Bruknā nekas nav beidzies

Biežāk Bruknas, nevis biedrības “Kalna svētību kopiena” vārds ticis locīts saistībā ar kopienas vadītāju priesteri Andreju Mediņu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem pret nepilngadīgajiem. A. Mediņš nepiekrīt vairumam inspekcijas fiksēto pārkāpumu, tomēr abu pārbaužu protokolus ir parakstījis. Pat ļoti iespējams, ka neplānotas pārbaudes Bruknas kopienā notiks vēl, bet pašlaik resorisko pārbaudi veic Valsts policija.

Pats A. Mediņš klusēja vairākas dienas, kā pats teica, ļaujot, lai visi izšūmējas, bet otrdien, 25. augustā, savu sakāmo izteica garā preses konferencē. Viņš nodēvēja par nepārbaudītiem VBTAI fiksētos pārkāpumus. Augustā bērnu tiesību aizstāvji Bruknā bija divreiz ar pāris nedēļu laika atstarpi. Pirmajā reizē konstatētie pārkāpumi nebija novērsti līdz tam laikam, kad inspekcijas darbinieki ieradās otrreiz.

Mediņš uzsvēra, ka Brukna nav pāraudzināšanas iestāde bērniem un nav īpašu programmu nepilngadīgajiem, tāpēc viņiem jāievēro tie paši stingrie, pat ļoti stingrie noteikumi un režīms, kāds tiek prasīts no pieaugušajiem. Bruknas kopienas noteikumi ir jāpieņem gan vecākiem, kuri bērnus uz turieni aizved, gan bērniem, kuriem tur ir jādzīvo. Ja kopienas režīms neapmierina, drīkst doties prom. Neatkarīgajai zināms, ka ir bijuši nepilngadīgie, kuri no Bruknas aizgājuši vai aizbēguši, jo nav spējuši izturēt.

Mediņš emocionāli klāstīja, ka viņš atsaucies vecāku lūgumiem, pat dvēseles kliedzienam, lai palīdzot tikt galā ar nepaklausīgajiem bērniem. Viņam esot tiesneši zvanījuši un lūguši, lai “paņem” bērnu Bruknā, citādi mazgadīgajam likumpārkāpējam būšot jādodas uz nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādi Cēsīs. Priesteris Mediņš aicināja jautāt pašiem bērniem, kāpēc viņi vēlas dzīvot Bruknā, nevis “smirdīgajā Rīgā”. Bet nebija, kam jautāt, vismaz ne 25. augustā, kad mediji bija uzaicināti uz preses konferenci. Nekļuva skaidrs, vai Bruknā turpmāk uzturēsies nepilngadīgie – it kā vairs ne, tomēr, ja vecāki lūgs, priesterim būšot grūti pateikt “nē”.

Vēl viņš piebilda, ka kopienai esot sadarbība ar bāriņtiesām, kas arī pārbaudījušas kopienā notiekošo.

Savukārt VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene Neatkarīgajai sacīja, ka pašlaik saņemtas gandrīz desmit sūdzības par Bruknas kopienu – gan no bērniem, gan pieaugušajiem, kuri tur uzturējušies, kā arī no vecākiem, kuri savus bērnus bija aizveduši uz Bruknas ģimeni, kā to dēvē priesteris Mediņš. Ja būs vēl kāds iesniegums, to, protams, pārbaudīs, bet tik un tā VBTAI notiekošo Bruknā patur savā redzeslokā.

Tik vienkārši “Bruknas gadījums” nebeigsies, jo iesaistījies arī ģenerālprokurors, VBTAI ir sazinājusies ar bāriņtiesām, lai tās noskaidro situāciju ģimenēs un izvērtē vecāku atbildību, kāpēc viņi aizveduši bērnus uz Bruknu, kur nav ne nometne, ne sociālās korekcijas iestāde ar attiecīgajiem speciālistiem. Kāds bērns uz Bruknu vests jau trešo vasaru, un tēvs skaidrojis, ka darba terapija iedarbojusies aptuveni mēnesi – tik ilgi bērns pēc atgriešanās mājās bijis paklausīgs. Pēc mēneša viss turpinājies vecajās sliedēs, bet vecāki tā arī nav izvērtējuši, vai šāda pāraudzināšanas metode ir efektīva.

“Tik vienkārši nebeigsies, jo tur ir [iesaistīta] arī skola,” teica E. Rācene, norādot uz Bruknas muižai tuvējo skolu. Tur mācās arī uz Bruknu pāraudzināšanai atvestie nepilngadīgie, un līdz šim viņi nakšņojuši Bruknas muižā, kur dzīvo arī “atkarībnieki” un bijušie ieslodzītie.

Rācene atkārtoti uzsver, ka VBTAI neiebilst pret to, ka bērniem māca strādāt un viņi piedalās darbos, taču bērniem nav jāstrādā nesamērīgi ilgi, viņiem vajadzīgs laiks atpūtai, saskarsmei ar draugiem un viņiem nav jāpiedzīvo pieaugušo emocionāla un fiziska vardarbība.