiem no valsts puses, kuri pārnāk strādāt uz reģioniem. Vakanču saraksts gan Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir garš – sākot no bērnu ķirurga un neiroķirurga, pediatra, neonatologa, ginekologa, līdz radiologam, narkologam, neirologam, anesteziologiem un daudziem citiem.

Piesaista ar kompensācijām

Veselības ministrijas dati liecina, ka finanšu atbalstu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārpus Rīgas pašlaik saņem 629 ārstniecības personas. Kopā izmaksātā atbalsta summa no Eiropas Sociālā fonda sasniegusi jau 4,83 miljonus eiro, bet projekts turpinās, un tāpēc Veselības ministrija aicina mediķus izvērtēt iespēju doties strādāt uz reģioniem. Ārstniecības iestādēs Kurzemē atbalstu saņēmušas 138 ārstniecības personas, Latgalē – 223, Vidzemē – 157, Zemgalē – 73 un Rīgas reģionā – 46. Atbalstu saņēmušie mediķi – ārsti, ārstu palīgi, māsas, vecmātes, fizioterapeiti strādā stacionāros, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un citviet. “Risku veselības aprūpes nodrošināšanai, īpaši ārpus Rīgas, rada arvien pieaugošais ārstniecības personu deficīts, kas ir viena no būtiskākajām veselības aprūpes nozares problēmām pēdējos gados,” saka Veselības ministrijas Projektu vadības departamenta direktore Liega Zalcmane. Tāpēc mediķu piesaiste reģioniem ar šāda finansiāla atbalsta palīdzību ir ļoti nozīmīga.

Kompensācijas saņēmējam vismaz piecus gadus jāstrādā ārpus Rīgas, sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus normālā darba laika ietvaros. Kompensācijas paredzētas arī ģimenes ārstiem pensijas vecumā par prakses nodošanu jaunam ģimenes ārstam un ģimenes ārstam, kas praksi pārņem. “Trīs mēnešus ārste nodeva savas zināšanas ‒ par prakses organizāciju, dokumentāciju, par pacientiem, diagnozēm, turpmākās ārstēšanās mērķiem. Domāju, ka ārste, kas nodeva praksi, ir apmierināta, jo finansiālais atbalsts ir liels, kā arī ir sajūta, ka pacienti nodoti drošās rokās un ārstniecība neapstājas,” stāsta jaunā ģimenes ārste Līva Rozenberga, kas pārņēmusi ģimenes ārsta praksi Olainē. Kopumā līdz šim ģimenes ārstu prakses pārņēmuši jau 11 jaunie ārsti.

UZZIŅAI

Ārstniecības personām paredzēta

vienreizēja kompensācija ārstniecības personām par darbu reģionos (un papildu kompensācija par katru ģimenes locekli) Piecas mēnešalgas (saskaņā ar valdības noteikumiem) un viena mēnešalga par katru ģimenes locekli

ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija ārstniecības personām (60 līdz 200 eiro)

atbalsta pasākumu kompensācija ģimenes ārsta prakses pārņemšanai par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu: ģimenes ārstam pensijas vecumā, kurš nodod ģimenes ārsta praksi (puse no ģimenes ārstam ceturksnī izmaksātās kapitācijas naudas), un ģimenes ārstam, kurš to pārņem (atbalsts par darbu reģionā un 2697 eiro par prakses pārņemšanu)

Avots: Veselības ministrija